Par dzīvību un nāvi esmu daudz domājusi. Ir izdzīvoti starpposmi starp palikšanu un aiziešanu. Dievs ir devis iespēju iepazīt to, kā ir kad cilvēks vēlas būt Viņa vietā un atņemt sev dzīvību, kur nonāk šāds cilvēks, un kas notiek, ja viņš tomēr atgriežas. Kā arī Dievs ir devis iespēju redzēt gan gados jaunus, gan padzīvojušus mirstošos, un cik svarīgi šādā brīdī, neatkarīgi no vecuma, palīdzēt viņiem aiziet ar mierīgu prātu un sirds skaidrību. Ir pienācis laiks par to dalīties tiem, kas vēlas to sadzirdēt, lai palīdzētu sev un citiem sagatavoties aiziešanai, kā arī turpināt dzīvot kad aiziet līdzcilvēki.

Rietumu sabiedrībā nav īstas izpratnes par to, kas nāves brīdī vai pēc nāves notiek. Mūsdienu cilvēki tiek mācīti noliegt nāvi, tiek mācīts, ka nāve ir vienīgi iznīcība un zaudējums. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku pasaulē dzīvo vai nu noliedzot nāvi, vai baidoties no tās. Pat runāšana par nāvi tiek uzskatīta par neveselīgu, un daudzi cilvēki uzskata, ka pieminēt nāvi nozīmē to pieaicināt priekšlaicīgi. Citi uzlūko nāvi ar naivu un neapdomīgu jautrību, ka kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ nāve viņiem nokārtosies pati par sevi, ka nav par ko uztraukties. Vieglprātīgie domā «Ak, ikvienu sagaida nāve, tas nav nekas īpašs – tas ir dabiski. Ar mani viss ir kārtībā.» Jauka teorija – kamēr nav pienācis nāves brīdis. Bailes no nāves un neziņa par pēcnāves dzīvi veicina apkārtējās vides iznīcināšanu, kas apdraud visu sabiedrības attīstību un dzīves vērtības.

Kā izprast dzīves patieso jēgu? Kā pieņemt nāvi?

• Ceļojums caur dzīvi un nāvi
• Nepatstāvīgums
• Apcere un mainīgums
• Prāta daba
• Prāta atgriešana mājās
• Evolūcija, karma, atdzimšana
• Garīgais ceļš
• Dvēseles būtība
• Sirsnīgs padoms palīdzībā mirstošajiem
• Līdzcietība
• Garīgā palīdzība mirstošajiem
• Nāve un atdzimšana
• Sēru izbeigšana un mācība caur tām

Izmantotie avoti: «Bhagavad-gīta, kāda tā ir», «Tibetas dzīvo un mirušo grāmata», V.Siņeļņikova un L.Vīlmas darbi.