Iekšēja laime ir garīguma, rāmuma, klusuma un dvēseles miera laime. Šāda garīguma laime, rāma un mīloša sejas izteiksme, klusums ap viņu, atturība, labestība un nesatraukts gars piemita Agnesei.

Iekšēja laime var iznest tevi rāmā stabilitātē cauri visiem dzīves nemieriem.  Tavā dzīve nebūt neizzudīs problēmas un vilšanās, bet tev būs spēks vienā mierā sastapties ar šīm problēmām. Iekšēja laime vīrietim šķiet diezgan svarīga. Es zinu vismaz divus vīriešus, kuri, atrazdamies uz sāpīgas laulību izjukšanas robežas, pat neapsprieda samierināšanās iespējas, kamēr viņu sievas nebūs iemācījušās, būt iekšēji laimīgas.

Ja vīrietis sajūt, ka viņa sieva ir nelaimīga, tad, būdams labsirdīgs cilvēks, viņš būs norūpējies un jutīs līdzi. Viņš mēģinās viņai palīdzēt un iepriecināt viņu. Bet tas nav tas, ko viņš augstu novērtēs sievietē. Tas drīzāk tiek uzskatīts par trūkumu. Vīrieši gaida, lai sieviete būtu iekšēji laimīga, lai viņa var izstarot ap sevi prieku un liet laimi pār tumšajām dienām.

Kas par iemeslu ir tam, ka cilvēks ir nelaimīgs? Laimes neesamība rodas no paša cilvēka iekšējām kļūmēm – rakstura vājuma, grēkiem, neveiksmīgi veiktiem pienākumiem vai egocentriskuma. Mēs esam nelaimīgi, kad darām kaut ko nepareizu, kad nepadodas darīt ko pareizu vai kaut kādā veidā pārkāpjam dzīves mūžīgos likumus. Mēs kļūstam laimīgi, kad pārvaram savas vājības, kad veicam savus pienākumus, atstumjam sevī egocentrismu un ieliekam sevi līdzsvarā ar mūžības likumiem. Mēs vēlāk apspriedīsim šos ceļus uz laimi, bet vispirms ir jānodefinē atšķirības starp laimi un baudīšanu.

Laime pret baudīšanu

Vārds baudīšana nāk no vārda bauda. Baudu mēs iegūtam no lietām, kas apmierina mūsu jutekļus – acis, degunu, ausis, muti un tausti. Ir gan labās, gan sliktās baudas.

Labā baudas mēs gūstam no vērtīgām lietām, kā piemēram saule, lietus, ziedi, spēkpilna barība, bērnu smiekli, skaista mūzika, lieliska māksla, veselīga atpūta un pārējās dzīves jaukās lietas. Mēs saņemam labās baudas no pievilcīga apģērba, skaistas mājas, dārza, mēbelēm un modernu ierīču tādu kā mazgājamo mašīnu un putekļusūcēju ērtībām. Tās bagātina dzīvi, tomēr vairāk nes baudu nekā laimi. To pierāda cilvēki, kuriem ir visas zemes baudas bet kuri ir nelaimīgi.

Sliktās baudas tiek gūtas no grēkiem un vairāk kaitē kā dod labumu – netikumīgs sekss, slikta literatūra, seksa filmas, nepareiza barība, alkohols, smēķēšana, azartspēles, un nevaldāms dzīvesveids. Tas viss iedarbojas postoši uz ķermeni un garu un no tā pilnībā jāizvairās. Vēl sliktu baudu avoti ir izšķērdība, pārāk daudz pasaulīgu lietu un baudas, kas vienkārši tērē laiku.

Laime ir kas pilnīgi atšķirīgs no baudas. Ja bauda nāk no lietām, kas apmierina jutekļus, tad laime var nākt pat no nepatīkamas pieredzes. Mātei, kura vēlas ģimenes priekus, vispirms jāiepazīst dzemdību sāpes, tad nogurdinošais bērna aprūpēšanas darbs. Tēvam jāiepazīst nogurums, sāpes un piepūle, lai nodrošinātu savu mīļoto ērtības.

Uzticība augstiem mērķiem atnes līdzi arī cīņu un pretestību. Bet kopā ar to nāk prieks par jauniegūto spēku, spēku, kurš gūstams kopā ar sadursmēm un pieredzi. Dažkārt laime nāk kā rezultāts, kad iepazītas bēdas, ciešanas, sāpes un posts. Baudu varam iegūt no grēka, kamēr laime rodas no tās cīņas, kuru izcīnām, lai grēku pārvarētu. Neviens cilvēks, kurš dzīvo skaidru, nevainīgu dzīvi, bet ir brīvs no nepatīkamas pieredzes, nebūs laimīgs.         

