Vīrietis vēlas tādu sievieti, kura savu vīru novietos savu svarīgāko lietu pašā augšgalā. Ne – kā otro, bet – kā pirmo. Viņš vēlas būt tā svarīgā persona, ap kuru grozās visi pārējie viņas dzīves notikumi. Viņš nevēlas kļūt par viņas citu interešu un sapņu fonā spēlējošu mūziku. Šī vēlme nebūt ne vienmēr ir apzināta, drīzāk gan iekšēja nepieciešamība, kura ar varu izspraucas uz āru, ja tā netiek pienācīgi apmierināta, ja sieva citas lietas uzskata par svarīgākām, kā piemēram, bērni, mājas darbi vai karjera. Ja viņš tiek uztverts kā mazvērtīgāks, tad vīrietī krājas rūgtuma pilns aizvainojums pret savu sievu un pat pret bērniem.

Vīrietis nevēlas, lai sieva līdz ar to nolaidīgi attiektos pret citiem svarīgiem sievas pienākumiem. Viņš apzinās viņas dzīves vajadzības un vēlas, lai viņa pievērstos ik vienam no saviem pienākumiem ar pienācīgu uzmanību. Viņš nevēlas, lai bērni ciestu no sievas nevērīgās izturēšanās pret viņiem. Vīrs zina, ka viņai ir tiesības uz blakus interesēm un izklaidēm. Tomēr viņš nevēlas būt mazāk svarīgāks. Un viņš nevēlas tikt uztverts kā viena no ērtībām, kā čeku grāmatiņa, pavadonis, sabiedriska vērtība, drošības talons vai pat seksa partneris. Viņš vēlas izjust, ka viņa precējās ar viņu – viņa paša dēļ, un nevis kā ar veidu kā piepildīt savas vajadzības vai sasniegtu savus mērķus.

Sievietes parasti cieš neveiksmi šai ziņā. Viņas mēdz citas lietas uzskatīt par svarīgākām kā savu vīru. Šāda tieksme vērojama jau agrā bērnībā un ir skaidri  izsekojama meitenes sapņu pasaulē. Kad mēs bijām mazas meitenes, ja augām ikdienišķā vidē, tad mēs sapņojām par nelielu vīnstīgām apaugušu privātmāju ar atbīdāmiem aizkariņiem, puķupodiem logos, skapjiem, pildītiem ar katliņiem un pannām, un bērniem, kuri rotaļājas uz grīdas. Tā arī ir nevainojama mājas sadzīves ainiņa, izņemto – tajā nav vīra. (Tas notiek labu laiku pirms tam, kad mēs sapņojam par princi, kas mūs savaldzina). Bērnu mācībgrāmatu pirmajos izdevumos, lūk, kādā, dzejolī, ir aprakstīts mazas meitenes sapnis, bez vīra:

„Mazā spožā mājiņa”
Es vēlos, ak, kā vēlos, kaut man piederētu maza mājiņa
Ar paklāju kaķītim un aliņu pelītei
Un tikšķošu pulksteni istabas kaktā,
Un katliņš un bufete, un liela bērzu zaru slota.

No rīta bērni skrietu uz skolu,
Es viņiem līdzi dotu bučas, kādus santīmus un pusdienmaizi,
Bet tūdaļ, kā viņi dotos projām no manas mazās mājiņas
Es sasistu plaukstas un paķērusi lupatiņu spodrinātu, spodrinātu, spodrinātu.

Es spodrinātu nažus, logu rūti un grīdas,
Visus plauktus, šķīvjus, kliņķus un arīdzan durvis,
Katru dakšiņu, katru karotīti, katru alvas trauciņu ar vāciņu,
Kamēr viss nespīdēs kā vakar pirkta adata.

Un vakarā pie kamīna, kad bērni sakāps gultiņās
Es sēdēšu un adīšu ar naktscepuri galvā.
Un kā tad spīdēs, spīdēs visi mani katliņi un cepešpannas
Šai mazajā un mīļajā, pīrāgu smaržas mājiņā.

