Kad mēness pēc nakts parādās dienas gaismā, tas zaudē savu spīdumu, šarmu, savu dzejiskumu

Vissvarīgākais veids, kā palielināt savu sievišķību ir mājās kalpot kā sievai, mātei un mājas veidotājai. Šeit ir lauks, kurā augt kā sievietei. Mīlot un rūpējoties par bērniem, ar prieku darot vienkāršus mājas darbus, esot saprotoša sieva, tu sevī attīsti maigas un sievišķīgas īpašības. Tomēr, neraugoties uz šo ideālo sievišķības darbnīcu, sievietes iet prom no mājas vides uz darba pasauli. Paskatīsimies:

ASV Darba departaments ziņo, ka 70,5% no visām mātēm ir nodarbinātas ārpus mājas – vai nu pilnas vai nepilnas slodzes darbos. No tām, kas ir precētas, 68,2% ir nodarbinātas ārpus mājas. No mātēm, kuru bērni ir jaunāki par vienu gadu, 53,8% ir nodarbinātas ārpus mājas (2005.g. statistika). Šie rādītāji neietver sievietes, kas ir nodarbinātas ģimenes biznesā, palīdz fermā vai auklē citu mammu bērnus.

Kad sievietes strādāšana ir pamatota

Ja esi atraitne, šķīrusies, dzīvo viena, vai ja tavs vīrs ir invalīds, tev ir pamats strādāt algotu darbu ārpus mājas. Viss ir atkarīgs no tavas vajadzības pēc naudas. Ja tu esi precējusies un tavs vīrs ir fiziski vesels, tev ir pamats strādāt sekojošās situācijās:

1. Ārkārtas situācijas: tev ir pamats iet strādāt ārpus mājas, ja nav citas alternatīvas, kā atrisināt negaidītas finanšu problēmas. Šajā gadījumā, kad tu strādā, jo tev tas ir jādara, ģimene daudz vieglāk pārdzīvo radušos krīzes situāciju. Ģimenes locekļi to var uzskatīt par cēlu upuri no tavas puses. Ja ģimene kopīgi atrisina šo situāciju, tava strādāšana neizraisīs tālejošas sekas.

2. Atbalstot vīru izglītības iegūšanas vai apmācību laikā: ja tavs vīrs mācās koledžā vai apmeklē apmācības kursus karjerai, tev ir pamats strādāšanai, īpaši, ja viņam nav citas alternatīvas, lai nodrošinātu izglītību. Tā kā mācības sagatavo vīru, lai viņš vēlāk varētu nodrošināt daudz labākus iztikšanas līdzekļus, un tā kā šī situācija ir īslaicīga, tev ir pamatots iemesls strādāt, lai atbalstītu viņu mērķa sasniegšanā. Šajā gadījumā jāņem vērā bērnu skaits, to vecums un aprūpes apjoms, kamēr esi darbā. Taču esi piesardzīga: ja palīdzi savam vīram studiju laikā, būs kārdinājums turpināt arī pēc studiju beigšanas. Viņam vajadzēs nostabilizēties, tev vajadzēs daudz lietu, bez kurām esi iztikusi līdz šim. Vai tad strādāšana vēl nedaudz ilgāk kaitēs? Iespējams nē, bet pēc pamata vajadzībām nāks klāt vēlme pēc komforta, tad luksusa lietas. Drīz tu būsi pieradusi pie papildus ienākumiem, tad kļūsi no tiem atkarīga. Tas ir viens no veidiem, kā mātes iekrīt „strādāšanā uz mūžu”.

3. Sieviete gados: ja tavi bērni jau ir precējušies un tev ir brīvs laiks, tev var rasties vēlēšanās aizpildīt savu laiku strādājot. Tas var šķist noderīgāk kā vienkārši pavadīt laiku nenozīmīgās aktivitātēs. Šajā gadījumā tev ir pamats iet strādāt, taču apsver sekojošo: ja esi precējusies, tev vēl joprojām ir mājsaimniecība, ko vadīt un vīrs, par kuru rūpēties. Tu vari būt nepieciešama saviem precētajiem bērniem. Ja esi nodarbināta, vari nebūt pieejama tad, kad viņiem tas nepieciešams. Tava ietekme ir svarīga tavu mazbērnu dzīvēs. Tu vari būt vajadzīga savai kopienai, sniedzot tai labestīgus pakalpojumus. Tava kalpošana ģimenei, mājsaimniecībai, kā arī labdarība attīsta tevī sievišķīgu šarmu, kur pretīm strādāšana ārpus mājas to veicina mazliet vai nemaz.

Kad sievietes strādāšana nav pamatota

1. Lai atvieglotu spiedīgus apstākļus: jums nav pietiekami daudz naudas, lai segtu izdevumus. Ir pārāk daudz lietu, ko vajag, bet jūs nevarat atļauties. Tu esi piekususi no mūžīgā naudas trūkumu un sāc meklēt algotu darbu, iespējams pat ar vīra atļauju. Taču problēma ar darba atrašanu ir tā, ka cena, ko tu maksā, strādājot ārpus mājas, nav tā vērta. Tava atrašanās mājās ir vairāk vērta. Tā vietā, lai ietu strādāt, samazini izdevumus: pārcelieties uz lētāku dzīves vietu, pārdodiet vienu mašīnu, samaziniet mūzikas stundu skaitu, pērciet drēbes lietoto preču veikalā, kā arī esi taupīga citos veidos.

2. Papildus ērtībām: tu vari strādāt priekš papildus komforta, luksusa lietām vai papildus ērtībām – jaunākajai mājsaimniecības tehnikai, jaunām mēbelēm, drapērijiem, paklājiem, labākai mājai vai drēbēm. Tavs vīrs var tevi iedrošināt strādāt, lai apmierinātu savu kāri pēc luksa – laiva, peldbaseins vai mājiņa kalnos. Vai arī tu vēlies lielākus labumus saviem bērniem – mūzikas stundas, koledžu, labākas drēbes. Lai cik pamatotas būtu šīs vēlmes, upuris ir pārāk liels. Labāk atteikties no papildus ērtībām.

