Vīrietim ir jārīkojas , jājūtas vajadzīgam un jāpārspēj sievieti kā aizstāvim

Ja mēs aplūkojam dabas veidoto vīrieti, tad redzam, ka viņš bija paredzēts būt par savas sievas un bērnu aizstāvi. Vīrieši ir lielāki, viņiem ir stiprāki muskuļi un lielāka fiziskā izturība nekā sievietei. Sievietes ir daudz trauslākas, vājākas un ir radītas daudz smalkākiem uzdevumiem, līdzīgi kā smalkas precizitātes iekārta, kura darbojas gludi un prasmīgi, ja to pielieto paredzētajam mērķim.

No kā sievietei ir nepieciešama aizstāvība

Visos laiku laikos sievietei ir bijusi nepieciešama aizstāvība no draudiem, smaga darba un grūtībām.

1. Draudi. Mūsu valsts vēstures iesākumā tie apstākļi, kuru varā cilvēki bija spiesti dzīvot, padarīja vīrieša aizstāvību par nepieciešamību. Apdraudējumi atradās visapkārt. Mežonīgie indiāņi, savvaļas zvēri un čūskas radīja tādu situāciju, kur bija nepieciešama vīrieša drosme, stiprība un spēja aizstāvēt sievieti un bērnus no briesmām.

Mūsdienās draudi ir citādi, met tomēr – tik pat reāli. Sievietes apdraud nolaupīšana un izvarošana, kam dažkārt seko vardarbība vai pat nogalināšana. Mazākas briesmas, bet tomēr, ir nikns suns, čūska, augsta krauja, dziļš kanjons vai citi dabas draudi.

Pastāv arī iedomāti draudi. Lai cik tas neliktos uzjautrinoši, sievietēm ir bail no tādām lietām kā dīvainas skaņas, zirnekļi, peles un pat tumšas ēnas. Vai briesmas ir reālas vai nē – tam nav nozīmes. Ja viņai tās šķiet reālas, viņai ir nepieciešama vīrieša aizstāvība.

2. Smags darbs. Sievietēm ir nepieciešama arī aizstāvība pret smagu darbu, darbu, kas stāv ārpus viņu spējām – smags darbs uz lauka, smagumu pārvietošana, celšana, rakšana vai jebkas cits, kam nepieciešams vīrieša spēks, spējas vai izturība. Aizsardzība ir nepieciešama arī mājas darbos – smagu priekšmetu cilāšana, mēbeļu pārvietošana, krāsošana, namdara darbi un citi smagi vai raupji darbi. Tie ir vīrieša darbi. Sievietei ir jāgaida, kad vīrietis tos padarīs. Šādi darbi ir kaitīgi sievietēm un tiem mazina sievišķību.

Sievietēm ir nepieciešama aizsardzība arī no darba, kas nav piemērots sieviešu dzimumam, tāds kā automašīnas vadīšana, celtniecība, ceļu labošana, jebkas netīrs un vīrišķīgs. Daži kantora darbi ir nepiemēroti sievietei, kā piemēram vadītāja darbs, direktora postenis, policista darbs vai augsti politiski posteņi.

3. Grūtības. Ikdienas sadzīvē var parādīties grūtības , kam nepieciešama vīrieša palīdzība. Piemēram, finansiāli sarežģījumi, kareivīgi kreditori, vai tikt galā ar cilvēkiem, kuri ir bargi, uzbrūkoši, uzstājīgi vai kuri izsaka neprātīgas prasības. Šādās grūtībās tev jākļūst jaunavīgai , atkarīgai no vīrieša bruņnieciskuma. Sievietes parasti ir daudz emocionālākas un ne tik objektīvas kādi ir vīrieši, kad jātiek galā ar šādām problēmām. Vīrieši ir daudz savaldīgāki un daudz spējīgāki tikt galā.

Vīriešiem ir raksturīgas bruņnieciskuma jūtas, kā arī iedzimtas vīrišķīgas pienākuma jūtas aizstāvēt sievieti. Tas ir labi redzams Džona Aldena jūtās pret Priscilu , kad viņš teica: „Es šeit palikšu viņas dēļ un kā neredzama klātbūtne būšu ap viņu vienmēr , aizsargājot un balstot viņas vārumu.” Viktors Igo stāsta par savu bruņnieciskumu , sakot: „Mans pienākums ir būt blakus viņai ik solī, apjozt viņas būtību ar sevi, kalpot viņai kā šķērslim, kas norobežo pret briesmām, piedāvāt savu galvu kā vietu, kur pakāpties, nemitēties nolikt sevi starp viņu un viņas bēdām .... ja tik viņa vien būs ar mieru pa laikam balstīties pret mani dzīves grūtību viducī.”

Vai šodien vīrieši aizsargā sievietes?