(Nensija M. Heiza)

Kā redzams, vīrs pat netiek pieminēts. Viņas interešu centrā ir prieks par rūpēm par bērniem un mājsaimniecību. Mazas meitenes sapņo arīdzan par krāšņam kāzām, par satīna kleitu ar mežģīnēm, kāzu torti, svecēm, lentām un zvaniņiem – itin viss izņemot pats līgavainis. Viņš pat šādā brīdī viņas bildē neparādās. Vēlāk, kad mazā meitene sasniedz pubertāti, tad skaistais Princis Apburošais tomēr uznāk uz skatuves.  

Un te žanrs tiek nomainīts uz traģēdijas žanru – kad vīrs ir iemantots, viņa atkal pievēršas agrākajai sapņu pasaulei. Tagad viņai atkal pieder „sava mazā mājiņa”, bērni, ģimenes komforts un prieki, ko viņa bija gaidījusi. Vīrs bija tikai veids , kā nokļūt uz šo mērķi. Kad viņa nododas mājsaimniecības jautājumiem, vīrs tiek nostumts uz rezervistu soliņa. Tikām dzīve turpinās un ģimenes dzīves pienākumi, kā arī visas pārējās prasības un spiedieni, tikai palielinās.  Iespējams, viņa tam visam pievieno vēl kādas citas savas intereses, lai dzīve liktos jēgpilnāka. Ja to pieļauj laiks, viņš tikpat labi var pievērsties arī savai karjerai. Visas šīs lietas tiecas atspiest vīrieti vēl lielākā skatuves dibenplānā. Un tagad vērīgāk aplūkosim lietas, kuras sieviete sliecas uzskatīt svarīgākas par savu vīru.

Bērni

Iespējams, ka tu par savu vissvētāko pienākumu uztver atbildību par saviem bērniem, pienākumu viņus audzināt kā garīgā, tā fiziskā jomā, kā arī nodrošināt to, lai viņi sasniegtu savas augstākās iespējas. Šādas cildenas mātes ziedošanās jūtas, kuras, iedamas roku rokā ar patiesu mātes mīlestību, var kļūt par iemeslu tam, ka tu, centrējoties uz savu bērnu aprūpi un audzināšanu, nevilšus izvirzi priekšplānā viņus.     

Klāra

Ar šādas sievietes paraugu, sauksim viņu par Klāru, biju pazīstama pirms daudziem gadiem. Klāra bija tieši tāda – nevainojama māte, mīlestības, laipnības un pacietības caurausta. Viņas seju allaž klāja piemīlīgs smaids. Vēršoties pie bērniem, viņa mēdza runāt maigā balsī. Bet, ja nepieciešams, viņa tapa arī stingra. Klāra bija krustu šķērsu izstudējusi grāmatas par bērnu audzināšanu, līdz ar to arī neizpalika noteiktība, kas nepieciešama labai mātei.

Klāra bija nesavtīgas ziedošanās paraugs. Atceros, kā viņa sēdēja blakus saviem bērniem, palīdzēdama viņiem vingrināties klavierspēlē vai pildīt skolā uzdotos mājasdarbus. Viņa bija ieviesusi izsmeļošu pierakstu kladi par katru no saviem bērniem, viņa rīkoja viņiem pašas dāsnākās dzimšandienu ballītes visā apkārtnē, tāpat arī sagādāja itin visu, kas vien spētu iepriecināt maza cilvēciņa sirdi. Klāras bērni atradās viņas dzīves uzmanības degpunktā. Nekad netiku redzējusi vēl lieliskāku mātes mīlestības un uzupurēšanās paraugu, jeb vēl lielākas padevības apvītu pienākuma sajūtu. Es apbrīnoju Klāru un gana ilgi vēlējos viņai līdzināties, kamēr neaptvēru, kādas problēmas viņas ziedošanās bija radījusi.