3. Kad tev ir garlaicīgi mājās: Tev ir nogarlaikojuši mazie mājas darbi un bērnu pieskatīšana. Tu meklē atvieglojumu aizraujošajā darba pasaulē. Tavs vīrs var atbalstīt šo ideju, lai darītu tevi laimīgu. Un tas var pārtraukt tavu garlaicību un darīt tevi laimīgu, bet tikai īslaicīgi. Problēma ir tā, ka tu pērc savu laimi uz ģimenes rēķina. Tu liec savas vēlmes augstāk ar viņu vajadzībām. Tas nekad nav attaisnojums.

4. Lai darītu ko nozīmīgu: Tev var likties, ka tas, ko dari ik dienas mājās ir nenozīmīgi, un ka vīriešiem ir daudz nozīmīgāki darbi. Tev var šķist, ka cēli ieguldījumi cilvēces labā notiek zinātnes un industrijas sfērās, politikā vai mākslā. Sievietei, kura domā šādi, ir kļūdaini priekšstati. Viņas pārspīlē vīriešu darba svarīgumu un nenovērtē sievietes ietekmi mājās. Lai cik ievērojami būtu vīriešu ieguldījumi, tie nepārspēj labi aprūpētas ģimenes esamību. Dakteris pavada laiku, glābjot dzīvības. Turpretīm tu, savos ikdienas darbos glāb dvēseles. Iemācies redzēt kopainu, kā tava pacietīgā ziedošanās ģimenei rada labumu gan vīriešiem, gan sievietēm, vislielāko ieguldījumu jebkurā sabiedrībā.

Karjera

Ja tev ir talants kā māksliniecei, rakstniecei, aktrisei, dizainerei, dziedātājai, zinātniecei vai kādā tehniskajā jomā, vai tev vajadzētu veidot karjeru? Padomā divreiz, pirms spert šo soli. Tavi primārie pienākumi ir laulība un ģimene. Šeit tev ir jākļūst sekmīgai. Karjera var tevi attālināt no ģimenes. Karjera ne tikai prasīs tavu laiku, bet tavu uzmanību, intereses un dažreiz pat dvēseli. Ja tavam vīrs un ģimenei ir jābūt otrajā vietā, tu izdari aplamu izvēli. Cena, ko tu maksā, ir pārāk dārga. Ieklausies tajās, kam ir šāda pieredze:

Teilore Kaldvella

Teilore Kaldvella, viena no visvairāk lasītajām autorēm angļu valodā, vērsās pie masu mēdijiem ar sekojošu paziņojumu: „Neviena karjera nedod pilnīgu apmierinājumu sievietei kā es. Nav māju, nav īstas brīvības, nav cerību, nav prieka, nav gaidas rītdienai. Es labāk gatavotu ēst savam vīrietim un pienestu viņam čības, un justos droši viņa roku skavās, nekā iemantotu visus apbalvojumus, godalgas un vispasaules slavu, ko esmu ieguvusi, ieskaitot Leģiona Goda ordeni, bankas kontu un īpašumus. Tie neko nenozīmē man, un es esmu tikai viena no nelaimīgo sieviešu miljona.

Beverlija Sills

Beverlija Sills, plaši pazīstama operas zvaigzne, nesen uzrunāja Barnard koledžas, Ņujorkā, absolventus: „Sievietēm mūsdienās tiek teikts, ka viņām var būt viss – karjera, laulība, bērni. Jums vajag pilnīgu nodošanos, lai tas viss izdotos. Paskatieties tuvāk uz savu bērnu. Viņš negrib, ka jūs esat talantīga, spoža, šika vai gudra – neviena no šīm lietām. Viņš grib, lai jūs viņu vienkārši mīlat. Viņš būs tas, kurš maksās par jūsu gribēšanu iegūt visas tās lietas. Apdomājiet kārtīgi, pirms plānojat bērnu. Nedzemdēt bērnu būs liels zaudēums. Pārāk vēla grūtniecība radīs veselības problēmas gan jums, gan bērnam. Radīt bērnu bez pilnīgas nodošanās viņam, būtu liela traģēdija.

Karjeras sievietes stāsts

„Esmu trīsdesmitgadniece, viena, galvenā izpilddirektore. Esmu trīs uzņēmumos kā valdes locekle. Viens no tiem ir valstiska mēroga uzņēmums. Ar visiem savu klientu un līdzgaitnieku kontaktiem, ar darbinieku pārraudzību, mana kopējā ietekme nesasniedz par pilienu spainī, salīdzinot ar to, ko sieva un māte dod sabiedrībai. Viņa tieši ietekmē sava vīra un bērnu domāšanas veidu. Viņai ir spēks, kas padara viņas māju vai nu par paradīzi vai elli. To es saucu par sievietes spēku.”

Manis pašas karjera

Dažus gadus atpakaļ es saņēmu vēstuli no kādas dāmas Huntsvillā, Alabama, kurā bija rakstīts: „Mrs. Andelin, jūs muļķojat sevi. Jūs stāstat sievietēm palikt mājās, rūpēties par mājsaimniecību, neveidot karjeru, bet jūs pati esat visprofesionālākā no visām sievietēm. Patiesībā, jūs esat biznesa sieviete. Tātad, tas ir jūsu piepildījums. Visas man zināmās laulības, kur sievas ir profesionāles, ir stabilas. Mājās sēdošo sievu vīri bieži ir neuzticīgi ar sekretārēm, ar kurām viņiem ir kaut kas kopīgs. Viņi saka, ka viņu mājsaimnieces tos garlaiko līdz nāvei. Daudzas sievietes seko jūsu principiem, bet tas vairs nestrādā 20 gadsimtā.”

Šeit ir mana atbilde: „Divesmit gadus es esmu bijusi mājsaimniece uz pilnu slodzi. Es biju tipiska mājās sēdošā sieva un māte, ar pāris interesēm ārpus mājas. Man patika tīrīt, gatavot ēst, cept maizi un mēģināt izskatīties skaistai. Es ar lielu nepacietību gaidīju bērna piedzimšanu. Mans vīrs man bieži atgādina par burvīgo pīto šupuli ar rozā satīna gultas veļu, stepēto jaku ar sirsniņu kapucē, kruzuļu svārkiem, ko es pagatavoju mūsu trešajam bērnam. Viņš teica, ka tā esot bijusi tik vizuāla sagaidīšanas demonstrācija.

