Vīrietis un sieviete kā ģimenes vadītāji

vai

Efektīvas ģimenes kritēriji

Autors: Psihologs Jānis Ozoliņš

Saturs

Ievads. 2

1. Sieviete un vīrietis. 3

1.1. Dzimumatšķirības. 3

1.2. Dzimumstereotipi 5

1.3. Iņ un Jan pretstatījums. 5

2. Vadītāji 9

2.1. Atšķirības starp sievietēm un vīriešiem kā vadītājiem.. 9

3. Sieviete un vīrietis ģimenē. 11

4. Efektīvas ģimenes kritēriji 13

5. Ģimenes kvalitātes mērīšana. 15

Noslēgums. 19

Literatūras saraksts: 20

Ievads

Laiks, ka valdīja nospiedošs patriarhāts ir jau aiz muguras. Arvien vairāk iezīmējas vīriešu un sieviešu līdzvērtība sabiedrībā, tai skaitā ģimenē. Bērns izaug ģimenē vai vietā, ko uzskata par ģimeni. Tieši tur bērnam veidojas pirmā un primārā attieksme pret dzīvi. Veidojas pirmā un paliekošā vadītāja un padotā pieredze. Veidojas uzticēšanās un prasme sadarboties. Arī bērna vecāki šo pieredzi un prasmes ieguvuši savā ģimenē un zemapziņas līmenī to projicē savā darbībā uz izveidoto ģimeni.

Ja ģimeni apskata kā valsts pamatšūnu, tad arī uz ģimeni var skatīties no vadības teorijas viedokļa. Ģimene ir kā mikrokosmos, kura atspoguļo pieaugušā dzīvi ārpus ģimene – makrokosmosā. Visa indivīda dzīve ir kā savienotie trauki. Līdzko vienā traukā labklājības līmenis ir disbalansā, tad šis disbalans projicējas uz pārējām dzīves svērām. Darba autors piedāvā apzināti apskatīties katram uz savu ģimeni caur vadības zinātņu un sievietes, vīrieša atšķirību prizmu un caur to apzināt un pozitīvi ietekmēt visu indivīda dzīvi kopumā.

Ja bērna vecāki izauguši Mīlošās un harmoniskās ģimenēs, tad šī dabiskā ģimenes vadības māksla tiek nodota no paaudzes paaudzē. Ko darīt, ja tas tā nav? Autors uzskata, ka katram ir iespējas būt laimīgam, bagātam, veselam. Katram, ņemot vērā dzīves pieredzi, ir iespēja mainīt un harmonizēt savu dzīvi. Psiholoģijā izšķir 3 soļus, lai apzināti izmainītu esošo situāciju: atdzīšana, pieņemšana à izzināšana à apzināta, mērķtiecīga darbība.

Šajā praktiskajā darbā tiek meklētas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

√ kādi ir vīrieši un sievietes? kāds ir vadītājs?

√ kādas ir atšķirības vīrietim un sievietei?

√ kādas ir atšķirības vīrietim un sievietei kā vadītājiem?

√ kādi ir efektīvas ģimenes kritēriji?

√ kā mērīt ģimenes kvalitāti?

√ kā harmonizēt attiecības ģimenē?

1. Sieviete un vīrietis

1.1. Dzimumatšķirības

Dzimums ir bioloģisks fenomens, ko nosaka ģenētiskas dzimumhromosomu atšķirības (vīriešiem XY, sievietēm XX hromosomas), kas vieniem organismiem liek piedzimt par vīriešiem, citiem - par sievietēm. Socioloģiskajā un sociālpsiholoģiskajā literatūrā bioloģisko dzimumu apzīmē ar angļu vārdu sex. Lai izceltu to, ka sava dzimuma un ar to saistīto lomu apzināšanās un izpilde ir sociāls process, tiek izmantots termins gender. Gender ir kultūras produkts, kas ietekmē sociālo interakciju gan individuāli subjektīvajā, gan grupu un visas sabiedrības līmenī, jo pret sievietēm un vīriešiem kā dažādu dzimumu pārstāvjiem jebkuras sociālas sistēmas līmeņos tiek vērstas atšķirīgas prasības un gaidas. Tā kā latviešu valodā nav divu dažādu vārdu šo atšķirību fiksēšanai, darbā izmanto terminu “dzimums”.