Klāras vīrs bija visa šī orķestra otrā vijole – viņam nebija paveicies. Viņš bija tikai pielikums visai šai ģimenes izrādei. Viņš bija tēvs un apgādnieks, bet ne karalis. Manuprāt, Klāra patiesi mīlēja savu vīru un izturējās pret viņu pietiekami labi, tomēr bija acīmredzami, ka uz pjedestāla viņš ieņēma godpilno otro vietu, ja salīdzinātu ar bērniem, kuri atradās augstākajā – pirmajā vietā. Bija jūtams dziļš aizvainojums sakarā ar šādu sievas pārmēra ziedošanos bērniem, kā arī mazvērtīgāka ģimenes locekļa pozīcijas dēļ, kādā jutās nobīdīts.

Iesākumā viņš centās būt labsirdīgas dabas cilvēks, tomēr ar gadiem šāda situācija viņa personībā cēla gaismā pagalam neglītas raksturīpašības, par pārsteigumu tiem, kuri pazina viņu iepriekš. Viņš ne tikai ļaunojās uz savu sievu, bet arī uz bērniem, un atklāja priekš sevis, ka ir ne pavisam ne tas labākais tēvs. Viņš augām dienām mēdza nerādīties mājās, lai tikai no tā visa izvairītos, bet, kad atgriezās, tad knapi pacieta mājasdzīvi.

Šāds mazvērtīgāka cilvēka stāvoklis var veicināt vīrietī nevēlēties vairāk bērnus. Iespējams, viņš to aptver tikai savā zemapziņā, tomēr vēl vairāk bērni nozīmētu vēl vairāk mātišķu vajadzību un tas arvien vairāk saasinātu viņā esošo nevajadzības sajūtu. Vai arī, ja parādītos vēl kāds bērns, viņam būtu jāļaunojas arī uz šo bērnu vai pat jānoraida tas vispār. Viņš varētu cīnīties ar vainas sajūtu dēļ tā, ka nejūt mīlestību pret savu bērnu, gluži vienkārši nesaprazdams, ka tam par iemeslu ir paša nevajadzības sajūta.

Kad tavs vīrs tev būs pirmajā vietā, tas nepadarīs niecīgāku tavu svēto pienākumu pret saviem bērniem, un tas arī nenorādīs, ka tu mazāk viņus mīli. Tu vari kalpot gan vīram, gan bērniem, nenostādot vienu pret otru pretrunā. Tavs vīrs nevēlas, lai tu nevērīgi izturētos pret bērniem. Viņš, bez šaubām, ir tik pat ieinteresēts, kā tu , lai viņi būtu aprūpēti un tiktu audzināti, tomēr vēlētos būt drošs, ka tava mīlestība un ziedošanās viņiem nepārsniegs tavu mīlestību pret vīru.

Bērni nezaudē ne nieka, ja pirmajā vietā stāv viņu tēvs, tieši pretēji – jūtas daudz drošāki un laimīgāki.  Iemesls tam ir – ja tu liec vīru pirmajā vietā, tad tev veidojas daudz laimīgākas attiecības viņu. Un šī jūsu laimīgā laulība kļūst par pamatu laimīgām mājām, kurās ieguvēji būs visa ģimene. Ja tev grūti saprast, kā gan ir iespējams vīru likt prioritāšu pirmajā vietā, nenodarot pāri saviem bērniem, tad paturi prātā, lūk, kādu likumu:     

Savu bērnu ērtības un untumus uzskati par otršķirīgiem sava vīra pamatvajadzību priekšā.