Kaut gan man bija noslogots mājas darbu grafiks, es pavadīju laiku ar saviem bērniem. Es lasīju tiem stāstus, mācīju tiem amatniecību un vēroju viņu spēles. Vasaru pēcpusdienās es mazgāju viņu sejas, ķemmēju matus, liku vismazāko ratos un devos pastaigā uz parku. Nekur nebija vēl lepnākas mātes par mani.

Mes dzīvojām aukstā klimatā, tā ka reizēm es biju izolēta mājās vairākas nedēļas. Es daudz lasīju – brīnišķīgas grāmatas, kas palīdzēja veidot dzīves filozofiju. Es kļuvu par labāku personu, daudz interesantāku. Pasaule man likās plaša. Dzīve man likās interesanta un aizraujoša, un es nesapratu, kā cilvēki var garlaikoties. Kad man apnika lasīt, es gleznoju zīmējumus bērnu istabām vai dekorēju māju. Vasaru rītos es sēdēju saulītē uz kastes un vēroju, kā bērni spēlējas, vai arī palīdzēju viņiem rakņāties pa dubļiem. Es priecājos par dzīvi un jutos svarīga.

Tad mēs pārcēlāmies uz Kaliforniju un dzīvojām laukos. Mums bija astoņi bērni, visi dzīvoja mājās. Drīz pēc astotā bērna piedzimšanas, es skatījos laukā pa logu un teicu sev: „Šī ir vislaimīgākā diena manā mūžā”. Man bija viss noderīgais -  astoņi brīnišķīgi bērni, vīrs, kas mani mīl, labi draugi. Es strādāju smagi, bet tas nekas. Mums bija finansiālas problēmas, bet tāda ir dzīve. Vakaros mēs ar vīru mēdzām iet pastaigās. Viņš uzticēja man savu sapņus, problēmas un jūtas. Viņa pasaule bij arī mana pasaule. Es nedomāju ne par ko citu. Es dzīvoju viņam un bērniem.

Biznesa pasaulē viņam bija daudz iespēju sapīties ar sekretārēm, ja viņš būtu gribējis. Bet viņš nekad neuztraucās. Viņš pavadīja savu brīvo laiku mājās, bet kad bija prom, steidzās ātrāk atpakaļ. Sieviete zina, kad viņa ir droša par vīra mīlestību, un es jutos droša. Kad es biju prom uz nedēļu, viņš izlika manas kurpes uz lieveņa, lai varētu uz tām paskatīties ik reizi, kad izgāja ārā. Viņš man rakstīja: „Tu esi manas dzīves prieks”. Bet es nebiju trula mājas sieva, es biju interesanta persona.

Tad es sāku mācīt Valdzinošo sievišķību, daloties ar saviem noslēpumiem laulības dzīvē ar tām sievietēm, kurām tas bija nepieciešams. Mani kursi bija veiksmīgi un strauji pieauga apmeklētība. Tas man deva iedvesmu rakstīt grāmatu. Tā kļuva populāra un es vairāk iesaistījos. Bet es uz to neskatījos kā karjeru. Man tā bija misija, kalpošana.

Valdzinošā sievišķība kļuva vēl populārāka. Karjeras sieviete apskaustu manu nozīmīgo pozīciju un skaļi apsveiktu, brīnītos, kamdēļ es neslavināju sevi. Es ar vien vairāk tiku iestaistīta, nezinot, kā atgriezt situāciju, uz pieprasījumu atbildot ar kalpošanas garu. Es strādāju no mājām un ceļoju tikai pēc nepieciešamības, bet tāpat es biju pāri savai galvai šajā darbā.

Sauciet mani kā gribat – biznesa vadītāja, karjeras sieviete vai strādājoša sieva, bet es nekad uz to neesmu skatījusies šādi. Man tā bija labdarības misija. Tas bija unikāls darbs, ko bija jāpaveic sievietei. Daudzas dzīves ir izmainījušās uz labu. Personiskais upuris ir bijis tā vērts. Bet es vienmēr liku savu laulību un ģimeni pirmajā vietā. Par to nav šaubu, kāpēc viņi izdzīvoja.”

Dažus gadus atpakaļ es saņēmu vēstuli no sievietes, kura apstrīdēja manas idejas par sievietēm un karjeru. Šeit ir viņas stāsts:

Atpakaļ darbā

„Piecpadsmit gadu laikā, kurus es pavadīju ārpus mājas strādājos, es jutos vainīga un sapņoju par laiku, kad es varēšu būt pilnas slodzes mājsaimniece kā mana mamma. Kad mans vīrs beidzot sapelnīja gada daudz naudas, es aizgāju no darba. No sākuma es biju pacilāta. Es biju sajūsmā darot tās lietas, kurām man nekas nebija laika līdz šim, bet drīz man aptrūkās darāmā un es apjautu, ka man nemaz nav interese par to. Iepriekšējie gadi ar dubulto lomu bija piesieduši mani būt organizētai un efektīvai. Es ātri padarīju savus mājas darbu, māja spīdēja, ēdieni bija garšīgi, bet bija tukšas pēcpusdienas. Nekad nevajadzēja skriet, bija gana daudz laika rītdien tam, ko nepaspēju izdarīt šodien. Es pārstāju krāsoties un staigāju vecās drēbēs. Kapēc man bija jabūt sapostai, ja nebija kur iet?

Es iesāku apmeklēt kulinārijas kursus, bet pametu to garlaicības dēļ. Sieviešu pļāpas par receptēm un bērniem man likās nenozīmīgas, salīdzinot ar bilancēm un peļņas motivācijas lapām manā iepriekšējā darbā. Es jutos savu jūtu varā. Es raudāju, kļuvu aizvainota, depresīva un sarkastiska. Vīrs uz to reaģēja ar aizvien pieaugošu distanci. Manam dēlam bija vienalga, vai tās ir māja vai nē – viņam hamburgeri garšoja labāk par maniem gardajiem ēdieniem.

Lietas pasliktinājās tik tālu, ka vīrs un dēls ieteica atkal dabūt darbu. Pāri visam, viņi vēlējās, lai es esmu laimīga. Darbs likās kā pareizais ceļš. Es dabūju pusslodzes darbu un viss normalizējās. Es esmu laimīga un tāda ir arī mana ģimene.”