Dzimumu lomas ir tie uzvedības veidi, kuri konkrētā sabiedrībā tiek gaidīti no vīrieša un sievietes saskaņā ar viņu bioloģisko dzimumu. Dzimumu stereotipi ir sabiedrībā plaši izplatīti uzskati par vīriešiem un sievietēm, viņu raksturīgajam iezīmēm, lomām un to izpildes standartiem. Dzimumu stereotipi nostiprina un racionalizē dzimumu lomas sabiedrībā. Reizēm šie stereotipi atbilst patiesībai, bieži ir nepatiesi, sevišķi attiecībā pret neordinārām personībām. Taču jebkurā gadījumā šie stereotipi ļoti dziļi sakņojas kultūrā un cilvēki tos apgūst no mazām dienām, tie ir visai noturīgi un plaši pārstāvēti visos iedzīvotāju slāņos.

Visplašākā stereotipu grupa ir saistīta ar dzimumu nevienlīdzību, vīrieša pārākumu pār sievieti gan intelektuālajā, gan praktiskajā sfērā, par fizisko nemaz nerunājot. Vīriešiem mūsu sabiedrībā kopumā tiek piedēvētas pozitīvākas īpašības nekā sievietēm. Par tipiska vīrieša iezīmēm tiek uzskatītas agresivitāte, brīvība rīcībā, kompetence, racionālisms, prasme draudzēties un sadarboties, aktivitāte un efektivitāte. Tipiskas sievietes īpašības skaitās pļāpība un emocionalitāte, jūtīgums un sirsnība. Vīrieši tradicionāli skaitās "stiprais", sievietes - "vājais" dzimums. Ar tradicionālajiem dzimumu stereotipiem saistās aizspriedumi pret sievietēm, kas ieņem vadošus posteņus administrācijā un politikā, arī zinātnē un kultūrā. Kā darbinieces sievietes bieži vien tiek vērtētas zemāk nekā tās pašas kvalifikācijas darbinieki - vīrieši.

Kā uzskata sociālpsihologi dzimumstereotipu galvenā funkcija ir pastāvošās dzimumu attiecību sistēmas (tai skaitā arī dzimumu nevienlīdzības) saglabāšana un aizsardzība sabiedrībā, jo esošā lietu kārtība piešķir sabiedrībai zināmu stabilitāti, ir pierasta un tāpēc stereotipos tiek attaisnota.

Gan ar dzimumu saistītie stereotipi, gan dzimumu lomas sabiedrībā laika gaitā mainās. Šīs pārmaiņas rada ekonomikas, kultūras un izglītības attīstība sabiedrībā, ka arī pašu sieviešu cīņa par līdztiesībām ar vīrieti.

Dzimumsocializācija ietver sava dzimuma apzināšanos šim dzimumam raksturīgo sociālo lomu apguvi. Z.Freids uzskatīja, ka bērni piedzimst biseksuāli, tātad bez sava dzimuma apziņas. Dzimumapziņu bērniem veido viņa vecāki, ievērojot viņa bioloģisko dzimumu. Lielākajā daļā ģimeņu zēni un meitenes tiek audzināti atšķirīgi, vadoties pēc sabiedrībā izplatītajiem un vecāku paņemtajiem dzimumu stereotipiem, priekšstatiem par vīriešu un sieviešu lomām un vēlamo uzvedību. Katrā sabiedrībā pastāv savi uzskati par to, kādai ir jābūt "pareizai" vīriešu un sieviešu uzvedībai dažādās dzīves sfērās, tais skaitā ģimenē. Vecāki cenšas audzināt savus bērnus tā, lai viņu uzvedība atbilstu šim sabiedrības dzimumuzvedības standartam. Pēc viņu domām atbilstoša uzvedība sekmēs pēcnācēju iekļaušanos sabiedrības dzīvē, atvieglos kontaktu un attiecību veidošanu ar apkārtējiem cilvēkiem, ļaus viņu bērniem justies adekvātiem.

Dzimumu apzināšanās ir loti nozīmīga cilvēka dzīvē, jo dzimums ir statuss, kas nosaka, kādus citus statusus cilvēks ieņems, kāds būs statusu kopums. Dzimums ietekmē ļoti daudzus cilvēka dzīves aspektus – veselību, attieksmes, draudzības modeļus, profesijas izvēli, pieeju dažādām iespējām un resursiem, kā arī lomu ģimenē [8, 10].