Veidi, kādos mēs savu bērnus izvirzām priekšplānā

1. Dzīvesvieta. Pieņemsim, ka tavs vīrs uzskata, ka ir nepieciešams pārcelt savu biznesu uz kādu citu mikrorajonu. Jaunā atrašanās vieta nozīmēs vairāk naudas, vairāk iespēju un citas priekšrocības. Ja tev ir sajūta, ka tavi bērni paliks zaudētāji, iespējams, tu ietiepīgā kārtā atteiksies pārcelties. Bet vai tas būs gudri? Ja tavs vīrs nav ievērojis kādus tik nopietnus trūkumus attiecībā uz saviem bērniem, ka pārcelšanās nozīmēs netaisnīgu izturēšanos pret viņiem, tad tev ir jāgriežas pie viņa ar lūgumu – vēlreiz nopietni pārdomāt, vai tas nekaitēs bērnu labklājībai. Bet, ja tu tiecies vienīgi izvairīties no nepatīkamās bērnu pielāgošanās jaunajai apkārtnei vai arī tevi uztrauc kādas citas grūtības, tas nozīmē, ka tu viņus gluži vienkārši lutini. Tu viņu ērtības nostādi uz augstāka pakāpiena, nekā to, kas ir svarīgi un nepieciešams tavam vīram. Nekas, lai bērni pa druskai sastopas ar dzīves likstām! Tas viņiem tikai nāks par labu. Bet tava vīra likstas tas tikai atvieglos. Un tas, savukārt, nāks par labu tavam vīram. Ja vīra vēlmē pārcelties balstās vienīgi uz viņa kaprīzēm vai savtību, tad tas maina lietas būtību. Tev jāvēršas pie viņa ar lūgumu visu izsvērt bērnu labklājības labad. Šādā gadījumā viņš nebūt nejutīsies kā atstumts maliņā, jo nebūs jau tā, ka tu neesi ņēmusi vērā viņa svarīgās vajadzības, to vietā liekot bērnu prasības. Nē, tu būsi ignorējusi vienīgi viņa dīvainības. Kad pērkat māju, neapsver savu bērnu ērtības vai kaprīzes pirms neesi pārdomājusi sava vīra vajadzības un lūgumus. Neuzstāj, lai viņš pērk māju pāri saviem līdzekļiem, kaut tev liktos, ka tāda noderētu bērniem, vai arī nenoraidi kādas lietas, kas viņam patīk jaunajā mājā, tikām visādi izdabājot bērnu iegribām. Iespējams, viņš vienmēr ir sapņojis par skaistu panorāmu, verandu, peldbaseinu vai par savu darbistabu. Lai gan viņš spēs atteikties no šādām alternatīvām, cieņā pret sievas izvēlēto, tomēr viņš nebūs ar mieru stādīt bērnu vēlmes augstāk par savējām.
2. Laiks un uzmanība. Vai tavam vīram ir jāsacenšas ar bērniem par tavu laiku un uzmanību? Vai esi tik aizņemta, apkalpojot bērnus, ka tev nav pat mirklis laika, ko atlicināt? Iespējams, tu velti viņam vien pāris minūtes, bet tomēr nekavējoties steidzies nokļūt atpakaļ pie bērniem. Protams, ir reizes, kad ģimenes vajadzības nav atliekamas, tomēr bieži tā tomēr ir pārāk liela ziedošanās. Vai tavs vīrs ir tirgotājs? Varbūt viņš strādā tādā profesijā, kur viņam jāpavada daudz laika projām no mājas? Daudzas sievietes uzskata, ka viņām ir palaimējies, ka viņu vīriem ir šāds darbs. Viņas tādējādi iegūst laiku, kad rūpēties par saviem bērniem, kamēr vīra, kuram arī būtu jāvelta uzmanība, nav blakus. Kad viņš atgriežas mājās, vienalga šī sajūta, ka neesi gaidīts, ir klātesoša – vairāk par algas lapiņu no viņa nekas netiek gaidīts. Ja sieva neapzinās sava vīra vajadzību pēc kopā pavadīta laika un pēc uzmanības, kas tagad ir vairāk nepieciešama kā jebkad agrāk, viņš nekādā gadījumā nejutīsies savā ģimenē pirmajā vietā.
3. Nauda un lietas. Vai tu lutini savus bērnus, nodrošinot viņiem visu pēdējo, kas tik viņiem ienāk prātā? Veselu nodaļu varētu uzrakstīt par to, kā pārmēru iecietīgas mātes kaitē saviem bērniem, kaut gan tas drīzāk nebūs vis kaitējums bērna, bet gan tēvam. Ja tu pērc lietas, ko viņš nevar atļauties, tad uzliec papildus slogu sava vīra dzīvei. Tu liec bērnu kaprīzes augstāk par sava vīra veselību un finansiālo labklājību, viņu iegribas augstāk pa viņa vajadzībām.    
4. Intereses un domas. Vai tu vairāk interesējies par bērniem, nekā par savu vīru? Vai savā prātā un domās tu savus bērnus uzskati par galvenajiem? Vai tavas intereses fokusējas uz bērniem? Vai tava auss sadzird arī viņa mazos lūgumus – ko viņš vēlētos pusdienās, kā viņš vēlētos pavadīt vakaru vai kas viņam šķiet svarīgi? Gan tādējādi, gan vēl daudz citos veidos tu palīdzēsi viņam justies pirmajā vietā tavā dzīvē.
5. Mājas iekārtošana. Vīrietim patīk tīra un kārtīga māja, kurā par ērtībām un mājīgumu gādā sievietes rokas. Viņš to uzskatītu par nelāgu trūkumu, ja viņa sievai nepadotos šāds svarīgs pienākums. Un tomēr – viņš nevēlas, lai mājas kopšana viņai kļūtu svarīgāka par savu vīru. Mēs iekārtojam māju, lai tā kalpotu ģimeniskumam. Ģimene nav paredzēta mājas apkalpošanai. Vīrs vēla, lai sievas centienu motivācija būtu viņš pats un viņu bērni, un nevis, lai atbilstu savai lepnībai vai lai pārsteigtu apkārtējos.

