Vai kādreiz esi dusmīga uz savu vīru vai sarūgtināta? Ja jā, tad kāpēc? Padomā mirkli. Vai tas ir tamdēļ, ka viņš kaut kādā veidā nav izturējies pret tevi tā, kā tu vēlētos? Es domāju reizes, kad viņš ir bijis pārāk kritisks, nelapins, netaisnīgs, vai ir aizskāris tev, ignorējis vai nevērīgi pret tevi izturējies? Viņš tevi ir sāpinājis, licis vilties vai kādā citā veidā apbēdinājis.
Kad viņš šādi rīkojas, kā tu uz to reaģē? Vai tu zaudē savaldīšanos un reāģē vētraini? Vai to cel augšā lietas no pagātnes? Vai tu ieraujies savā alā? Varbūt tu turi mēli aiz zobiem, bet iekšēji dusmojies? Problēmas, ko nes šāda reakcija, ir attālināšanās, vēsas jūtas un strīdu provokācijas. Un tas liek tev izskatīties neglītai un justies briesmīgi. Tā kā neviena no šīm metodēm nestrādā, pamēģini bērnišķīgu attieksmi:
Bērnišķīgas dusmas
Bērnišķīgas dusmas ir jaukas, sulīgas un dzīvas maza bērna dusmas. Nav labākas skolas no kā mācīties kā vērot mazu bērnu niķus, īpaši mazu, mīlestības izlutinātu meiteņu kaprīzes. Viņas ir tik nevainīgas un paļāvīgas, un vienlaikus tik pikantas un patiesas, viņas parasti dusmojas, kad tiek ķircinātas. Viņas ir pārāk nevainīgas, lai justu naidu, greizsirdību, aizvainojumu un visneglītākās emocijas.
Kad šādu bērnu ķircina, viņa neatbild ar pretīgu sarkasmu. Tā vietā viņa mīņājas ar kājām un kustina savus lokainos matus. Viņa kļūst burvīgi dusmīga uz sevi, jo viņas pūliņi atbildēt ir nevarīgi. Beidzot viņa padodas un zvēr ar tevi vairs nekad nerunāt, tad atskatās pār plecu, lai pārliecinātos, ka tu tiešām saprati, ka viņa to domā nopietni, un, lai dusmīgi piesistu ar kāju, kad apjauš, ka nav tevi apmuļķojusi.
Šāda scēna mums liekas kā atrakcija un liek smaidīt. Mēs izjūtam vēlmi paņem šādu bērnu rokās un samīļot. Mēs darītu visu iespējamo, lai neļautu tik burvīgam, mazam bērnam ciest; aizsargāt un rūpēties par tik neatvairāmu, mazu radībiņu ir tīrā laime.
Līdzīgas jūtas sieviete raisa vīrietī, kad viņa savas dusmas pauž bērnišķīgā veidā. Viņas smieklīgā jūtu pārspīlēšana pēkšņi liek viņam smieties; ļauj viņam justies stiprākam, daudz saprotošākam, vairāk vīrišķīgam. Tas ir iemesls, kamdēļ sievietes, kas ir mazas karstgalves – neatkarīgas un dzīvīgas – ir vīriešu aplidotas. Šīm dusmām tomēr ir jābūt bērnišķīgām, nevis grūti izsekojamai sievietes strūrgalvībai, kura pati spējīga uz visu.
Doras dusmas
Bērnišķīgu dusmu piemērs ir atrodams Dāvida Koperfilda grāmatā. Konkrētajā situācijā Dāvids (varonis) kritizē Doru, jo viņa nav tikusi galā ar padotajiem, no kuriem viens nozaga viņas zelta pulksteni. Dāvids uzvēla visu vainu Dorai. „Es sāku šaubīties,” teica Dāvids, „ka vaina nav tikai vienpusēja, bet šie cilvēki izrādījās esam slimi, jo mēs paši diez ko labi sevi neparādījām.”