1.2. Dzimumstereotipi

Dzimuma stereotipi ir pārliecība par to, kāds ir vīrietis un kāda ir sieviete. Stereotipi par vīrieša un sievietes izturēšanos var būtiski ietekmēt šo izturēšanos un otrādi.

Ja vīrietis gūst panākumus darbā, viņš apzināti taisa karjeru, bet par sievieti šādā gadījumā teiks, ka viņa ir kā apmāta uz karjeru. Par vīrieti, kuram vienmēr padomā kāds netradicionāls problēmas atrisinājums, teiks, ka viņš ir radošs, bet sievieti šajā situācijā uzskatīs par pārgudru, nenosvērtu, tādu, kura runā nepārdomāti vai grib parādīt, ka visu vienmēr zina vislabāk. [14]

Vairums sieviešu cenšas izturēties atbilstoši tam, ko no viņām sagaida sabiedrība, atbilstoši uztveres stereotipiem par sievietes lomu sabiedrība. Vidēji vairākums sieviešu izvairās izrādīt tik augstu sasniegumu motivāciju kā vīrietis, atsakās veidot tik mērķtiecīgu karjeru, nav tik dominējošas, konkurējošas, uzņēmīgas un agresīvas kā vīrieši. Viņas ļaujas savai intuīcijai, emocijām, jo ir akceptējušas sabiedrībā pieņemtos uzskatus par maigo emocionālo, pakļāvīgo sievieti, kuras dzīves piepildījums ir ģimenes laime.

Sabiedrībā dominējošie dzimuma lomu stereotipi nostāda sievieti nevienlīdzīgā situācijā ar vīrieti, piešķirot vīrietim augstāku sociālo statusu, iespējas karjerai un darbam, līdz ar to lielākas iespējas ietekmēt pašā sabiedrībā notiekošos procesus [11, 15].

1.3. Iņ un Jan pretstatījums

Uz sievietes un vīrieša pretstatījumu paskatīsimies no ķīniešu medicīnas viedokļa. Iņ un jan mūžīgā mija izsaka vienlaikus gan dualitātes, gan vienības principu. Abi pretmeti kopā veido veselo. Diena un nakts, auksts un silts, tumšs un gaišs — viena puse bez otras vispār nevarētu pastāvēt. Ar Mozus rakstīja: “Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš tos radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja” 1.Moz.1:27.

Text Box:
1. attēls. Iņ un jan
simbols Iņ un jan teorija ir modelis, kuru var izmantot, lai labāk saprastu dzīves norises. Lai mācītos izjust, cik ļoti cilvēka dzīvi nosaka duālie spēki, 2. tabulā minēti šādu pretmetu pāri. Tāds sastatījums palīdz pazīt pretmetus ikdienā un tādējādi vieglāk sasniegt līdzsvarotību dzīvē un veselības stāvokli. Bērni un visa ģimene ir ieguvēji, ja vecāki izjūt savu iekšējo līdzsvaru, līdzsvaru ar savu partneri, līdzsvaru ar saviem vecākiem, radiniekiem un visu apkārtējo pasauli [9].

Iņ	Jan
Sieviete	Vīrietis
Sievišķīgs	Vīrišķīgs
Iekša	Ars
Apakša	Augša
Kreisais	Labais
Mīksts	Ciets
Maigs	Kareivīgs
Pasīvs	Aktīvs
Negatīvais pols	Pozitīvais pols
Ieņemšana	Radīšana
Koncentrēšanās	Izplešanās
Intraverts	Ekstraverts
Intuīcija	Intelekts
Emocionāls	Racionāls
Matērija	Enerģija
Ķermenis	Gars
Tukšums	Pārpilnība
Izelpa	Ieelpa
Izlaišana	Piepildīšana
Biezs	Plāns
Lēns	Ātrs
Miers	Kustība
Miers	Satraukums
Kluss	Skaļš
Saglabāšana	Pārveidošana
Uzkrāšana	Izkliedēšana
Bērns	Vecāki
Zeme	Debesis
Mēness	Saule
Nakts	Diena
Tumšs	Gaišs
Lejupejošs	Kāpjošs
Ziema	Vasara
Nāve	Dzimšana
Ūdens	Uguns
Slapjš	Sauss
Auksts	Karsts
Asinis	Ci (enerģija)
Ķermeņa iekšiene	Ķermeņa virsma
Veida piešķiršana	Ci virzīšana

2. tabula. Iņ un jan pretstati.