Mani komentāri bija sekojoši: ja sievietei ir tikai viens bērns un viņš ir astoņus gadus vai vecāks, nav iemeslu, lai viņa nestrādātu pusslodzes darbu. Bet tas nav vienīgais risinājums, un ne vislabākais. Ja viņa būtu radošāka, viņa savu laulību un māju būtu varējusi radīt daudz savādāku. Viņa nopēla mājsaimnieces par pļāpām un interesei par receptēm un viņu bērniem. Sava daļa taisnības tur ir, bet kas liek viņai domāt, ka runas par bilancēm un peļņas motivācijas lapām ir interesantākas, un pat svarīgākas? Un ne visas mājsaimnieces iesaistās pļāpāšanā. Holivudas radio šova direktors teica man reiz sekojošo: „Manu desmit gadu pieredzē, runājot ar tūkstošiem sieviešu tiešajā ēterā, es mājsaimnieci redzu kā daudz interesantāku un izglītotāku kā karjeras sievieti. Es pieļauju, ka tas ir tamdēļ, ka viņai ir vairāk laika lasīt.”

Vai meitas vajadzētu audzināt karjerai?

Tu iespējams apsver domu, ka tavām meitām vajadzētu būt gatavām dzīvot patstāvīgi, gadījumos, ja, viņas kļūst par atraitnēm, šķirtenēm vai notiek citi neparedzēti notikumi. Apsver šī soļa nopietnību un apskati to no sekojoša skatu punkta:

1. Tas dara viņu neatkarīgu: ja viena no sievišķības iezīmēm ir atkarība, tad nav gudri virzīt viņu uz karjeru, kas darīs viņu neatkarīgu. Šāds solis viņā mazinās vēlmi pēc vīrieša aizstāvības, kas ir viens no aspektiem, kas vīrietī izraisa interesi par sievieti. Ir, protams, dažas karjeras sievietes, kuras pēj palikt sievišķīgas, vai nu viņu dabiskās sievišķīgās būtības dēļ, kuru nevar ietekmēt, vai arī pieliekot apzinātu piepūli. Bet tā šķiet kļūda virzīt meiteni karjeras virzienā, ja pēc tam rodas nevajazīgi sarežģījumi, kurus, lai atrisinātu, ir jāpieliek papildus piepūle.

2. Veicina viņā vēlmi strādāt: karjeras apgūšana veicina sievietē vēlmi strādāt arī pēc laulībām. Mācībās pavadītais laiks liksies zemē nomests, ja iegūtā izglītība netiks izmantota. Tas mudinās sievieti izmantot iegūtās zināšanas, vienalga, vai viņai ir jāstrādā vai nav.

3. Apmācība noveco: kvalifikācija dažādos darbos mainās gadu no gada. Sieviete, kas ir izmācījusies vienā laikā, var kļūt nekvalificēta pēc kāda laika. Piemēram, sieviete apprecās, viņai piedzimst bērni un atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai ir jāiziet apmācība, lai varētu atgriezties darbā. Vai iepriekšējā izglītošanās bija tā vērta? Vai viņas koledžā pavadītais laiks varēja tikt izmantots citiem priekšmetiem?

4. Viegls veids, kā izbēgt no laulībām: neatkarība, kas veidojas no spējas nopelnīt naudu, ir bīstama lieta sievietei, jo kalpo kā bēgšana. Kad laulības dzīvē parādās grūtības, sievietei, kura ir neatkarīga, būs mazāks stimuls veikt izmaiņas. Tā, kā viņa var sevi nodrošināt, tad šķiršanās liksies kā visvienkāršākais atrisinājums.

5. Atņem viņai liberālu izglītību: tas nešķiet loģiski, virzīt sievieti uz karjeru gadījumiem, ja viņa kļūst par atraitni vai šķirteni, vai kā citādi paliek bez aizstāvības, ja tādejādi viņa apiet vērtīgu kulturas izglītību, kas darītu viņu par labāku sievu un māti. Tik pat labi vīriešus var audzināt būt par mātēm un vadīt mājsaimniecību. Vislabākā izglītība jaunai meitenei ir plaša, liberāla izglītība. Tas labāk sagatavo viņu saprast viņas bērnus, palīdzēt tiem ar viņu izglītību un turpmāko dzīvi. Tas vienlīdz palīdz viņai kā sievai. Viņa kļūst interesantāka, vairāk atvērta jaunām idejām, radošāka. Viņai ir labāka izpratne par pasauli, līdz ar ko viņa kļūst par labāku pilsoni. Sieviete ar liberālu izglītību īstenībā ir vairak sagatavota neparedzētiem notikumiem, kā sieviete, kas virzīta karjerai. Viņas plašā izglītība palīdz viņai tiekties būt radošākai, inteliģentākai, spriest spējīgākai un gudrākai. Kad viņa saskaras ar grūtībām, viņai ir lielāka atjautība, lai problēmu atrisinātu. Ja viņai ir jāstrādā, viņa spēj atrast savu vietu darba vidē un kvalificēties tam labāk, kā sieviete, kas mācījusies karjerai desmit gadus atpakaļ un tagad viņas zināšanas ir novecojušas.

Sievietes strādāšanas negatīvā ietekme

1. Negatīvi ietekmē vīrieti: kad tu strādā, tu laupi savam vīram iespēju sastaptes ar dažādiem izaicinājumiem, un augt no šīs pieredzes. Un, jo neatkarīgāka, efektīvāka un spējīgāka tu kļūsti, jo viņš jūtas mazāk vajadzīgs, līdz arko arī mazāk vīrišķīgs. Tas novājina viņu. Jo vairāk tu celies, jo zemāk viņš krīt.

2. Negatīvi ietekmē pašu sievieti: kad strādāšana ir tava izvēle, tu zaudē daļu no svas sievišķības. Kad mēness pēc nakts parādās dienas gaismā, tas zaudē savu spīdumu, savu šarmu, savu dzejiskumu. Un tas pats notiek ar sievieti, kad viņa mēģina spēlēt lomu, kas nav viņai paredzēta. Tad pazūd spozme, šarms un dzejas rindas „Viņa ir kā netverama bauda” zaudē savu jēgu. Kad tu strādā, tev ir tendence iegūt vīrišķīgas iezīmes. Tu mēģini būt agresīva, stingra, spējīga, efektīva un neatkarīga, kā rezultātā zaudē savu sievišķīgo šarmu. Tas, cik daudz šarmu tu zaudē, ir atkarīgs no darba veida. Mazāk vīrišķīgi darbi ir saistīti ar lietvedību, medicīnisko aprūpi, mācīšanu skolās vai bērnudārzos. Bet jebkurš darbs, kas dod naudu, veicina neatkarību, kas ir ienaidnieks sievišķībai.