Lai gan laime var rasties no nepatīkamas pieredzes, pat ciešanām un sāpēm, tomēr pati laimes sajūta ir kas pretējs ciešanām. Laime ir dziļas garīgas jūtas, miera, prieka un rāmuma apkopojums. Pat šie vārdi neapraksta laimi pilnībā. Vienmēr ir bijis grūti aprakstīt laimes sajūtu.

Apustulis Pauls, kad viņš mēģināja izskaidrot mūžīgo laimi ticīgajiem, teica: „ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.„ (1. Korintiešiem 2:9)

Un tāpat tas ir ar zemes laimi. Mēs nevaram aptvert tās krāšņumu, ja neesam personīgi to pieredzējuši. Bet, kad pieredzam, tad zinām nekļūdīgi. Kā mēs varam iegūt iekšēju laimi? Kādu apzinātu  piepūli mēs varam pielikt, lai to sasniegtu?

Kā iegūt iekšēju laimi?

Dažkārt mēs dzirdam cilvēkus sakām: „Cilvēki ir tieši tik daudz laimīgi, cik viņi nolemj būt laimīgi”. Lai gan šim pozitīvajam uzskatam ir liela vērtība, tomēr šis teiciens nav visai precīzs. Ļauns cilvēks nevar būt laimīgs vienkārši nolemjot tāds būt. Patiesībā neviens nevar iegūt iekšēju laimi, pēkšņi nolemjot būt laimīgam, kā piemēram tādā gadījumā, kad mēs nolemjam pasmaidīt. Iekšējā laime ir jūtas, kuras jānopelna.

Henrijs Drummons ir teicis: „Neviens neiegūst prieku vienkārši to lūdzot. Prieks ir viens no nobriedušākajiem kristieša dzīves augļiem, un kā visi citi augļi, tas ir jāizaudzē.” Un Roberts Ingersolls ir teicis: „Laime ir pumpurs, zieds un auglis labiem un cildeniem darbiem. Tā nav Dieva dāvana. Tā ir jānopelna.”

Iekšējo laimi iegūstam, kad sekojam mūžīgajiem likumiem. Ir garīgi likumi, kuri valda pār laimi, tāpat kā ir likumi, kuri valda pār visumu. Ja cilvēki ir laimīgi, tas nozīmē, ka viņi seko likumiem, uz kuriem balstās laime; un, ja viņi nav laimīgi, tas nozīmē, ka viņi ir pārkāpuši šos likumus. Iekšējo laimi var sasniegt ikviens, kurš klausa šiem likumiem. Lai iegūtu patiesu laimi, rīkojies sekojoši:

1. Pildi savus pienākumus mājās

Ja vēlies būt laimīga, tad pamata vieta, kur tev jāgūst panākumi, ir mājas, kalpojot kā saprotošai sievai, mīlošai mātei un mājsaimniecei. Panākumi šajā jomā aizvedīs tevi līdzsvarā ar mūžīgajiem likumiem, kas nenovēršami beidzas ar laimi. Iespējams, tu pilnībā neaptver, ka tavs zilais laimes putns atrodas tavās pašas četrās sienās. Protams, tas prasa atdevi no visas sirds, lai nopelnītu laimi kā mājas vadītājai. Tev jānoiet ne viena vien papildus jūdze, darot vairāk, kā nepieciešams. Ja vienkārši rīkosies tikai pietiekami, lai tas izietu cauri, tu nesagaidīsi lielas balvas.

Ja tev neveiksies pavarda veidošana, tu neizbēgami pļausi nelaimi. Kad pārkāp mūžīgos likumus, tad par sekām ir jācieš. Ja sievietei neizdodas izveidot mājas, tad var teikt, ka viņa dzīvē ir neveiksminiece. Pat, ja tev neveicas tikai vienā jomā, piemēram, mājsaimniecībā, tu jau būsi neveiksminiece. Tev jāgūst panākumus ar visiem trijiem pienākumiem – sieva, māte un mājsaimniecība – lai gūtu atlīdzību.