Abi pretmeti viens otru papildina un balsta, tie pāriet viens otrā, bet neapkaro viens otru un neizslēdz viens otru. Harmonijā starp partneriem pastāv "gan — gan" , disharmonijā "vai nu — vai" attieksme. J.Azarovs raksta, ka spriežot par personības bagātību, iznāk saskarties arī ar pretrunu bagātību šai personībā. Tieši pretrunu bagātība un spēja atrast harmoniju starp tām rada personību. Harmonija vienmēr ir atšķirīgo pušu vienība, iņ un jan vienība [1].

Nav arī tīrs iņ un jan, katram no tiem vienmēr ir piejaukts otrs kādā noteiktā attiecībā. Iņ satur jan iedīgli un otrādi: 1. attēlā to simbolizē punkts otra pola laukuma vidū. Iņ zemes iekšienē kvēlo jan uguns. Iņ piesaista jan, iņ piemīt spēja uzņemt jan. Zeme uzņem debesu spēku — gaismu, sauli un siltumu [9].

Iņ un jan modelis ir vērtīgs palīglīdzeklis, ja vēlas labāk izprast enerģijas un to līdzsvarojumu tādās jomās kā veselība, uzturs, seksualitāte, cilvēku attiecības, ikdienas pienākumi un iemācīties savienot šos spēkus. Šī izjūta un izpratne ir būtiska ceļā un harmonisku ģimeni.

Daoisti uzskata, ka jaundzimušam bērnam iņ un jan ir līdzsvaroti un vienoti. Arī Z. Freids uzskata, ka bērns piedzimst biseksuāli, tātad bez sava dzimuma apziņas. Taču pieaugušo pretdabiskais dzīvesveids grauj šo vienību, tāpēc ar laiku parādās tipiski iņ un jan nelīdzsvarotības simptomi, kas ir īpaši izteikti veciem cilvēkiem. Uguns jeb jan saskaņā ar savu dabu tiecas uz augšu: veciem cilvēkiem galvā bieži sakāpj karstums, un viņiem ātrāk uznāk reiboņi. Ūdens jeb iņ atbilstoši savai dabai vienmēr meklē dziļāko vietu: veci cilvēki bieži cieš no inkontinences, tas ir, nevar vairs īsti saturēt ūdeni.

Visu mūžu uzturēt iņ un jan harmoniju un vienību — tā ir daoistu dzīves mākslas būtība. Šim nolūkam izstrādāti daudzi jo daudz paņēmieni par emocijām, seksualitāti, enerģijas vadīšanu, uzturu un sportu. Rietumos pārāk tiek akcentēts jan princips. Dominē uzskats, ka dzīvei jābūt aizraujošai, satraucošai, pilnai kustību un aktivitātes, to jāsagādā izklaide un pastāvīgs uzbudinājums. Noteicošā loma tiek atvēlēta ārišķībām. Klusuma un miera spēks cilvēkiem lielākoties ir pilnīgi svešs vai garlaicīgs. Izvēloties nodarbības ikdienas darbam un atpūtai, ir lietderīgi vadīties pēc iņ un jan modeļa. Tā, piemēram, cilvēkam, kura darbs saistīts ar lielu aktivitāti, dzīvē jau tā dominē jan princips. Tad ārpus vajadzētu izvairīties no aktīviem sporta veidiem. Pretējā gadījumā veidojas pārāk liels jan pārsvars un līdz ar to vājinās iņ. Ja cilvēks ir ļoti aktīva vai ir spiesta tāds būt, piemērotākā kompensācija ir mierīgas, meditatīvas nodarbes. Savukārt tiem, kam visa diena jāpavada sēdus, ieteicams izvēlēties aktīvākas nodarbības.

Ķiniešu medicīnā viens no diagnostikas pamatprincipiem ir iedalījums pēc iņ un jan disharmonijas veida. Visas slimības var uzskatīt par iņ un jan līdzsvara traucējumu. Tā sauktās iņ tipa slimības rodas no tukšuma un aukstuma, tās ir iekšķīgas un parasti hroniskas. Jan tipa slimības rodas no pārpilnības un karstuma, tās ir ārīgas un parasti akūtas.