Vai šāda veida bruņnieciskums ir miris? Vai mūsdienās tiek piedāvātas Džona Aldena un Viktora Igo maigās rūpes un aizsardzība? Vai redzam, ka vīrieši aplido savas sievietes, aizsargājot viņu trauslumu, aizstāvot viņas vai kalpojot viņām kā šķēršļi no visām briesmām? Izklausās, kā citāts no romantikas pārpilnas daiļliteratūras un tomēr – tā tas notika pagātnē.

Mūsdienās šķiet, ka bruņnieciskums pazūd. Mēs varam redzēt, kā sievietes vienas pašas iet pa tumšu ielu , uzņemas tālus braucienus ar automobīli, pat ceļo ar stopiem. Mēs varam redzēt, kā sievietes dara raupjus darbus, ceļ smagus priekšmetus, remontē mašīnu, maina autoriepas, vada lielas ierīces, labo jumtus, dara galdnieka darbus un daudzus citus vīrieša darbus.

Darba pasaulē sievietes dara vīriešu darbus, cērt mežu, brauc ar smago mašīnu, kāpj kalnos. Mēs redzam sieviete- policistes, metāla apstrādātājas, pilotus un pat inženierus. Sievietes cīnās arī ar grūtību pasauli – sastopas ar dusmīgiem kreditoriem, izcīna finansu cīņas, un iemācās tikt galā ar cilvēkiem, kuri negodīgā ceļā gūst no viņām labumus.

Kādēļ bruņnieciskums ir miris?

Ja vīrietim ir iedzimtas bruņnieciskuma jūtas, tad kādēļ gan viņi tās mums nepiedāvā? Atbilde ir gaužām vienkārša. Vīrieši nepiedāvā savu bruņnieciskumu tādēļ, ka sievietes ir kļuvušas visu varošas. Šķiet, ka vīrieši viņām vairs nav vajadzīgi. Vīriešiem ir pienākuma sajūta aizsargāt tikai tādu sievieti, kurai ir nepieciešamas viņu vīrieša rūpes un aizsardzība, vai vismaz šķiet, ka tāda ir nepieciešama. Ja sieviete var izdarīt darbu tik pat labi kā vīrietis, tad kādēļ gan viņam vajadzētu piedāvāt savu vīrieša palīdzību? Viņš justos pazemots, ja piedāvātu savu palīdzību, kad tā nav nepieciešama.

Ja bruņnieciskums ir miris, tas nozīmē, ka sievietes to ir nogalinājušas. Viņas to ir nogalinājušas ar to, ka ir kļuvušas varošas, kvalificētas un neatkarīgas, viņas pašas var tikt galā ar savām čūskām. Viņas izrāda savu stiprumu iespējas – ka viņām nav nepieciešamas vīrieša rūpes un aizsardzība, ka viņas tikpat labi var uzņemties rūpes par sevi. Viņas parasti pat izceļ savas spējas atrisināt savas problēmas un izcīnīt savas kaujas.

Lai modinātu bruņnieciskumu, mums ir jāatgriežas pie sievišķības. Mums ir jāpārstāj darīt vīriešu darbus un jākļūst maigām, trauslām, atkarīgām sievietēm, kādas mēs bijām paredzētas būt – sievietēm, kurām ir nepieciešamas vīrieša rūpes un aizsardzība. Ja mēs tā rīkosimies, tad vīrieši priecāsies piedāvājot sevi kā bruņinieku. Sievišķība pilnībā tiek izskaidrota nodaļā par sievišķību. Ja tu kļūsi sievišķīga, pazudīs daudz sāpīgu problēmu un tu pamodināsi sava vīra maiguma pilno mīlestību , kā tas aprakstīts sekojošajā piemērā:

Pēc viņa mājās nebija vajadzības

Mēs nepārtraukti tikām pārvietoti ik pa diviem trim gadiem un ar katru pārvākšanos manam vīram bija jauns darbs, ar ko bija jātiek galā un viņš nevēlējās, lai ģimene iejauktos viņa laika sadalē. Pastāvīga atbilde bija lūk, kāda: „Kad tikšu ar šo galā, es varēšu pavadīt laiku kopā ar bērniem vai palīdzēt mājas darbos vai arī vienkārši atpūtīšos.”

Es biju visnotaļ izdarīga sieviete tādēļ es tiku galā gan ar bērniem, gan mājas darbiem, uzraudzīju mājas remontus un aktīvi piedalījos vietējā draudzē. Tai laikā mans vīrs pavadīja darbā arvien vairāk laika. Spriedzes dēļ, kurai viņš bija pakļauts viņš arī dzēra arvien vairāk (jeb, tā mēs abi spriedām). Es kritizēju viņa nodošanos darbam, viņa dzeršanu, viņa pārēšanos un visbeidzot nolēmu aiziet, jo mēs pat bijām pārtraukuši sarunāties. Kad viņš atgriezās mājās, viņš parasti bija piedzēries, tādēļ sarunām pat nebija nekādas jēgas.

