Ko šīs nodarbības var dot

Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki ģimenes dzīvē ir nelaimīgi, vai pat nespēj ģimeni izveidot. Ja nav laimes ģimenes dzīvē, tad, piekrītiet, nekādi panākumi darbā nespēs to aizvietot. Bieži problēmas attiecībās ar radiniekiem paņem visus spēkus un traucē izvirzītā mērķa sasniegšanai. Pat nopietni nodarbojoties ar sevis pilnveidošanu, cilvēks ne vienmēr ģimenes dzīvē spēj kaut ko mainīt uz labo pusi. Reizēm pat gadās, ka ķeroties pie ģimenes dzīves uzlabošanas, attiecības ar tuviniekiem kļūst vēl sliktākas un pat pavisam izjūk. 

Tāpēc nepareizu savstarpējo attiecību problēma ir aktuāla. Daudzi pasaules zinātnieki šim jautājumam pievērš lielu uzmanību. Vēdiskā¹ gudrība sniedz izskaidrojumu, kāpēc ģimenē rodas problēmas, kuras, kā izrādās, mēs radām sev paši. Vēdas norāda arī ceļus, kā problēmas risināt. Tās apgalvo, ka bez zināšanām par to, kā izvēlēties laulāto un kā pareizi ar viņu kopā veidot laimīgu ģimeni, cerības uz laimīgu ģimeni līdzinās zīdaiņa sapņiem. Lieta tāda, ka tieši ģimenes dzīvē mēs saņemam savu vissmagāko karmu². Tāpēc daudziem no mums grūtības ģimenē ir paši lielākie pārbaudījumi dzīvē. Taču, pieliekot pūles šīs tēmas izpētē un tādā veidā veidojot un kopjot laimīgu ģimeni, ir iespējams pārvarēt pat pašas lielākās likstas. 

Lai ģimenes karma mūs pavisam nesalauztu, par to jāparūpējas laikus, vēl pirms laulībām. Taču vairums jauniešu, ļaujoties dzīves baudīšanai, nemaz par to neaizdomājas. 

Šo nodarbību mērķis ir dot zināšanas par laimīgas ģimenes dzīves veidošanu gan jauniešiem, gan arī pieaugušajiem.

1. Vārds vēda nozīmē zināšanas kā rīkoties, lai rezultātā rastos labklājība un izaugsme.
2. Karma ir sekas, kuras rodas no indivīda domām, runas un rīcības.

Nodarbības zinātniskais pamatojums 

Parasti ar zinātni saprot tādus vai citādus pētījumus un eksperimentus, uz kuriem balstoties tiek veiksmīgi aizstāvētas zinātniskās disertācijas. Saskaņā ar Vēdām – sena un neatkarīga no mūsdienu zinātnes zināšanu avota – eksistē divas pasaules izziņas metodes: lejupejoša un augšupejoša. 

Lejupejošā zināšanu metode balstās uz dievišķo gudrību, kura cilvēkam tiek dota no augšas, tas ir, no vareniem gudrajiem un svētajiem, kuri, savukārt, to saņēmuši no visuma augstākajām būtnēm. Iespējams, šī frāze skan dīvaini un kādam tā varbūt pat šķiet smieklīga. Var šķist, ka runa ir par kaut ko izdomātu. Vēdās tiek apgalvots, ka cilvēku, kurš bez pierādījumiem noliedz zināšanas, kuras pats vēl nav izpētījis un nav pārbaudījis praksē, jāuzskata vienkārši par muļķi. 

Otru pasaules iepazīšanas veidu Vēdas sauc par augšupejošu vai eksperimentālu, kas tad arī atbilst mūsdienu zinātnes priekšstatiem. Šo izziņas metodi Vēdas arī atzīst, bet noliek otrajā vietā aiz lejupejošās metodes. Citiem vārdiem, sākumā zinātnei detalizēti jāapgūst mantojums, kas atnācis līdz mums, bet pēc tam jau var droši virzīties tālāk. Citādāk tā pētījumos vienkārši mīņāsies uz vietas vai pat novirzīs progresu uz cilvēces iznīcināšanas pusi. 