Arī pašnovērtējums ir saistīts ar iņ un jan attiecību. Pašnovērtējums ir kā iekšējs kompass, kas ļauj orientēties apkārtējā vidē, saskaņot iekšējās prasības ar ārējiem apstākļiem. No tā atkarīga iekšējā aktivitāte un tiekšanās pēc pašrealizācijas [13]. Ja cilvēkam paaugstināts jan, tad līdz ar to paaugstināts pašvērtējums. Cilvēks ir aktīvs, kustīgs, visu varošs un bieži vien izšķiež savu enerģiju tam, lai pierādītu ka viņš tāds ir, aizmirstot sākotnējos mērķus. Ar paaugstinātu iņ cilvēks ir ar pazeminātu pašapziņu - intraverts, izvairās no kontaktiem ar apkārtējiem, pats šaubās par saviem spēkiem.

Kad iņ un jan pilnīgi atdalās viens no otra, iestājas nāve. Gars dodas uz debesīm, ķermenis atgriežas zemē.

2. Vadītāji

Katrai mērķtiecīgais darbībai ir raksturīga vadīšana, tā ir objektīvās pasaules realitāte [7]. Kolektīvā vadītājs ir persona, kas veic grupas vadīšanas un tās darbības organizēšanas funkcijas. Ja caur vadības prizmu skatās uz ģimeni, kā kolektīvu, tad tās vadītāji ir tēvs un māte. Harmoniskā ģimenē abi vadītāji ir līdzvērtīgi, katrs atbild par kopējo labklājību un par saviem specifiskiem jautājumiem, piemēram virtuve un garāža. Vadītāji ir juridiski atbildīgs par grupas darbības rezultātiem valsts priekšā, kas reģistrējusi šo ģimeni (kolektīvu). Viņu rokās ir sankcijas (tiesības sodīt un apbalvot), kuras viņi izmanto, lai ietekmētu grupas dalībnieku uzvedību grupai vajadzīgajā virzienā.

Tātad vadība ģimenē (grupā) skar dažādas ģimenes dzīves sfēras: lietišķās attiecības, starppersonu attiecības grupā, kuras tomēr nav stingri nodalāmas, jo abu tipu attiecībās iesaistīti tie paši cilvēki – ģimenes locekļi. Turklāt tas kā grupā veidojas lietišķās attiecības, nozīmīgi ietekmē arī starppersonu attiecību sfēru. Un otrādi – starppersonu attiecību klimats iespaido grupas oficiālo uzdevumu veikšanas procesu [8, 10].

2.1. Atšķirības starp sievietēm un vīriešiem kā vadītājiem

Vīriešu un sieviešu vadītāju tipu atšķirības sistematizētas tabulā. Kā zināms vīriešiem piemīt lielāks fiziskais spēks, viņu organisms mazāk pakļauts nelabvēlīgās vides ietekmei. Vīrieši parasti ir uzņēmīgāki, ātrāk pieņem lēmumus. Sievietes ir akurātākas, uzmanīgākas, rūpīgākas un izturīgākas [12]. Abu šīs īpašības ir būtiskas vadītājiem un svarīgi katram apjaust savas stiprās un vājās puses. Veiksmīga sadarbība sievietei un vīrietim savā starpā, bērnos attīsta spēju sadarboties ģimenē un sabiedrībā. Tieši prasme sadarboties tiek uzskatīta par stūrakmeni veiksmīgai karjerai un panākumiem dzīvē. Ja ģimenē tiek izjaukta harmonija, zūd arī vēlme sadarboties citam ar citu [2].