„Ak, kas par apvainojumu!” iesaucās Dora, plaši atverot acis, „sakot, ka esi mani jelkad redzējis ņemot pulksteņus. Ak! Ak! Tu ļaunais puisis, salīdzināt savu mīlošo sievu ar palīgstrādnieku puisi! Kamdēļ tu neizteici savu viedokli par mani, pirms mēs bijām precējušies? Kamdēļ tu neteici, tu cietsirdīgais, ka biji pārliecināts, ka esmu sliktāka par palīgstrādnieku. Ak, kas par briesmīgu viedokli par mani! Ak, mans Dievs!”
Lūdzu, ievēro, ka Dora lietoja spēcīgus īpašības vārdus, tādus kā ļauns un cietsirdīgs, lai paustu savu viedokli par Dāvida attieksmi. Viņa arī pārspīlēja viņa attieksmi, sakot, ka viņš viņu nosauca par zagli. Šādas dusmu izpausmes ir bērnišķīgas.
Kā paust bērnišķīgas dusmas
- Raksturs: lai paustu dusmas ar bērna nevainību, nevar būt ne kripatiņas naida, rūgtuma, aizvainojuma, sarkasma vai neglītu emociju. Ja tevī ir skarba un kritiska attieksme, tu nespēsi paust dusmas bērnišķīgā veidā, kamēr netiksi galā ar šiem nopietnajiem rakstura trūkumiem.
- Manieres: Mācies bērnišķīgas manieres, vērojot mazas meitenes: mīņā kājas, pacel augstu zodu, uzrauj plecus, ieliec abas rokas sānos, atver plati acis, murmini sev zem deguna vai pagriezies un ej prom, tad apstājies un paskaties pār plecu. Vai sit ar savām dūrēm pret vīra krūtīm. Tev iespējams būs jābūt aktrisei, lai gūtu panākumus. Bet atceries, ka tu sasniegsi aktrises karjeru, kas tevi paglābs no sāpēm, sasprindzinājuma, sabojātām attiecībām vai pat laulības izjukšanas. Vai vēl kāda karjera ir svarīgāka? Nē, tamdēļ pievērsies drāmai. Garantēju, ka tas mazinās spriedzi un ienesīs jautrību un humoru attiecībās, nevis sāpes.
- Lieto īpašības vārdus: ievies savā leksikā īpašības vārdus, kas pasvītro viņa vīrišķību, tādus, kā liels, stiprs, brutāls, stūrgalvīgs, ietiepīgs vai matainais zvērs. Citi piemēroti īpašības vārdi ir nepiekāpīgs, noteikts, sarežģīts, cietsirdīgs, neelastīgs, nepaklausīgs, nelokāms, neuzvarams. Pārliecinies, ka tavi vārdi paslavē viņa vīrišķību. Nekad nelieto vārdus, kas noniecina viņa vīrišķību, kā, piemēram, mazs, draiskulis, čīkstulis, nenozīmīgs, vājšs, vienkārši domājošs vai dumjšs.
- Pārspīlē: pārspīlē viņa pāridarījumu sev, sakot, piemēram: „Kā tik liels, varens vīrietis kā tu smejas par nabaga mazu meitēnu kā es?” Vai, „Ak tad šādi tu izturies pret nabaga mazu, neaizsargātu sievieti.” Vai, „Ak, kas par briesmīgu rīcību!” Vai, valdzinoši aizstāvies, sakot: „Es esmu tikai nabaga, noklīdis niķīgs radījums.” Vai, „Visiem ir vismaz viena, maza vaina. Neviens nav perfekts!”
Vai arī izsaki pārspīlētus, bērnišķīgus draudus, sakot: „es ar tevi vairs nekad nerunāšu.” Vai, „Es tavā labā vairs nekad neko nedarīšu.” Vai, „Es pateikšu visu tavai mammai.” Vai, ja viņš tevi aizskar publiskā vietā, saki: „Pagaidi tik, kamēr mēs tiksim mājās.”
Sakot to, esi pārliecināta, ka atstāj sievišķīgas un uzticamas sievietes iespaidu, nevis vulgāras, aizdomīgas vai pārlieku valdonīgas sievietes iespaidu.