Un atkal es vēlētos citēt sava vīra grāmatu Tērauda samts: „Kad sieviete sevi sadala starp divām pasaulēm, viņai ir grūti būt veiksmīgai abās. Viņas pasaulē viņai ir gana daudz izaicinājumu, lai sasniegtu tādu izcilību mājsaimniecībā, kādu vēlas. Šeit viņa ir saprotoša sieva, kalpojoša māte un mājsaimniece, un saņem lielu gandarījumu par labi paveiktu darbu. Tas prasa lielu piepūli. Sadalot viņas laiku un interesei starp divām pasaulēm, sekmes abās ir grūti sasniedzamas. Pat ja viņa novēršas no mājas dzīve un atdod savu sirdi darbam, viņu sagaida grūtības. Daudzos darbos viņai būs dabiski trūkumi. Viņa nekad nesasniegt vīrieša izcilību šajā pasaulē, un vienmēr būs sekundāra. Tā viņa klīdīs starp divām pasaulēm, atsakoties no savējās, kur viņa varēja būt izcila, un izvēloties otru, kurā viņa nekad nebūs kas vairāk, kā otršķirīgs cilvēks.

 „Ja sievietes strādāšana ir viņas vīra ideja, tas radīs vēl negatīvākas sekas. Viņa ierosinājums sievai strādāt rada viņā šaubas par viņa atbilstību vīra lomai. Tas rada nedrošību. Vēl viena problēma, ar ko jāsaskaras, ir sievietes attiecības ar viņas darba devēju, īpaši, ja tas ir vīrietis. Viņa ir pieradusi skatīties uz vīru kā savas rīcības noteicēju, direktoru. Un, kad viņai ir jāpieņem cita vīrieša norādījumi, rodas nedabiska situācija. Viņa ir paklausīga viņam kā darba devējam, un strādājot kopā daudzas stundas, var sākt izjust simpātijas, redzot viņu vislabākajā gaismā un, iespējams, kā dinamiskāku un efektīvāku līderi par  savu vīru, kura vājās puses un kļūdas viņa pārzina pārāk labi.”

3. Negatīvi ietekmē bērnus: turpinot citēt grāmatu Vīri no tērauda un samta: „Kad māte strādā neparedzētu apstākļu dēļ, bērni pielāgojas šai situācijai. Viņi ir spējīgi to saprast, kad ir īstas problēmas. Viņi var ciest no nevērīgākas izturēšanas, bet nejūt mīlestības vai rūpju trūkumu. Kad māte pati izvēlas strādāt, tad bērnus tas ietekmē ļoti negatīvi. Kad viņi saprtot, ka māte izvēlas iet uz darbu tā vietā, lai rūpētos par viņiem mājās, ka viņa savas intereses un vēlmi pēc luksa liek augstāk par viņu pamatavajadzībām, tad tas izraisa viņos šaubas par viņas mīlestību.

„Strādājošu mammu bērni parasti cieš no ievērojamas nevērības. Ne visos gadījumos, bet ļoti bieži. Sievietei, kas strādā, ir jāvelta sevi darbam, lai attaisnotu savu algu un būtu veiksmīga. Darba stundu laikā viņas prioritāte ir darbs. Ar laiku šis laiks palielinās. Bērni paliek otrā plānā, un cieš no tā visvairāk.”

Strādājošas mātes bieži izmanto šo teicienu: „Ne jau kopīgi ar bērnu pavadītā laika kvantitāte ir svarīga, bet gan tā kvalitāte.” Kad viņas pārnāk mājās, viņas cenšas kompensēt prombūtni ar kvalitatīvu laika pavadīšanu ar saviem bērniem. Lielākoties tās ir tikai sarunas. Strādājoša māte ir pārāk aizņemta, lai vakaros darītu ko neparastu kopā ar bērniem. Bet, pat ja viņa pavada kvalitatīvi šo laiku, ir tomēr pāris lietas, ko apsvērt: mātes klātbūtne dienas laikā ir ļoti svarīga bērna labklājībai, pat ja viņa ir aizņemta ar mājsaimniecības lietām. Ne vienmēr ir iespēja vai pat vajadzība pievērst nepārtauktu uzmanību bērnam. Un pārāk daudz uzmanības darīs bērnus prasīgus. Bet viņas kātbūtne mājās dod bērnam drošības sajūtu, kas palīdz veselīgais attīstībai.

Kad bērns pārnāk no skolas, viņš var nepievērst uzmanību mātei vai kā īpaši apzināties, ka viņa ir mājās, bet viņas klātbūtne ir jūtama un bērns ir ieguvējs. Ja māte or prom darbā garas stundas, viņš var nežēloties par to, bet viņam pietrūkst viņas klātbūtnes. Par zīdainis izjūt mātes prombūtni. Ja māte ir prom ilgāku laiku, zīdaiņa attīstība var apstāties. Agrākie medicīniskie pētījumi to ir pierādījuši.

4. Negatīvi ietekmē sabiedrību: atkal citāts no Vīri no tērauda un samta: „Tendence mātēm strādāt ārpus mājas ir dzīves stils, kas Amerikā ilgst jau daudzus gadus, kopš 2.pasaules kara, kad miljoniem sieviešu tika aizsauktas strādāt fabrikās. Tieši šajā laikā mēs esam radījuši vienas no visdraudošākajām sociālajām briesmām – laulības problēmas, šķiršanos, vardarbību ielās, narkotiku lietošanu, sacelšanos pret sociālajām paražām un morāles standartiem. Daudzas no šīm problēmām var attiecināt uz strādājošo sieviešu ģimenēm.”

Dr. Deivids V.Havs (Dr. David V. Haws), Fēniksas slimnīcas vadītājs, ir teicis: „Mātēm ir jāatgriežas mājās. Dzīves standarts ir fiktīvs. Sievietes primārā vieta ir būt mājās un audzināt bērnus. Viņai nevajadzētu pievienoties vīriešiem medībās. Arī vīrietis jūtas mazāk vīrietis, ja viņa sieva strādā. Ja tu pēc sevis neatstāj ģimeni ar labi audzinātiem bērniem, tu neatstāj neko. Pamata risinājums pieaugušo problēmām visās paaudzēs, ir neskartas mājas.”