Vīrieša tips	Sievietes tips
Šķēršļus pārvar galvenokārt ar intelektu un arī ar lielu spēku	Šķēršļus pārvar galvenokārt ar veiklību un pat viltību
Attīstīta prognozes sajūta (dotības attālinātu ilgtermiņa uzdevumu risināšanā)	Prognozēšana neattīstīta (risina galvenokārt ikdienas uzdevumus)
Pazemināta tieksme uz emocionālu uzbudinātību	Šāda tieksme ir paaugstināta
Prātīgums	Jūtīgums
Raksturs noslēgtāks	Raksturs atklātāks
Objektivitāte	Iespaidojamība
Lielāks aizdomīgums	Mazāks aizdomīgums
Realitāte un kritiskums	Ideālisms un intuīcija
Emocionāls briedums un stabilitāte	Nervozitāte
Izturētība	Neizturētība
Domu un kustību sakarība pavājināta, piemīt loģiskā domāšana	Šī sakarība paaugstināta, piemīt uzskatama domāšana
Vairāk vērš uzmanību uz saturu, nevis formu, vērība un precizitāte pazemināta	Vērš uzmanību uz formu, ne saturu, vērība un precizitāte paaugstināta
Agresīva pašaizsardzības reakcija	Pašaizsargājoties agresivitāte vāji jūtama
Piemīt zināma godkāre, sabiedriskās intereses pirmajā vietā, tāpat efektivitāte darbā un materiālās intereses	Pārsvarā mīlas un mātes jūtas, personīgais stāv augstāk par sabiedrisko
Stresa bremzējošs	Stresa uzbudināma
Attiecību taisnums, tiešums	Jutīgums uz attiecību niansēm
Morālās stimulēšanas gadījumā aktivitāte apsīkst	Otrādi, šī aktivitāte pieaug, tieksme, pat kāre pēc komplimentiem

2. tabula. Atšķirības starp sievietēm un vīriešiem kā vadītājiem.

3. Sieviete un vīrietis ģimenē

Darba autors apskata ģimeni, kurā ir tēvs, māte un bērni. Sabiedrībā arvien vairāk iezīmējas līdzvērtība starp vīrieti un sievieti, līdz ar to ģimenē arvien mazāk valda patriarhāts vai matriarhāts. Blakus ir tēvs un māte, kas attiecībā pret bērnu ir līdzvērtīgās pozīcijās, katrs vairāk atbildot par kādu no dzīves svērām. Nav vispārpieņemtu atbildības svēru, katrā ģimenē tas ir individuāli veidojies, piemēram sieviete par apģērbu labošanu, vīrietis par mašīnas remontu. Bērni atdarina un mācās abu vecāku savstarpējo sadarbību, tādā veidā praktizējas sadarboties ģimenē un komunicēt, sadarboties, kooperēties ar apkārtējiem. Bērnos attīstās uzticēšanās prasmes. Pēc autora domām ģimene sastāv no trīs apakšģimenēm: mātes ģimene, tēva ģimene un jaunizveidotā ģimene:

		n-tais bērns
		...
		otrais bērns
		pirmais bērns
māte –			tēvs –
bērns saviem vecākiem				bērns saviem vecākiem
sievas māte (mātes māte)	sievas tēvs (mātes tēvs)			vīra māte (tēva māte)	vīra tēvs (tēva tēvs)

3. tabula. Ģimene sastāv no trīs apakšģimenēm.

Katram ģimenē virknējas un pārklājas vairākas psiholoģiskās lomas: sieviete/vīrietis, vīrs/sieva, tēvs/māte, brālis/māsa, bērns, pieaugušais. Svarīgi pieņemt šīs lomas un neiestrēgt kādā no lomām. Tas ir iespējams tad, ja cilvēks ir harmonijā pats ar sevi un apzināti, brīvi pieņem dzīvi, apkārtējos tādus, kādi tie ir. Bērns atdarbina un mācās šo brīvību un apzinātību no vecākiem. Tādēļ svarīgi vecākiem pašiem sakārtot savu iekšējo pasauli, attiecības ar sevi un saviem vecākiem, brāļiem, māsām, lai vecāku izveidotajā ģimenē būtu veselīgas un harmoniskas attiecības.

Attiecībā uz stereotipiem, svarīgi vecākiem viņus apzināt un izrunāt savā starpā. Šo sarunu atvieglo priekšstatu un vērtību pārrunāšana, kas vecākus ietekmēja viņu ģimenēs, kad viņi bija bērni. Tieši priekšstatu un vērtību atšķirības bieži vien rada dziļus konfliktus ģimenē. Piemēram, ja vīram ir priekšstats, ka ēst gatavo māte un sievai ka tēvs, tad uz šīs bāzes var veidoties auglīga augsne pastāvīgiem konfliktiem.

Ņemot vērā šos sabiedriskos un katras ģimenes priekšstatus, pārrunājot un sadalot ietekmes svēras ģimenē, izvirzot un aktualizējot kopējos ģimenes mērķus iespējams radīt veselīgu augsni savstarpējām attiecībām un bērnu labklājībai.