Kāpēc bērniem ir tieksme pārspīlēt? Jo viņu jūtas maziņi un neaizsargāti kā pieaugušo vidū, tā arī citu bērnu sabiedrībā. Neapzināti dusmu brīžos viņi mēģina aizstāt savu mazākā statusu ar pārspīlējumiem. Tādejādi, kad sieviete lieto šo metodi, viņa dod vīrietim iespaidu, ka ir maza, neaizsargāta un tādejādi bērnišķīga. - Asaras: Ja jūti impulsu raudāt, tad dari tā. Tas būs bērnišķīgi. Tikai ņem vērā, ka asarām jāatspoguļo bērnišķīgums, tās nevar būt dziļi, satrauktas sievietes emocijas. Nekas tā satrauc vīrieti kā histēriska sieviete.
Kad tev ir tiesības būt dusmīgai
Tev ir tiesības būt dusmīgai, kad pret tevi kaut kādā veidā izturas netaisni – aizvaino, kritizē, izturas nevērīgi, ignozē, ķircina vai pazemo.
Tev nav tiesību būt dusmīgai, kad tavs vīrs ir izgāzies viņa atbildības pasaulē, kad viņš ir pieļāvis muļķīgu kļūdu viņa darbā vai zaudējis to, vai nevērīgi izturējies pret mauriņa pļaušanu, budžeta līdzsvarošanu vai mašīnas mazgāšanu. Viņam ir tiesības būt viņam pašam, pat ja tas nozīmē būt vājam un slinkam, nevērīgam pret saviem pienākumiem vai pat kļūdīšanos. Tas ir viņa lauciņš.
Neizpaud dusmas, kad jūti sevī tādas emocijas kā naids, nožēla, rūgtums, vai kāda cita no neglītajām emocijām. Tā vietā uztici savas dusmas kādam tuvam draugam vai vecākiem, vai nodarbini sevi smagā, fiziskā darbā. Strādā ar savu raksturu, īpaši ar cilvēcīgumu, pieņemšanu un piedošanu. Tikai, kad neglītās emocijas ir pārvarētas, tu vari izpaust dusmas bērnišķīgā veidā.
Izpaud bērnišķīgas dusmas aizvainojuma momentā, nevis kaut kad vēlāķ, kad būsi izdomājusi, ko teikt. Tas nozīmē, ka tev ir ātri jādomā vai jāiestudē reakcijas iepriekš. Ja tu neatbildi momentā, uzskati to par sakāvi. Protams, tu vari arī piedot un aizmirst. Pārskati situāciju un esi gatava reaģēt nākamajā reizē ar atbildi. Nevaino savu vīru. Tu esi tā, kas ir izgāzusies. Tāpēc, pat ja ne vienmēr tev izdodas reaģēt ar bērnišķīgām dusmām, apziņa vien, ka zini, ko vajadzēja darīt un ko varēji izdarīt, remdēs tavas jūtas.
Vienlaicīgi, neizmanto bērnišķīgas dusmas kā viņa izturēšanas pret tevi reformas veidu, domājot, ka tādejādi viņš pārstās aizvainot vai nevērīgi izturēties pret tevi. Viņš varētu, bet no otras puses viņš varētu turpināt. Ja viņš tā dara, turpini reaģēt ar bērnišķāg dusmām. Vienīgais iemesls šādai reakcijai, ir nogriezt traucējošās emocijas, atvieglot sāpīgus momentus, saglabāt pašapziņu un būt valdzinošai.
Izpaud dusmas vidēja līmeņa pārkāpumu brīžos. Citiem vārdiem sakot, labāk pievērt acis uz sīkumiem kā izskatīties izvēlīgai. Uz nopietniem pāri nodarījumiem nav iespējams reaģēt bērnišķīgā veidā, jo tie mēdz būt pārāk traumējoši. Bet noteikti pielieto bērnišķīgās dusmas vidēja mēroga brīžos.