Strādājošās sievas ir izjaukušas mūsu valsts ekonomiku, un tagad viņām ir sajūta, ka ir jāstrādā. 1975. gadā es uzstājos nacionālajā TV. Tas bija laiks, kad sievietes alka strādāt ārpus mājas. Manas prognozes un paziņojums bija sekojošs: „Ja jūs nepārstāsiet meklēt darbu ārpus mājas, jūs tik ļoti izjauksiet mūsu valsts ekonomiku, ka pienāks laiks, un jums nebūs citas iespējas – vajadzēs strādāt.” Tagad tas laiks ir pienācis. Darba devēji ir pazeminājuši algas, jo tagad ir divi pelnītāji ģimenē. Daudzos gadījumos māte jūt, ka viņai ir jāstrādā. Viņai liekas, ka viņai nav izvēles.

Risinājumi

Ja tu esi strādājoša māte, kura jūtas spiesta strādāt, situācija nav neatgriezeniska. Pirmkārt, iemācies sievišķīgās taupības mākslu, tā, ka varat dzīvot ar vīra ienākumiem. Ja nepieciešams, pārdodiet savu māju vai pārceļaties uz lētāku, vai uz ne tik prestižu rajonu. Ja jums ir divas mašīnas, vienu pārdodiet. Atceļiet atvaļinājumus un pavadiet šo laiku parkā vai brauciet uz kalniem. Ēdienreizes var būs vienkāršakas, ne tik izsmalcinātas, tai pat laikā saglabājot savas uzturvērtības. Esi pieticīgāka ar drēbēm, nēsā vienas un tās pašas ilgāķu laiku. Iegriezies lietoto preču veikalā, lai pirktu bērnu drēbes.

Nākamais solis – ej prom no darba. Dari visu, lai nodrošinātu mieru mājās, atgrieztu un vairotu sava vīra pašapziņu, kā arī dzīvo pēc Valdzinošās Sievišķības ieteikumiem. Visas šīs lietas motivēs tavu vīru panākumiem, tātad tuvinās daudz lielākiem ienākumiem.

Drosme, kāda ir vajadzīga šo soļu speršanai, kā arī ticība, kādu tu parādi darot to, kas šai gadījumā ir morāli pareizi, vainagosies ar negaidītu Dieva žēlastību un svētību. Tā izpaudīsies veidos, kādus tu nevari paredzēt. Nāks situācijas un risinājumi, kas darīs dzīvi labāku kā iepriekšs. Tu nevari zaudēt darot kā ir pareizi.

Kad tu aizej no darba, tas ienes tūlītēju mieru mājās. Māte ir mājās, kad bērni pārnāk no skolas. Viņa ir atpūtusies, līdzsvarota, nav steigas. Māja ir tīra un mājīga. Viss ir labi. Šis paliks atmiņā daudz labāk, kā labs materiālais komforts.

Feminisma kustība

Sievietes - feministes uzskata, ka sievietes darbs mājās ir sliktāks par vīrieša darbu, ka darot savus vienkāršos mājas darbus, viņas jūtas kā otrās klases iedzīvotājas, nevis kā dievietes. Viņas uzskata, ka vienīgais, aizraujošais darbs ir vīriešu pasaulē. Tādejādi viņas meklē piepildījumu karjerā ārpus mājas. Es citēju viņu pašu vārdus:

„Kamēr manam vīram ir brīvība un iespēja būt ārpasaulē - darba pasaulē, un tikties ar jauniem cilvēkiem, jaunām idejām un iespējams, ar prieku izbaudīt, kā pasaule mainās paša darba augļu dēļ, es esmu mājās, izolēta mājsaimniecībā, man nav neviens cits ar ko parunāt, kā tikai mazi bērni vai draudzenes, kas ir tādā pašā situācijā kā es.” Un vēl vienas sievietes teiktais:

„Es pildu lomu, kas apdraud manu spēju attīstību un aizliedz man būt biedram, kas patiesi saprot sava vīra pieredzi un jūtas, balstoties uz manis pašas pieredzi.” Un vēl kādas teiktais: „Pārak daudzos gadījumos sieviete ir vīra ēnā un kalpone saviem bērniem.”

Sievietes ar augstu inteliģenci un izglītību sūdzas, ka mājsaimniecība prasa tikai vidēju sagatavotības pakāpi. Un viņu pārāko spēju dēļ, viņām liekas, ka īstā vieta ir darbs ārpus mājas, sniedzot ieguldījumu sabiedrības attīstībā, kā to darīja Kirī kundze (tulk. Piez. – pilnajā vārdā Marie Skłodowska-Curie (7 November 1867 – 4 July 1934), fiziķe un ķīmiķe, kas kļuva slavena kā pioniere radioaktivitātes izpētē), vai arī zinānes, tehnoloģijas, industrijas jomā, vai arī politikā. Tādejādi padarot pasauli par labāku vietu.

Es piekrītu, ka tas prasa minimālu zināšanu līmeni, lai paēdinātu un apģērbtu savu ģimeni, kā arī izpildītu pamata prasības. Tomēr tas prasa mūsu vislabākās psihiskās spējas, lai varētu gūt panākumus mājās, kā to darītu Mājas Dieviete. Viņai jābūt vērīgai, uzmanīgai, saprotošai un jāsajūt vīra vajadzības. Viņai jāsaskaras ar psiholoģisku izaicinājumu, lai varētu radīt drošas mājas vidi saviem bērniem pasaulē, kurā valda nenoteiktība. Un viņai jāpiemīt prāta gudrībai, lai palīdzētu bērniem izdzīvot pārmaiņu posmus. Kad viņa beidzot redz viņus kļūstam par derīgiem sabiedrības locekļiem, viņa ar prieku izbauda, kā pasaule mainās uz labu.

Bet prāts nav vienīgais, kas ir vajadzīgas, lai gūtu panākumus mājās. Kā tad ar sirdi? Vai tad mīlestība un labestība nav vienlīdz svarīgi? Vai tas tas nedod tik pat daudz vai pat vairāk sabiedrībai? Pasaule nav tikai smadzeņu spēks. Tā ir mīlestība, laipnība un garīgas vērtības. Mācību vieta šīm lietām ir mājas, un māte ir galvenais skolotājs.