2. Attīsti savu raksturu

Laime nāk no pareiza dzīvesveida, kā arī no cildena rakstura veidošanas. Tu to vari novērot, pamanot, ka cilvēki, kuri ir patiesi laimīgi, ir godīgi, nesavtīgi, laipni, atbildīgi, viņiem ir augsti morālie standarti. Un tieši pretēji – nelaimīgi cilvēki ir nepārtraukti savtīgi, slinki, bezatbildīgi, viņos nav pašdisciplīnas. Nelaimīgi cilvēki ir parasti mēdz būt netikumīgi, negodīgi, alkatīgi, ļauni, viņiem ir drūms raksturs. Grēcīgums noved pie depresijas, nervozitātes un garīgām slimībām.

Ir iepriecinoši uzzināt, ka mūsdienu psihiatrija pievērš cilvēkus ticībai, lai dziedinātu garīgi slimos. Dr. D.A. Hadfīlds, viens no Anglijas pazīstamākajiem psihiatriem, ir teicis, „Esmu pārliecināts, ka kristietībai ir viena no lielākajiem iespējamiem iespaidiem, lai radītu to līdzsvaru, prāta mieru un dvēseles paļāvību, kas nepieciešama, lai nervu slimniekam dotu lielu veselības devu.” Un arī Bībele sola: „Tas, kuram ir tīras rokas un skaidra sirds, kurš nav pacēlis savu sirdi līdz liekulībai un nemelo, tas saņems Dieva svētību.”

Cīņa, lai pārvarētu grēku vai vājības, nav viegla. Grēks ir kā narkotikas, un tādējādi kļūst par verdzību. Pat ja gūstam panākumus grēku pārvarēšanā, allaž pastāv sliecība nokļūt atpakaļ vecajos ieradumos. Grēku pārvarēšana sniedz iekšēju laimi, un nevis tādēļ, ka vienkārši atbrīvojamies no kāda ieraduma, bet gan tādēļ, ka gūstam spēku, kas nāk no pretrunām, gara spēku, kas atnāk kā jauniegūts prieks. Par tām vājībām, kas mums ir jāpārvar un par to spēku, kas jāiegūst, cildena rakstura attīstīšanā, ir runāts nākamajās nodaļās.

3. Kalpo

Būt laimīgam nozīmē būt iesaistītam kaut kur, kādā vērtīgā lietā. Labdarīga kalpošana ārpus mājas var lielā mērā bagātināt tavu dzīvi. Tavs pirmais pienākums ir pienākums pret savu ģimeni, tomēr tev pilnīgi noteikti ir jāveic kāda kalpošana arī ārpus savas jomas, sabiedrības uzlabošanas labā. Ja tu ierobežo savu veltīšanos savas ģimenes šūniņas mazajās robežās, koncentrējoties uz saviem bērniem, savu mājsaimniecību, tava dzīve kļūs šaura un tava laime būs ierobežota.

Dr. Makss levins, Ņujorkas psihiatrs, ir teicis: „Es teikšu ne kā mācītājs, bet gan kā psihiatrs. Nevar būt runas par emocionālu veselību, ja nav augsti morāli standarti un sociālo pienākumu apziņas.” Ja tu dalies sabiedrības nastu nešanā, lai padarītu pasauli labāku, tu kā atlīdzību gūsti iekšējo laimi.

4.Esi radoša

Vai zini, ka darbs ar rokām, kad tu radi skaistas un vērtīgas lietas, rada iekšēju laimi? Un nedomā, ka tevī nav šī spēka. Boriss Bali, bijušais Templas Universitātes Mākslas nodaļas dekāns teica: „Esmu pārliecināts, ka ik katrā dzīvā būtnē mīt radošā dziņa vaidot skaistas lietas un kā šo dziņu var izcelt un likt tai darboties gluži vienkārši ar pienācīgu iedrošināšanu, un tās apspiešana noved pie tā, ka cilvēks jūtas nepiemērots dzīvei.” Viena no visparastākajām terapijām, ko pielieto nervu dziedinātavās allaž ir bijusi – ļaut pacientiem radoši veidot lietas ar rokām.

Tu vari būt radoša attiecībā pret lietām savā mājā, kā ēst gatavošana, šūšana, dekorēšana un dārzs. Būt radošam nenozīmē vienkāršikopēt kāda cita cilvēka idejas pēc kāda parauga, receptes vai attēla – tātad atkārtot cita cilvēka radīto. Iespēju būt radošai tu vari sameklēt mākslas jomā, tēlniecībā, mūzikā, rakstniecībā, dizainā, problēmu risināšanā – it visā, ko mēģinām darīt. Tu būsi radoša, kad tevī atausīs kāda oriģināla ideja vai ja vēlēsies atveidot kādu savas fantāzijas tēlu, kaut ko, kas ir labs vai skaists.