Nopietni pārkāpumi
Ir nopietni veidi, kā vīrieši aizskar sievietes – neuzticība, fiziska iespaidošana, liela nevērība, pilnīgs atbalsta trūkums, cilvēktiesību un brīvības pārkāpumi. Ja tavs vīrs izturas pret tevi kādā no pieminētajiem veidiem, dzīvo kādu laiku pilnībā pēc Valdzinošās sievišķības filozofijas, lai viņa sirds atmaigtu un uzvedība mainītos. Tu vari būt tā, kas ir izcēlusi gaismā viņa ēnas puses, ar viņa nepieņemšanu, neapbrīnošanu, nesaprotošu attieksmi un nenolikšanu viņu pirmajā vietā. Dod vinam iespēju atbildēt uz jauno tevi. Ja viņš ir fiziski un psiholoģiski bīstams, kopā ar bērniem pamet mājsaimniecību.
Pāris vārdi tām, kas pretojas bērnišķīgai dusmu izpausmei
Ir sievietes, kas bērnišķīgas dusmas uzskata par smieklīgām. Viņas brīnās, „Kā pieaugusi sieviete kā es tagad ieņems mazas meitenes lomu, piesitīs kāju, purinās cirtas un uzmetīs lūpu? Kā es varu izskatīties neatvairāma, kad esmu dusmīga?” Kāpēc nepamēģināt? Tev tas var likties absurdi, bet kāpēc nedot iespēu par to lemt vīram? Protams, ja tu labi nespēlē savu lomu, smejies un izturies smieklīgi, tad tu pataisi sevi par muļķi. Tev nav obligāti jāpiesit kāja vai jāpurina cirtas. Tu vari lietot īpašības vārdus, pārspīlējumus un amizantus izteicienus.
Citas sievietes apgalvo, ka viņām nevajag bērnišķīgas dusmas, ka viss tāpat labi kārtojas. Tā var būt taisnība dažos gadījumos, bet tik ilgi, kamēr mums ir vīriešī, kas ir kritiski un nevērīgi, un sievietes, kas ir jūtīgas un kļūst bēdīgas un dusmīgas, un ātri aizvainojas uz saviem vīriem, mums vajag bērnišķīgas dusmas vai kādu citu efektīvu alternatīvu.
Ja tu nespēj izpaust dusmas bērnišķīgā veidā, atrodi piemērotu veidu, kā tās paust, lai neveidotos aizvainojumi pret vīru, un no tā neciestu laulība. Īstenībā, tu dari labu gan vīram, gan pati sev, paušot dusmas. Tu neizdari viņam nekādu pakalpojumu, noslāpējot savas dusmu jūtas un paturot aizvainojumus sevī. Šādu jūtu atbrīvošana ir galvenais iemesls bērnišķīgām dusmām. Tas veido labākas laulības.
Kā atbrīvoties no dusmām
Tik ilgi, kamēr esi dusmīga, tik ilgi, kamēr jūti sevī satraukumu, meklē efektīvus veidus kā tikt galā ar šo problēmu. Tikmēr, mēģini atbrīvoties no tendences dusmoties, sekojošā veidā:
- Garīgā izaugsme: mācies būt piedodoša, saprotoša un pacietīga. Pieņem citu cilvēciskumu un kļūdīšanos. Tas ved pie garīgās izaugsmes. Tu vairs nepiedzīvo nemieru un satricinājumu, kas nāk kopā ar dusmām. Tomēr, ceļā uz pilnveidošanos, tu joprojām esi cilvēciska būtne, kas tendēta uz dusmām. Tiec galā ar šo cilvēcisko kļūdu, paužot bērnišķīgas dusmas.
- Pašapziņa: kad tev ir laba pašapziņa un pārliecība par sevi, ir mazāka iespēja, ka tevi var aizskart, un tādējādi ir mazāka vajadzība dusmoties. Pašapziņa veido lielāku gara spēku, imunitāti, kas pasargā tevi no sāpēm; veidojas tāda kā „rungas un akmeņi var salauzt manus kaulus, bet vārdi nekad” attieksme. Kad tu esi imūna pret kritiku vai ļaunprātīgu rīcību, tu jūti „Es zinu, ka tu aizvaino mani, kritizē mani, netaisnīgi pret mani izturies, bet es zinu, ka tu mani pārāk stipri mīli, lai darītu to speciāli.” Šādi tu esi brīnumainā kārtā atbrīvota no aizvainojuma postošās ietekmes.