Ja esi lieliska mājsaimniece – neliec savu mērķi būt teicamai pāri savas ģimenes vajadzībām. Pārliecinies, ka tava motivācija ir viņu ērtības un nevis sevis apmierināšana vai iespaida radīšana apkārtējos cilvēkos. Šādas savtīgas motivācijas paraugs vērojams kādā vecā kinofilmā ar nosaukumu „Kreiga sieva”:

Kreiga sieva sekoja saviem kalpotājiem pa pēdām, lai viņi nekā nepalaistu garām mājas perfektajā uzpucēšanas procesā. Viņa neļāva vīram atsēsties gultā, jo tas izjauktu brīnišķo gultas klājumu. Viņa necieta mājās dzīvas puķes, jo tad, iespējams, nokristu kāda ziedlapiņa un tādējādi uz galda rastos nekārtība. Vīrs saprata, ka viņa dievina māju vairāk par viņu, tādēļ pameta savu sievu. Kad kravas pārvadājumu firma ieradās, lai paņemtu viņa lietas, pāri lielajai hallei bija jāpārvieto kāda milzu drēbju soma. Tā nedaudz ieskrāpēja ideāli nopulētās grīdas, atstādāma uz tās labi pamanāmas švīkas. Kreiga sieva nosēdās uz grīdas, izplūzdama asarās, un nevis tādēļ, ka viņas vīrs viņu pameta, bet gan dēļ švīkām savā skaistajā grīdā. Šādā veidā daudzas sievas mēdz dievināt savu māju vairāk kā savu vīru.

    Lai gan prasme labi vadīt mājsaimniecību ir apsveicama, tomēr nav ieteicams pārcensties. Veido sev mājas un nevis apskates vietu. Vīrietis novērtēs pūles viņa labā, bet nevēlēsies, lai tavas rūpes par māju aizsegtu viņu vai lietas, ko viņš uzskata par svarīgākām. Pils nebūt nav svarīgāka par karali, kurš tajā mīt.

