Anglija, 2007. gada 25. oktobris

Cerēju, ka stundu saraksts šajā sadaļā būs īss. Kā tas bija skolas laikā, ka sestdienās bija tikai četras mācību stundas. Bija laiks, kad mācījos skolā un sestdienas bija visjaukākās, jo bija īsas. Domāju, ka arī šoreiz tā izšmaukšu... nekā nebija. Nācās ieskatīties sevī daudz dziļāk un vērot, un atzīt to kā esmu vēlējusies būt īpaša – īpaša meita, māsa, sieva, māte, skolniece.

Un atzīties, ka atkal jau kuru reizi esmu nobijusies. Esmu atradusi vidi, kur esmu kā visi, līdzīga, jūtos labi, līdzsvaroti un harmoniski un tuvojās mirklis, ka plānots doties uz dzimto vidi, kur ilgu laiku esmu slēpusi, gan sev, gan apkārtējiem ka vēlos būt īpaša, būt atšķirīga. Lai gan Volša pasakā “Reiz dzīvoja kāda Dvēselīte” ir teikts, ka mēs visi esam īpaši un ka tas tā ir.

Tikai...jā tikai baidījos un baidos to atzīt. Ka vēlos būt vīram īpaša, mātei īpaša meita, māsai īpaša māsa un bērniem īpaša mamma. Mjā... priekšā nav viegla mācību stunda. Atzīt, ka vēlos būt Mūķene un tajā pat laikā mīloša, rūpīga un gādīga sieva vīram, uzmanīga, mīloša meita mātei, saprotoša bērniem un mazbērniem.

Ka jūtos lieliski baltajā ietērpā, meditācijās un lūgšanās, nevis stundām ilgi negulētas naktis, satraukumi par kredītiem un ko tad teiks un domās citi. Jūtos brīvi un viegli, vienkāršā ietērpā un nevis dārgās drānās, izgreznotās istabās un dārgā mašīnā. Esmu ļoti Laimīga, ka varu ar Mīļoto vīru doties dabā ar kājām, vērot, klausīties, baudīt un izjust tuvības mirkļus pie dabas un nevis vasarnīcā, viesnīcā. Būt brīvi un Laimīgi saskaņā ar Visuma likumiem.

Jā, varbūt kādreiz maza māja laukos un divas istabiņas, virtuve, varbūt. Patreiz esmu laimīga tajā kas ir un kas tiek dots. Lūdzu pieņemiet mani tādu kā esmu. Vēlos būt balta, mierīga un līdzsvarota. Vēlos atrast sirds mieru un dalīties ar to ko Dievs dod. Ļaujiet man tādai būt, jo sirdī to ļoti vēlos – palīdzi Dievs man atkal nepazaudēties... palīdzi būt īpašai tajās izpausmēs kā to jūtu. Palīdzi būt mierīgai, labsirdīgai, cienīt savus skolotājus, bērnus un vecākus, palīdzi pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir, palīdzi pelnīt algu ar godīgu darbu, kā to māca Reiki skolotājs Ušui. Palīdzi saglabāt četras patiesības – ka pasaule nav šķirama no ciešanām, ka ciešanas rodas no vēlmēm un kaislībām, palīdzi apjaust, ka pārstāt vēlēties nozīmē pārstāt ciest, palīdzi atbrīvoties un palikt īpašai šajā ceļā, kādi jau ir pietiekami daudz garīgie cilvēki.

Es gribētu izprast vārdos, to ko vienmēr esmu zinājusi domās. Gribētu, lai manas ausis sadzirdētu sirdi un gribas pieskarties savu sapņu kailajai miesai....tas kas izskan Džibrana teiktajā par Sevis izpratni atbalsojās manī....Un tajā pat mirklī vēlos būt tāda kāda jūtos savos Dvēseles dziļumos.

Paldies Mīļais, ka Tu mani esi pieņēmis un pieņem tādu kā esmu un ka Tu vienkārši mācies mani mīlēt un mīli. Paldies, ka esi iedrošinājis un turpini atbalstīt, mudinājis un turpini iedvesmot man atvērt sirdi.

Paldies Tev Mīļais Vīrs.....Sekojot Tev atrodu SEVI.