Un, kad radīsi kaut ko patiesi vērtīgu vai izcili skaistu, tādu dārgumu kā, piemēram, retu mākslas, mūzikas vai literāru darbu, tad tas pat būs kas vairāk kā iekšēja laime, tas būs dziļš dvēseles apmierinājums. Kad mēs apspriežam to lielo prieku, kas ir cilvēkam, viņa pieticīgajos radošajos centienos, tad padomājiet kā droši vien jutās Dievs, kad Viņš radīja Zemi un, aplūkodams Savu roku darbu, teica: „Tā ir laba.”

5.Pieņem sevi

Lai kļūtu laimīga, tev ir jāpieņem sevi un jāpieņem savas cilvēciskās kļūdas un vājības. Neļauj savām kļūdām tevi nomākt. Šai procesā, kurā tu pārvērties par eņģeli, tu vēl joprojām esi cilvēks ar tieksmi kļūdīties savos spriedumos. Iespējams, tu izdari pagalam aplamas lietas, piemēram, piededzini ēdienu, tērē naudu muļķībām, sasit kādu dārgu priekšmetu, kaut ko pazaudē, nokavē tikšanos. Iespējams, tevī ienāk rūgtums pašai pret sevi. Pat mazas lietas var tevi sagraut un būt kavēklis tavai laimei. Nav godīgi būt stingrai pret sevi. Ja tu piedod citiem, tad piedod arī sev.

Biznesmenis jau iepriekš pieļauj savas kļūdas biznesā. Ievies to arī savā režīmā. Saki sev, ka katram gadam, katrai nedēļai un pat katrai dienai tu piešķirsi kļūdīšanās vai nesaprātīgu lēmumu akcijas. Kad ej iepirkties, atceries, ka ne vienmēr tu gudri izvēlēsies , ko pirkt. Tu mācies no pieredzes un tas nozīmē, ka tu pieļausi kļūdas. Bet sevi pieņemt tomēr nenozīmē pašapmierinātību - būt apmierinātai ar sevi, kāda tu esi, un nepielikt nekādu piepūli , lai sevi uzlabotu. Šāda attieksme norobežos tevi no attīstības.

6.Novērtē mazos priekus

Lai kļūtu laimīga, tev jāpamana vienkāršas prieku odošas lietas, tādas kā lietus, saule, jauni kruzuļaini aizkariņi. Un tie nebūs vis šie mazie prieciņi, kas nesīs laimi, bet gan tava spēja tos novērtēt. Lūk, salīdzinājumam divas sievietes, viena, kas rod laimi vienkāršos dzīves priekos un tāda, kurai ir nepieciešams kas vairāk , lai kļūtu laimīga:

Pateicīga sieviete rod prieku ūdens dzeršanā no skārda krūzītes, kamēr citai būs nepieciešami porcelāna trauki. Viena sieviete priecājas par sēdēšanu uz kastes dārzā, ļaujot saules gaismai gulties uz viņas pleciem, kamēr citai būs nepieciešams bruģēts un ar mēbelēm iekārtots iekšpagalms. Sieviete, kura spēj novērtēt priecājas par putna dziesmu, lapu šalkoņu vai liela meža klusumu. Citai būs nepieciešama liela operas zāle. Viena priecāsies par vienkāršu kokvilnas apģērbu, kamēr cita dzīvos tikai tai dienai, kad viņa izies iepirkties galvenajā pilsētas ielā. Viena jutīs prieku stumjot sava bērna ratiņus parkā, kamēr citai būs nepieciešamas spožas gaismas un līksmas vietas. Viena priecāsies par pašu vienkāršāko mājokli, kamēr citai vajadzēs modernu māju ar plašu ainavu. Viena sieviete baudīs svaiga lietus smaržu, kamēr citai būs nepieciešamas franču smaržas. Atzinīgai sievietei, kura iemācās baudīt parastus priekus, vienmēr pie rokas atradīsies kāds prieka avots.