Feministes nevēlas atzīt, ka kādam ir jādara sievietes darbs. Kādam ir jāaudzina bērni. Vai tad sieva un māte nešķiet tas loģiskākais? Vai mājās esot mēs zaudējam savas prāta spējas? Nē, mūsu karjera mājās prasa no mums visu to labāko. Vēlētos citēt ievērojamas dāmas Leas D. Vaildsto (Leah D.Widstoe) sacīto: „Cilvēkas dvēseles treniņš attīstībai un priekam no, šejienes un turpmāk prasa lielu prāta un sirds piepūli. Psihologi un studenti piekrīt, ka pirmie dzīves gadi ir kritiski, un ka tie nosaka, kāda būs bērna fiziskā, mentālā un garīgā nākotne. Šī lielā atbildība pieder sievietēm, kuras iznēsā un audzina visu lielo cilvēku rasi. Viņu tiesības ir iznēsāt un auklēt līdz briedumam, kā arī pozitīvi vai negatīvi ietekmēt dārgās vīriešu dvēseles.”

Būt veiksmīgai mātei ir kas daudz vairāk, kā būt veiksmīgai operas zvaigznei, rakstniecei vai māksliniecei. Pirmā ir mūžīga varenība, bet pārējās tikai īstermiņa gods. Kādu dienu mans jaunais dēls teica man: „Mammu, puiši ir svarīgāki par meitenēm, vai ne? Jo viņi var kļūt par prezidentiem, ģenerāļiem vai slaveniem cilvēkiem.” Uz ko es atbildēju: „Bet mātes ir tās, kas izaudzina prezidentus un ģenerāļus, un slavenus cilvēkus. Roka, kas šūpo šūpuli, ir roka, kas vada pasauli.”

Ik viena sieviete var dod ieguldījumu sabiedrībai caur saviem bērniem, bet ne visi vīrieši var to izdarīt ar savu darbu. Daži darbi ir nenozīmīgi vai pat destruktīvi. Ja sievietes jūt, ka viņas vēlas kalpot savai valstij, tad tā īstā vieta ir mājas, gūstot panākumus ģimenes dzīvē. Kelvins Kolidžs (Calvin Coolidge), bijušais ASV prezidents reiz teicis: „Ieskatieties dziļāk pavardos. Tur mīt visa Amerikas cerība.”

Darbs mājās ir cita veida godība, kāde karjeras sieviete bauda. Lieliskas mātes nav populāras, perfektas sievas vēl mazāk pazīstamas.Viņu altalgojums ir kluss, iekšējs gods. Viņu slava ir vīra atzinība, bērnu laime un vispārējas sekmes mājās. Viņa priecājas par piepildījumu un Debesu Mīlestību, kā tas redzams turpmāk aprakstītajās dzīves pieredzēs:

Uz zemes var būt laime

„Valdzinošās sievišķības mācības atvēra man acis uz daudzām lietām. Grāmatas unikalitāte ir tā, ka man nav jāuztraucas, ka pēc nedēļās jau visu būšu aizmirsusi, kā tas mēdz notikt ar citās grāmatās lasīto, jo tā maina visu skatu un attieksmi pret dzīvi, un pārējās lietas, par ko runājāt, nāk dabiski. Es vienmēr esmu jutusies vainīga, ka lieki iztērēju savas prāta spējas, esot tikai mājsaimniece. Valdzinošā sievišķība nolēva lielu smagumu no maniem pleciem. Es vienmēr esmu domājusi, ka esmu izdarījusi lielu grēku, neizmantojot Dieva dotos talantus kādai iespaidīgai karjerai, nekad neapjaušot, kāda iespaidīga karjera man jau ir kā sievai un māei! Tieši šeit, zem manas mājas jumta slēpjas tik liela atbildība un karjeras iespējas! Es esmu tik laimīga un atvieglota zinot, ka vienmēr esmu bijusi tur, kur Dievs ir vēlējies mani redzēt! Es beidzot esmu pārstājusi gaidīt kaut kādu zelta iespēju, jo man jau tāda ir – tepat mājās. Es tik ilgi esmu negatīvi ietekmējusi savu vīru.

Tagad es vairs neizturos pret viņu, it kā viņš izniekotu manu laiku vai vilktu uz leju. Kopš es izlasīju gramatu, viņš ir pārsteigts no laimes. Es pat gandrīz vēlētos, lai viņš tik ārti nekļūtu labs pret mani. Esmu izniekojusi desmit gadus viņa dzīves, un esmu viņam par tik daudz par ko parādā. Arī mani bērni ir cietuši daudz. Esmu bijusi egoistiska un nežēlīga. Esmu tik ilgi maldījusies, un tagad labprāt eju atveseļošanās ceļu. Paldies jums, un paldies Dievam, ka atvēra man acis. Lai slavēts Dievs! Uz zemes var būt laime. Es nekad savā dzīvē to neesmu zinājusi – tikai bēdas.”

Es biju feministe

„Esmu lasījusi Valdzinošo sievišķību, un pielietojusi tās pricipus savā dzīvē pēdējā pusotra gada laikā. Es biju tik alka iepriekš. Man vajadzēja instrukcijas pilnīgi visās jomās. Mana laulība tagad ir mīlestības pilna un piepildīta, pateicoties tai. Kāda tā ir svētība.

Man ir 27 gadi un es biju Sieviešu Feminisma kustības piekritēja. Viss, kas tika mācīts skolā, mēdiji un apkārtējie piemēri, lika man izvēlēties pilnas slodzes karjeru. Kā savas vidusskolas avīzes redaktore, es rakstīju feminismu propogandējošus rakstus un strādāju Eiropas jurisprudences akadēmijā. Mēs vēlējāmies pierādīt, ka esam tik pat labas kā vīrieši, un ka pret mums jāizturas vienlīdzīgi. Šī konkurēšana turpinājās arī koledžas laikā. Feminisma gars laupīja manu sievišķību.