4. Efektīvas ģimenes kritēriji

Ģimene ir Valts pamatšūna un tai pat laikā ģimene ir diezgan slēgta vide, kurā aizliegts ielūkoties, kā arī ko komentēt vai ieteikt, kamēr nav pārkāpts likums. Likuma pārkāpšanas gadījumā, ģimene nonāk sociālo darbinieku un sabiedrības uzmanības centrā. Tomēr drīkst dalīties pieredzē un sajūtās par ģimeni, drīkst uz ģimeni palūkoties caur citu zinātņu prizmu. Šai darbā autors uz ģimeni paskatīties no skolvadības viedokļa. Skolas vienu no stūrakmeņiem ir efektīvas skolas modelis, kritēriji un izvērtēšanas atskaites sistēma. Fields runā par to, ka ir svarīgi vienlaicīgi strādāt pozitīvajā virzienā un tai pat laikā saglabāt sakaidru galvu un adekvāti reaģēt uz notikumiem. Ja ir zināms, kurā pusē ir “gaisma”, tad arī caur “tumsu”, caur nestandarta risinājumu iespējams to sasniegt [5].

Efektīvas ģimenes modeļa pamatā (2. attēls) izmantota līdzība ar egli, viņas bioloģisko un enerģētisko dzīvi. Egle ir cauru gadu zaļa, barību uzņem no saules caur skujām un zemes caur mietsakni. Egle barojoties no saknes, izmanto visus tās posmus. Ja kāds no saknes posmiem bojāts, cieš viss koks – ģimene. Ja bojājums būtisks, koks aiziet bojā – ģimene izjūk. Egles vainaga stumbra daļas veido bērni. Katrs nākamais bērns saņem atbalsta no iepriekšējiem. Ja kāds no iepriekšējiem bērniem aiziet bojā un tiek izslēgts (slēpts) no kāda ģimenes locekļa, cieš visa ģimene. Egles vainagu veido vērtības, kas sekmē bērnu labsajūtu un harmoniju – skatīt zīmējumā. Starp egles stumbru un sakni ir zemes līnija - harmonija, līdzsvars, balanss. Ja šī balansa robeža tiek nojaukta, koks nīkuļo. Ja disbalans ir par “lielu”, viss koks (ģimene – vecāki un bērni) iznīkst. Egles stumbrs nodrošina abpusēju dzīvības sulas transportu – emocionālo un racionālo vidi. Koka stumbru aizsargā miza - ģimenes vērtības, likumi, normas, parašas, tradīcijas. Šis ģimenes modelis izstrādāts autora ģimenē saskaņā ar Hellingera, Doldo un Bidalfu pāra uzskaties [3, 4, 6]. Minēto autoru uzskatiem pilnībā pievienojas arī darba autora ģimenes locekļi.

2. attēls. Efektīvas ģimenes modelis.

5. Ģimenes kvalitātes mērīšana.

Psiholoģijā pastāv uzskats, ka bērns līdz četrpadsmit, piecpadsmit gadiem ir kā ģimenes katalizators, kurš caur sevi parāda vecāku savstarpējās attiecības un vispārējo gaisotni ģimenē. Hellingers, Doldo un Bidalfu pāris raksta par to, ka vecāku savstarpējās attiecības ir kā saknes ģimenē, no kurām emocionāli un enerģētiski barojās ikviens ģimenes loceklis [3, 4, 6]. Darba autors apskata veidus, kā var mērīt ģimenes gaisotni. Izšķir divus pamata principus:

1. stāvoklis konkrētajā brīdī;

2. izmaiņas galīgā laika periodā, apskatot dinamiku īsākos laika nogriežņos.

Iespējamās bērnu mērīšanas skalas ģimenē:

1. Veselība;

2. Traumas;

3. Sekmes mācībās, ja bērns apmeklē mācību iestādi – ik mērījumi, cik iestādēs mācās: skola, sporta, mūzikas, mākslas, šaha skola utt.;

4. Bērna svara attiecība pret optimālo bērna svaru;

5. Fiziskās aktivitātes;

6. Komunikācija ar vienaudžiem;

7. Komunikācija ar pieaugušajiem;

8. Attiecības ar tēvu;

9. Attiecības ar māti;

10. Attiecības ar brāli, māsu – tik mērījumi, cik bērnam ir brāļi un māsas;

11. Attiecības ar vecmammu, vectēvu – tik mērījumi, cik bērnam ir vecvecāki.

Šīs skalas ir tikai kā paraugs un viela pārdomām. Svarīgi, lai šīs skalas katra ģimene pielāgotu un izstrādātu konkrētajai ģimenei.