Pāris bērnišķīgas uzvedības veiksmes piemēri:
Sulīga attieksme
„Kad es izmēģināju dzīvīgu un sulīgu atbildi uz sava vīra neapdomīgo izturēšanos, viņš teica, ‘Tas bija tik forši! Pamēģinam vēlreiz.’ ”
Uzmesta lūpa
„Man bija šaubas par to, vai spēšu izmantot bērnišķīgu pieeju. Tad vienu reizi, kad es biju aizskarta, es tikai uzmetu savu apakšlūpu, un vīrs teica, ‘Tu izskaties tik feini, kad tā dari,’ un mēs abi aizmirsām par ko bijām bēdīgi.”
Es piesitu savas kājas
„Vienu rītu brokastīm es cepu pankūkas. Mans vīrs bija nejēdzīgā omā un izteica man muļķīgu piezīmi. Es piesitu savu mazo kājeli (43 izmēra) un teicu, ‘Tu vecais lāci! Tu varenais, lielais kauslis, šitā ar mani runāt.’ Es atmetu galvu un pagriezos pret plīti. ‘Man šķiet es tavas pankūkas piededzināšu’, es piebildu, lūkojoties pār plecu ar ļaunu skatienu, lai redzētu, vai viņš uz mani skatās. Viņš smīnēja no vienas auss līdz otrai, un sliktā oma bija prom. Es četrus mēnešus mācījos bērnišķīgu attieksmi, jo man tas likās muļķīgi. Četrus mēnešus trenējos spoguļa priekšā, meklējot īstos īpašības vārdus!”
Spilvenu cīņa
„Mēs tikko piedzīvojām vienu no tām briesmīgajām nedēļās nogalēm, kad katra acu kustība tiek pārprasta un spriedze ir tik liela, ka to var ar nazi griezt. Lai mans vīrs varētu dabūt mieru un klusumu, ko viņš vēlējās, es kopā ar mūsu piecgadnieci, aizgājām un parku, kur palikām līdz pat vakariņu laikam, tad ātri noliku viņu gulēt.
„Visai drīz ar asarām acīs un aizvainota, es ierāpos gultā ar savu Valdzinošās sievišķības grāmatu. Lai nu ko citu, bet es izlasīju tieši nodaļu par dzīvīguma pilnu, sulīgu attieksmi. Man nebija ne jausmas, kā būt sulīgai, un man nebija cirtu, ko mētāt. Mēģini iedomāties mani sēžam gultā, runājot ar sevi un praktizējot bērnišķīgu attieksmi. Es tik ļoti aizrāvos, ka pilnībā aizmirsu par savu aizvainojumu, un sāku par sevi smieties.
„Kad mans vīrs atnāca gulēt, es piecēlos sēdus ar uzmestu lūpu un sparīgi noteicu, ‘Es ceru, ka tu izbaudīji klusumu un mieru, jo es jutos pilnīgi nožēlojami.’ Viņš bija tik uzjautrināts, ka paņēma spilvenu un meta to man, un es metu pretī, un mēs kārtīgi izsmējāmies. Viņš teica, ka esot sapratis, ka izturējies netaisni pret mani, un ka nākamajā nedēļas nogalē viņš vedīs mūsu bērnu uz parku, lai man būtu miers un klusums. Bez Valdzinošās sievišķības, man bail, ka šim stāstam būtu citādas beigas. Ar sulīgu, bērnišķīgu attieksmi bija laimīgas beigas.”
Kādas mazas meitenes stāsts
„Man ir desmit gadi un es mācos sestajā klasē. Manai mammai ir grāmata Valdzinošā sieviškība. Kādu dienu pirms diviem mēnešiem viņa man teica, lai es aiznesot Valdzinošo sievišķību savai skolotājai. Bet bija jau par vēļu. Viņas vīrs bija nomiris sešus gadus atpakaļ. Bet tas tāpat nenāktu viņai par ļaunu to izlasīt. Viņai nebija laika to lasīt klasē, jo viņa visu laiku dusmojās uz vienu zēnu, kurš bija bastojis iepriekšējā dienā.