7.Meklē zināšanas un gudrību

Zināšanas atslēdz durvis uz laimi un gudrība tās atver. Vispirms nāk zināšanas, un tad nāk šo zināšanu pielietojums, kas saucas gudrība. Gudrības meklējumiem ir jākļūst par pašu svarīgāko mūsu dzīves nodarbi, un tās sasniegšana - par mūsu nenovērtējamo ieguvumu. Šī doma ir pavēstīta Svētajos Rakstos, Salamana pamācībās 3:11-18:

„Neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru.  Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.”

Ja zināšanas var atnest laimi, tad zināšanu neesamība var nest nelaimi. Šo domu pauda psihologs Dr. Abrahams Maslovs: „ Zināšanas, atklāsmes, patiesība, realitāte un fakti ir vis spēcīgākās dziedinošās zāles.... ja zināšanas var dziedināt, tad zināšanu trūkums var izraisīt slimību..... Mums pilnā nopietnībā jāattiecas pret faktu, ka aklums ir slimību rosinoša lieta un ka zināšana var būt dziedinoša. Vecais sakāmvārds: „tas, ko tu nezini, tevi nenodarīs pāri”, izrādās ir nepareizs. Patiesība ir tieši pretēja. Tas, ko tu nezini, tev nodarīs pāri. Tas, ko tu nezini, tam ir liels spēks pār tevi, tā pārzināšana atdod kontroles grožus tavās rokās.„ Labs piemērs meklējams laulības dzīvē. Tie, kuri ir nelaimīgi laulības dzīvē, tie ir tie, kuriem nav zināšanu un gudrības. Kad viņi iegūst zināšanas un tās pielieto, tad atnāk laime.

Vai vīra mīlestība ir nepieciešama?

Ja tu jūties nemīlēta, tu sliecies domāt: „Ja mans vīrs patiesi mīlētu mani, tad es būtu laimīga.” Vīrieša mīlestībai ir liela nozīme sievietes laimē, ja skatās kopumā, bet tā nav nepieciešama iekšējai laimei, par ko patlaban runājam. Patiesībā, tev pirmā kārtā jāatrod iekšējā laime, pirms tavs vīrs tevi patiesi iemīlēs. Vīrieši visā pasaulē aiziet no savām sievām un pievēršas citām sievietēm, jo viņu sievas nav laimīgas.

Ja tu esi atradusi iekšējo laimi, bet tavs vīrs tevi nemīl, tad ir kaut kas, kas pietrūkst. Tad tā nav pilnīga laime. Labs piemērs ir Agnese Vikfīlda. Lai gan ap viņu valdīja miers un labestīgs rāms gars, tomēr viņa nebija pilnībā laimīga visas stāsta laikā. Deivids Koperfīlds bieži pamanīja nelaimīgu sejas izteiksmi viņas skaistajā sejiņā, nezinot, ka tas notika pateicoties nepiepildītai mīlestībai. Pilnai laimei pietrūka kāda sastāvdaļa, bet tas nemazināja viņas gara rāmumu.

Kā apkārtējie cilvēki un apstākļi ietekmē laimi?

Citi cilvēki – tavs vīrs, bērni, radinieki un draugi – var lielā mērā veicināt tavu laimi, tāpat arī labvēlīgi apstākļi. Tomēr, tas viss nebūt nav nepieciešams. Ja tev nav paveicies ar šīm lietām, ja citi cilvēki tevi ir nomākuši vai ja apstākļi ir smagi, neļauj tam visam laupīt sev drosmi. Tu varu gūt laimi dzīvojot pareizu principu vadīta. Ja atradīsi laimi bez citu cilvēku un apstākļu atbalsta, tad tas pierāda, ka tu esi tīrāk, daudz drosmīgāka un stiprāka.

Kā atrast iekšējo laimi

1. Pildi ģimenes pienākumus.
2. Attīsti raksturu.
3. Kalpo.
4. Dari radošas lietas.
5. Pieņems sevi.
6. Baudi vienkāršus priekus.
7. Gūsti zināšanas un gudrību.

Uzdevums

Veic sevis novērtēšanu, lai noteiktu, vai tu esi iekšēji laimīga. Ja tāda neesi, tad kādā dzīves jomā tu atradi sev trūkumus? Vēlreiz izskati šo jomu, lai redzētu, kā gūt lielāku iekšēju laimi.

Iekšēja laime ir gara īpašība, kura jānopelna, gūstot uzvaru pār savām vājībām un tiecoties pēc sava rakstura uzlabojumiem. Tas ir kā peldēt pret straumi. Tas viss rodams ar lieliem centieniem un dzīves sasniegumiem, kā arī uzticīgā pienākumu pildīšanā.