Kā piemēru ģimenes kvalitātes mērīšanai, autors apskatīs ģimeni, kurā ir tēvs Andris (A), māte Liene (L), 4 gadu veca meitene Zane (Z), 8 gadus vecs puika Juris (J). Mērījumi tika veikti gada garumā un atzīmēti 4. tabulā, kas pievienota darbam. Bija redzams, ka no maija līdz jūlijam bērniem atgadījās traumas, pasliktinājās veselība, kā arī pasliktinājās attiecības ar vecākiem. Tai pat laikā uzlabojās attiecības ar vienaudžiem. Runājot ar vecākiem par šo laika periodu atklājās, ka tai laikā viņiem bija savstarpējas nesaskaņas, konflikti intīmajā dzīvē. Maijā, jūnijā viņi gulēja katrs gultā. Pārrunājos vēl detalizētāk izrādījās, ka Andrim martā veidojās konflikts ar priekšniecību darbā, aprīlī atlaida viņa tiešo priekšnieku. Ar jauno priekšnieku attiecības bija vēl sliktākas, un turpināja pasliktināties. Augusta Andri pārcēla uz citu nodaļu un arī palielināja algu. Augustā visa ģimene kopā izbrauca 4 dienu atpūtas braucienā ar laivām un nākamajā nedēļas nogalē aizbrauca pie vecākiem uz laukiem. Tad arī ievērojami uzlabojās Lienes un Andra attiecības.

Situāciju analizēt palīdz arī grafiks (3. attēls), kas izveidots pēc mērījumu tabulas datiem. Šai piemērā ir redzams, ka bērnu veselība un attiecības pasliktinājās pēc tam, kad tēvam bija saspīlētas attiecības ar māti. Plus tam dēls šai laikā pieņēmās svarā un meita zaudēja svaru. Savukārt tēva saspīlētās attiecības ar māti radās pēc tam, kas tēvam darbā bija izteikti konflikti. Iespējam ka tēvam bija problēmas tikt galā ar šo darba konfliktu, kopēji ar māti tas konflikts pārauga jaunā un vēl dziļākā konfliktā, ko uz sevis parādīja bērni, kā ģimenes vājākais posms, būdami atvērtāki un jūtīgāki. Dotais piemērs ir veiksmīgs, jo ģimene guva atrisinājumu un nostabilizējās situācija tajā.

Arī tad, ja nav izdarīti mērījumi ģimenē, caur šādu prizmu iespējams palūkoties uz notikumiem un saskatīt cēloņus bērnu sekmju, veselības un attiecību traucējumiem.

Apraksts	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
Z veselība	8	7	8	9	10	7	6	10	10	8	9	9
J veselība	9	9	9	9	8	9	6	7	8	9	10	10
Z traumas	0	0	0	0	1	3	7	0	0	1	0	0
J traumas	0	0	0	0	2	0	5	0	0	0	0	0
Z sekmes skolā	7	7	8	9	7	5			7	8	8	7
Z svara attiecība	5	5	5	5	5	4	3	4	5	5	5	5
J svara attiecība	5	5	5	5	5	6	7	7	6	5	5	5
Z kom. ar vienaudžiem	8	7	7	8	9	6	5	6	7	8	8	8
J kom. ar vienaudžiem	7	8	8	7	8	5	4	6	7	8	9	9
Z attiecības ar tēvu	8	9	9	7	6	6	5	8	8	8	8	8
J attiecības ar tēvu	7	8	8	7	8	5	4	6	7	8	9	9
Z attiecības ar māti	7	8	8	6	5	5	4	7	7	7	7	7
J attiecības ar māti	8	9	9	8	9	6	5	7	8	9	10	10
Z attiecības ar J	7	8	8	7	8	5	4	6	7	8	9	9
J attiecības ar Z	7	8	8	7	8	5	4	6	7	8	9	9

4. tabula. Mērījumu tabula ģimenē.

3. attēls. Grafiks pēc mērījumu tabulas ģimenē.