„Es teicu, ka viņa var ņemt uz mājām un lasīt, un viņa tā arī darīja. Nākamajā dienā viņai mugurā bija ļoti skaista kleita. Viņa teica, „Tā ir fantastiska grāmata. Ja vairāk cilvēku to lasītu un darītu, kā rakstīts, nebūtu vairs šķiršanos. Vai es varu to vēlreiz aizņemties?’ Es atbildēju, „Jā, protams, man nekas nav pretī.’ Tagad, kad viņa kļūst dusmīga, viņa lieto dzīvīgus izteicienus un viņai ir maiga balss. Paldies Valdzinošajai sievišķībai par visu.”
Mans spalvenais nezvērs
„Mana laulība bija daudzas citas, bruņots pamiers. Mēs solījāmies ‘gan priekos, gan bēdās’ un lielākoties tas bija ‘bēdās.’ Mans vīrs nekad nenēsāja gredzenu un retgi pavadīja laiku ar mani un mūsu diviem bērniem. Viņš diezgan skaidri bija pateicis, ka es viņam neesmu vajadzīga. Viņa tēvs bieži bija sitis un kliedzis uz viņa māti, tā ka mans vīrs aizgāja pretējo ceļu. Viņš maz runāja un reti man pieskārās.
„Rudenī, kādu pusgadu pēc jaunas mājas iegādes, viņu norīkoja strādāt 2,200 km tālu prom. Mēs ar bērniem palikām, lai pārdotu māju. Viņš aizbrauca, lai meklētu jaunu māju. Man bija jādzīvo tajā, ko vinš izvēlēsies. Es netiku ņemta vērā.
„Kādā vientuļā dienā es kratīju savu sirdi draudzenei, sakot, ko es esmu izlēmusi darīt. Es nevaru vairs saskaitīt reizes, kad viņa teica, ‘Tas nav tas, kas tev būtu jādara!’ vai ‘Tas nav īstais veids, kā ar to tikt galā!’ Es sadusmojos uz viņu, bet viņa nešaubīgi turpināja ar Valdzinošo sievišķību. Es saucu viņu par Valdzinošās sievišķības fanāti!
„Mans vīrs lidoja mājās nedēļas nogalēs. Es plānoju visu nedēļu. Bija labi, ka viņš brauca prom svētdienas vakaros, jo mana paškontrole saglabājās tikai divas dienas. Šo divu dienu laikā es tēloju, ka lietas notiek tieši tā, kā es to gribētu, un es turpināju spēlēt savu lomu. Kad es satiku viņu lidostā, es aizbraucu agrāk, noliku mašīnu un gāju uz ielidošanas vārtiem. (Parasti es viņu sagaidīju pie ārdurvīm.) Es saģērbos cik nu vien sievišķīgi varēju. Es saposos kā vien spēju. Kad es viņu ieraudzīju, es metos skriet pretī, apskāvu un teicu, ka priecājos viņu redzēt un ilgojos pēc viņa. Apkārtējie skatījās. Kāds varēja nodomāt, ka viņš atgriežas no gada prombūtnes cietumā vai karā. Viņš vienmēr ir noliedzis jebkādu emociju izrādīšanu, par privāti, saucot to par pretīgu. Tagad viņš neko neteica, bet varēja manīt, ka tas viņu aizķēra pozitīvi. Mašīnā es sēdēju un turēju muti, mana roka maigi pieskārās viņam, un ar acīm es dzēru viņu. Viņš bija pārņemts.
„Tas bija sākums. Pēc trīs nedēļas nogalēm viņš ierosināja atstāt bērnus manai mammai, lai es pievienojos viņam uz nedēļu, un palīdzu izvēlēties māju no tām, kuras viņš ir noskatījis. Tajā ceļojumā es izrādīju apbrīnu par apkārtnes skaistumu, meklēju labo un vienkārši priecājos. Es biju sapratnes iemiesojums. Augstākais punkts pienāca kādu vakaru, kad mēs palikām pie viņa drauga vecpuiša.