Bērni jau bija aizgājuši savās dzīvēs un arī es galu galā nolēmu viņu pamest, jo vērot, kā viņš iznīcina sevi nozīmēja iznīcināt arī man pašai sevi.

Tad es nopirku „Valdzinošo sievišķību”. Kādā es gan biju šokā, kad uzzināju par visu, ko biju darījusi nepareizi. Es biju tik ļoti varoša un neatkarīga, ka viņš pat mājās nebija bijis vajadzīgs. Draudze cilvēki mani dievināja, jo es biju tik laipna un izpalīdzīga, bet mans vīrs – nē, jo mājās es biju kritiska.

Man bija ļoti grūti mainīties , tomēr es to turpināju darīt un viņš sāka nākt mājās jau nedaudz ātrāk , kā arī nedzēra, kamēr nebija atnācis mājās. Pēc astoņiem mēnešiem viņš pārstāja dzert uz veselu gadu. Mēs bijām tik laimīgi. Viņš vakaros pārnāk mājās un ir laimīgs mani redzot, viņš ieskrien mājās pat pusdienas laikā, lai paskatītos, vai viss ir labi. Šogad viņš pat pērk Ziemassvētku dāvanas un par to tik ļoti lepojas.

Tagad viņš atkal iedzer un arī mēdz pārēsties, bet tas mani vairs neuztrauc, jo es zinu, ka tās ir viņa problēmas. Viņš mēdza dzert pārāk daudz un bija sevī noslēdzies, jo es šķendējos. Kādu dienu es viņam teicu: „Man nav nekas pretī pret to, ja tu iedzer, kamēr tu sevi kontrolē.” Viņš bija ļoti pārsteigts, izdzirdējis mani sakām, ka „mani neinteresē” , ka viņš ir kļuvis labāks. Esmu iedevusi šo grāmatu vairāk kā trīsdesmit cilvēkiem Meksikā (pārsvarā ziemeļamerikāņiem) un apmēram divdesmit cilvēkiem šeit, Minesotā . Mēs esam to ļoti daudz pārrunājuši un tā ir ļoti daudziem palīdzējusi.

Pārmaiņas ir milzīgas!

Pāris nedēļas es jau apmeklēju „Valdzinošās sievišķības” kursus. Manās mājās ir ievērojami rezultāti. Mans vīrs un es – mēs esam kristieši un aktīvi piedalāmies baznīcas dzīvē, bet neskatoties uz to mūsu laulības dzīve šķita ātri ritam šķiršanās tiesas virzienā. Es zināju, ka man nepieciešama palīdzība, tādēļ es slepus sāku apmeklēt psihiatru, bija daudz sarunu ar mācītāju, un visbeidzot ar laulību konsultantu, bet joprojām es kritu dziļās ilgstošā depresijā , kas varēja turpināties dienām ilgi.

Nejauši satiku kādā skaistumkopšanas veikalā sievieti, kura rokās turēja „Valdzinošās sievišķības” grāmatu. Viņa izstāstīja man par kursiem, tādēļ es tajos pierakstījos. No šiem kursiem esmu iemācījusies daudz vairāk, kā , ja saliktu kopā visas profesionālos ģimenes konsultantus. Izmaiņas mūsu mājā ir milzīgas! Šķiet, ka man vīrs nevar vien beigt darīt man visādas labas lietas. Pirmo reizi divpadsmit laulības gados viņš ir pārņēmis maksājumu veikšanu, sācis rūpēties par dārzu un mauriņu, vēlas veikt remontu mājās.

Man vienmēr bija problēmas vadot mūsu lielo automašīnu ar pikapu (ko man patiesībā arī nepatika darīt) . Tagad vīrs to ir ielicis pārdošanā un pērk jaunu mazu auto , lai es varētu ar to braukt! Viņš ir kļuvis daudz aktīvāks baznīcas atbalstītājs. Un vairs nesūdzas par to, ka viņam nepatīk mana darbošanās baznīcā, bet gan saka, ka lepojas ar visu, ko es daru. Viņš ir labs nekustāmā īpašuma brokeris un viņa bizness ir palielinājies līdz pat tādam līmenim, ka grāmatvedis saka, ka šogad mums būs lieli ienākumi. Vīra recepte: Veiksmīga baznīcas dzīve un veiksmīga mājas sadzīve ir vienāda ar panākumiem biznesā. Esmu tik pateicīga „Valdzinošajai sievišķībai.”

Uzdevumi:

1. Saki viņam, piemēram: „Esmu priecīga, ka man ir stiprs vīrietis, kurš mani aizsargā. Būtu grūti iet cauri šai dzīvei bez tevis.”
2. Ja tev vajag pacelt ko smagu, tad saki: „Tas man ir par smagu. Vai tu nepaceltu man to?„ Vai: „Esi tik jauks un aizdod man savu vīrieša spēku.” Vai : „Ak, muskuļotais cilvēk, vai sniegsi man savu izpalīdzīgo roku?”