Pirms četriem ar pusi gadiem manā dzīvē ienāca Jēzus. Viņš aizskāra manu akmens cieto sirdi un sāka mainīt manu domāšanas veidu. Es ilgojos pēc tā maigā un mierīgā gara, par ko Bībele mums māca, kā vērtību Dieva acīs. Tad mana kaimiņiene man iedeva savu Valdzinošās sievišķības grāmatu. Es biju saviļņota, redzot Dieva principus, kas šeit izklāstīti. Mūžības likumi modernai sievietei, karte uz ģimenes laimi, kā pildīt savu lomu kā sievišķīgai sievietei, sievai un palīgam, kā mātei un sievietei pēc Dieva nodoma. Jā, es pievienojos šiem daudzajiem laimes stāstiem. Valdzinošā sievišķība atdeva man manu pazaudēto sievišķību!”

Neprecētas karjeras meitenes stāsts

Glamūrs, kuru feminisma kustība it kā ir piešķīrusi darba videi, nemaz nav tik valdzinošs. Īpaši mūsu valsts izpildvaras līmenī. Šeit darba vide ir drīzāk negatīvi orientēta, kā radoši un pozitīvi. Tam par pamatu ir arīdzan augstā inflācija, pārmērīgā valdības kontrole, pārmērīgā tiesāšanās, kas apdrošināšanas likmes ir pacēlusi līdz debesīm. Feminisma kustība ir radījusi priekšstatu, ka darbs ārpus mājas darīs sievieti vairāk organizētu un efektīvāku. Arī tas nav taisnība. Gluži kā mājsaimniecēm, arī izpildvaras pārstāvjiem ir pāris nepatīkami uzdevumi. Divi mani visnetīkamākie uzdevumi ir 1) 80 lapaspušu biezo valdības līgumu cauršūšana, un 2) īpaši delikātu klientu sūdzību risināšana, kuri ir nepareizi risināti zemākos līmeņos. Ja ikviena sieviete varētu sniegt tik pat daudz uzmanības saviem vīriem un bērniem, kā es to daru, tikai atbildot un risinot klientu problēmas, tad tas tik tiešām pasauli pārveidotu. Pareizās atbildes un risinājumi problēmām prasa pārdomātu rīcību un pat lūgšanas. Klientam ne vienmēr ir taisnība.

Strādājošās mātes saņem dučiem zvanu no saviem bērniem, bet nav līdzās, kad tas varētu būt visnepieciešamākais. Mana nesenā pieredze to lieliski atspoguļo. Nesen man tuva radiniece negaidīti aizgāja tai saulē. Kaimiņu meitene teica, ka šī kundze viņai ir bijusi tuvāka kā pašas māte. Kamēr viņas māte strādāja, mana radiniece vienmēr bijusi līdzās meitenei, un palīdzējusi, kad vajadzējis rast risinājumu kādai problēmai. Kad šī meitene aprecējās un viņai piedzima bērni, viņa uzturēja ciešu kontaktu ar viņiem.

Kad es satikšu savu Burvīgo Princi, noteikti mainīšu karjeru, un kļūšu par pilnas slodzes mājsaimnieci, un darīšu patiešām svarīgu darbu.”

Es aizgāju no darba, lai būtu mājās

„Pēc deviņu gadu laulības, man likās, ka mums ir ideāla laulība, tieši tas, ko biju vēlējusies, īpaši priekš jauna pāra kā mēs. Mums ar vīru bija labi darbi, divi bērni, māja, mašīna un nepieciešamās sastāvdaļas laimei.

Viens no galvenajiem iemesliem, kas mainīja mūsu attiecības, bija mana paaugstināšana amatā. Man likās, ka esmu parādā uzņēmumam vairāk laika, līdz ar ko mans darbs kļuva prioritāte numur viens, bet ģimene un vīrs tika pavirzīti uz leju. Jo vairāk pieauga strīdi mūsu starpā, jo lielāka spriedze parādījās attiecībās un mājas gaisotnē. Kad mēs mēģinājām lietas izrunāt, mans vīrs nemitās teikt, ka esmu mainījusies. Es piekritu, ka esmu mainījusies – kļuvusi ideāla karjeras sieviete un stradājošā māte.

Atgriežoties no desmit dienu atvaļinājuma, attiecības ar vīru nebija uzlabojušās. Pastkastītē atradu bukletu par Valdzinošo sievišķību. Mana mamma to ļoti rekomendēja, tamdēļ nopirku grāmatu izlasīju. Līdz šim man likās, ka man patīk mans darbs. Pēc Valdzinošās sievišķības izlasīšanas un pārdomām, es apjautu, ka man īstenībā nemaz nepatīk mans darbs. Mana priekšnieka prasīgums apdraudēja manu ģimenes dzīvi un vērtības. Pēs nopietnām pārdomām, es jautāju vīram, vai varu palikt mājās, lai rūpētos par viņu un bērniem, un viņš teica: „Jā!”

No tās dienas mana laulība ir brīnišķīga, neticama, lieliska! Spriedze ir izzudusi, kopš es vairs necenšos būt brīva sieviete un lieku vīram darīt savus mājas darbus. Es necenšos likt lietā savus 50% un gaidīt, kad vīrs dos savējos 50%, lai laulība būtu veiksmīga. Līdz ar spriedzes izgaišanu, mēs ar vīru normāli izrunājam lietas. Es atklāju, ka mana strādāšana bija apdraudējusi viņu kā apgādnieku, jo es ar savu algu varēju nodrošināt bērnus, un viņš jutās nevajadzīgs. Tagad es sekoju visam, kas rakstīts Valdzinošajā sievišķībā, lai atvērtu Pandoras lādīti.

Pateicoties Valdzinošajai sievišķībai, mana dzīve rit pareizajā virzienā. Mans vīrs ir laimīgs, bērni ir laimīgi, un es jūtos daudz apmierinātāka kā jebkad agrāk. Es lepojos ar to, ka esmu Mājas Dieviete, un turpinu sekot Valdzinošās sievišķības norādījumiem, lai kļūtu par sava vīra ideālo sievieti.”

Uzdevums

1. Ja tu strādā ārpus mājas, pajautā sev, kādēļ to dari?

2. Ja tu strādā finansiālu apsvērumu dēļ, bet vēlies iet prom no darba, izanalizē, kādos veidos vari samazināt izmaksas. Aprunājies par šo ideju ar savu vīru. Izskaidro trūkumus strādāšanai un priekšrocības dzīvošanai mājās.