„Es mazgāju vakariņu traukus, kamēr mans vīrs izrādīja vecpuisim, kurš ļoti alka apprecēties, mūsu plānus. Mans vīrs sāka runāt atkal un atkal lietas kā, ‘Tatad tu gribi precēties. Draudziņ, tu nezini, kad tu atlabsi... Paskaties uz galvas sāpēm, ko sieva sagādā.’ No sākuma es to uztvēru kā joku, bet beigās tas vairs nebija smieklīgi.
„Mazgājot vienu šķīvi es domāju, ‘Ja es vēlreiz to dzirdēšu, es viņam to pateikšu.’ Tad es domāju, ‘Ko es esmu lasījusi Valdzinošajā sievišķībā par dusmām?’ Es nolēmu mēģināt. Es pagriezos, piesitu kāju un teicu, ‘Tu lielais, spalvainais nezvērs! Tu man vairs nekad nepatiksti!’ un gāju ārā no istaba, un paskatījos pār plecu un nelielu smīniņu sejā. Viņš smīnēja no vienas auss līdz otrai. ‘Tu dzirdēji, kā viņa mani nosauca?’ viņš jautāja saimniekam. ‘Tu dzirdēji?’
„Es attapos guļamistabā domājot, ‘Lieliski, a ko tagad?’ Mans vīrs nekad astoņu laulības gadu laikā nebija man atvainojies par nekorektu uzvedību. Pēc minūtes viņš bija klāt, apsēdās man līdzās un teica, ‘Es atvainojos, un es nevēlējos aizskart tavas jūtas. Vai tu man piedosi?’ Es viņam visu biju piedevusi jau tai pat momentā.
„Pēc pāris mēnešiem es saņēmu pirmo dzimšanas dienas apsveikuma kartīti no sava vīra. Tā bija īpaša, ne tikai tamdēļ, ka viņš bija atcerējies pareizo datumu, bet tāpēc, ka viņš bija izvēlējies mazu kartiņu, uz kuras attēlots jauks, spalvains nezvērs ar čemodānu rokās. Tur bija rakstīts Daudz laimes dzimšanas dienā, ar mīlestību, tavs Spalvainais Nezvērs. Viņš pat bija meklējis īpašu kartiņu.
„Ir pagājuši pieci gadi. Tie ir bijuši labākie manā dzīvē. Ir daudz lietu, par kurām vēlētos dalīties, bet viena stāv pāri visām. Mūsu trešais bērns piedzima Janvārī. Tā bija slimnīvas C nodaļa. Mans brīnišķīgais vīrs, kurš patiešām nevar paciest sāpes un slimības, bija kopā ar mani ik mirkli, kad vien varēja. Dienā, kad es braucu mājās no slimnīcas, māsiņas teica, ka viņas visas bez izņēmuma, balsojot, ka mans vīrs esot vismīlošākais, visromantiskākais un vislabākais vīrs, kādu vien viņas esot satikušas. Un viņš tāds ir!
„Mūsu laulība nav perfekta. Vēljoprojām ir lietas, kas mnai sāpina. Vēl garš ceļš ejams, bet es zinu, ka tad, kad es būšu perfekta, arī viņš tāds būs. Mana lūgšana ir, ka ikviena sieviete pārzinātu un pieņemtu Valdzinošo sievišķību.”
Kā paust bērnišķīgas dusmas
- Attīsti raksturu, lai samazinātu neglītās naida, rūgtuma, sarkasma emocijas vai aizvainojumu.
- Lieto bērnišķīgas manieres.
- Izveido sev īpašības vārdu sarakstu, kuri pasvītro vīrišķību.
- Pārspīlē viņa attieksmi pret sevi.
Uzdevums
- Izveido sev īpašības vārdu sarakstu, kuri pasvītro vīrišķību.
- Izveido pārspīlētas reakcijas momentiem, kad jāpauž bērnišķīgas dusmas.