Mēs tikām audzināti ar tām zināšanām, kas pārbaudītas ar zinātniskiem eksperimentiem un tāpēc tika uzskatītas par negrozāmām. Tomēr ik pēc pieciem gadiem mūsdienu zinātnieki paziņo, ka agrāk to vai citu jautājumu vēl nesaprata līdz galam, bet tagad tikuši ar to skaidrībā. Mēs visi esam ļoti priecīgi, ka zinātne progresē, jautājums ir tikai par to – uz kurieni šis progress ved? Nepārmetot zinātniskajai metodei var jautāt: interesanti, ko zinātnieki teiks par šodienas sasniegumiem, piemēram, pēc gadiem pieciem? 

Un tātad, Vēdas pieņem augšupejošo pasaules izziņas metodi, bet uzskata, ka zinātni vajag virzīt uz to pusi, kuru iesaka seno gudro tūkstošgadīgā pieredze. Tikai šādā gadījumā būs garantija, ka zinātniskā pasaules izziņas metode neaizvedīs mūs līdz katastrofai. Vēdu ieteikto patiesības apgūšanas ceļu gājuši miljoniem cilvēku un, pateicoties tam, sasnieguši pilnību. Par to liecina daudzi vēsturiski vēstījumi, kas atrodas Vēdās. Vēdas ir nopietna un sena zinātne, kas ir rūpīgas izpētes cienīga.

Laimīga ģimene: ko tas nozīmē? 

Laimīgas dzīves noslēpums ir prasmīgā darbā ar sevi, kam, beigu beigās, jāaizved pie sevis izzināšanas.

Nākošais solis ceļā uz laimi ir saprast, kā pilnveidot sevi, nesabojājot attiecības ar radiniekiem. Tiklīdz cilvēks sāk strādāt ar sevi, viņa pasaules uztvere un ieradumi strauji mainās, kas rada būtiskas pārmaiņas dzīvē. Bez šaubām, no tā strauji mainās arī viņa attiecības ar tuviniekiem. Pateicoties pareizi realizētai izaugsmei, ģimenes laime nepārtraukti pieaug. 

Taču dzīves pieredze parāda, ka bieži vien, sākot nodarboties ar sevis pilnveidošanu, cilvēks gluži pretēji, sabojā attiecības ar radiniekiem. Kāds ir šī paradoksa iemesls? Iemesls ir tāds, ka vairums cilvēku nodarbojoties ar sevis pilnveidošanu vadās nevis pēc garīgās zinātnes, bet pēc tā, kas ienāk prātā. Šādas “garīgās prakses” rezultātā viņi sāk ar sevi un saviem “garīgajiem” sasniegumiem ļoti lepoties un pārstāj cienīt savus radiniekus, kuri dzīvo, netiecoties sevi mainīt. Taču cilvēkam, kas sāk nodarboties ar sevis pilnveidošanu, ļoti grūti noteikt kritēriju, kas norādītu, uz viņa sasniegumiem. Kāds domā, ka kļuvis par visu radinieku, bez izņēmuma, ieskaitot arī vecākus, skolotāju. Kļuvuši lepni par savām zināšanām, šie “pēc piecām minūtēm svētie” dedzīgi iznīcina savas ģimenes un sociālās saiknes. Ar ko tas viss parasti beidzas? Ar to, ka pēc dažu mēnešu “straujas izaugsmes” viņi attopas pie sasistas siles. 

Ģimenei kā droša vieta, kas aizsargā mūsu laimi 

Ģimenei var būt kā cietoksnis, kas aizsargā no degradējošās mūsu pašu sliktās karmas ietekmes. Lai zinātu kā to uzbūvēt, svarīgi iedziļināties laimīgas ģimenes dzīves likumu apgūšanā. Ja ģimenes radīšanas jautājumu uztver kaut kā savādāk, tad izredzes, ka viņu radītās ģimenes cietoksnis būs izturīgs un nesagraujams, ir ļoti mazas. 

Šajā jautājumā paļauties uz gadījumu un veiksmi ir ļoti bīstami. Tāpēc, pirms veidot ģimeni, jauniešiem nopietni jāpastrādā ar sevi. Ja šis darbs būs veiksmīgs, tad, neskatoties uz visām ģimenes dzīves grūtībām, tas Jūsu dzīvē atnesīs gan laimi, gan izaugsmi.