Ārējais izskats. Jebkurai dzīvai būtnei ir jābūt pietiekamai pašcieņas devai, lai spētu sevi apkopt un ietērpt, kaut vai principa labad. Pat, ja neatrodamies cilvēkos, mums ir jāizskatās pietiekami labi, kaut vai savas pašnovērtējuma sajūtu uzturēšanas labad. Tomēr, ja sieviete pavada pārāk daudz laika un pievērš pārāk lielu uzmanību savam izskatam, tad viņai ir jāsāk pārdomāt savu motivāciju.

Ja tavas pūles pamatojas tajā, ka vēlies iepriecināt savu vīru, viņš būs apmierināts. Bet ja pavadi nebeidzamas stundas iepērkoties, šujot vai kopjot savu ķermeni un tajā pat laikā neliecies ne zinis par savu vīru, tad viņam radīsies iespaids, ka tu vēlies radīt iespaidu uz citiem cilvēkiem. Viņš sajutīs savu zemāko statusu, salīdzinot ar publiku, kuras dēļ tu esi centusies.

Vecāki. Vai tava pieķeršanās saviem vecākiem ir daudz lielāka par pieķeršanos vīram? Vai tu būtu ļoti priecīga par iespēju atgriezties viņu mājās? Vai meklē atrunas, lai tikai būtu kopā ar viņiem un pavadītu kopā katru savu brīvo minūti? Mīlestība vecāku un bērnu starpā ir apsveicama lieta, tomēr tiecies pēc laulībām tiecies pārraut un veido savu galveno pieķeršanos – vīra virzienā. Ja tā nedarīsi, iespējams, viņš sajutīsies atstumts salīdzinot ar taviem vecākiem un ņems to viņiem ļaunā.

Nauda un panākumi. Dažkārt vīra nauda un panākumi kļūst sievas acīs svarīgāki nekā vīrs pats.  Lūk, piemērs: Kāda sieviete bija precējusies ar vīrieti, kura ienākumi bija gaužām pieticīgi. Viņš bija apmierināts, bet sieva vēlējās vairāk gan naudas, gan prestiža. Viņa vēlējās, lai viņš atgrieztos pie mācībām un kļūtu par ķirurgu. Pēc krietni liela spiediena viņa vīru uz to bija pierunājusi, un viņš jau kārtoja plānus šajā virzienā. Pēc diviem nogurdinošiem gadiem viņš mācības pameta. Viņā nebija intereses jeb motivācijas, lai tiektos uz šādu pārbaudījumu. Viņa bija acīmredzami vīlusies.

Sievas attieksme pret viņu abu laulību bija aizvainojumu pilna. Viņa uzskatīja naudu un statusu par svarīgākām lietām, nekā savu vīru, viņa vēlmes un sajūtas. Ja viņš pats būtu vēlējies kļūt par ķirurgu, tad tā būtu cita lieta. Viņš būtu priecājies par viņas atbalstu. Tas, ko vīrs ņēma ļaunā, bija naudas un panākumu ievirzīšana pirmajā vietā. Kāda, gan tā ir kļūda, ka sieviete citas lietas ievirza pirmajā vietā, un nevis pašu svarīgāko lietu pasaulē – laulību!

Kādai citai sievietei bija pilnīgi pretēja situācija. Viņas vīrs vēlējās virzīties uz priekšu, paplašinot savu biznesu. Līdz ar to bija nepieciešams pārdot māju un pārvākties dzīvot uz dzīvokli. Sieva ne tikai iebilda pret to, viņa piecirta kāju un atteicās izvākties ārā no mājas. Lai arī kā viņš mēģināja sekot savām panākumu iecerēm, viņai drošība šķita svarīgāka par visu. Bet vai tas ir pareizi? Jā, iespējams, biznesa plāni sabruktu un izrādītos, ka tā bija kļūda. Lai gan sievietei ir tiesības izpausties un viņas viedoklis ir jāņem vērā, kļūda ir stāties vīram ceļā. Neskatoties uz to, cik svarīga sievietei ir drošības sajūta, tā tomēr nedrīkst būt svarīgāka par vīru, viņa darbu, kā arī viņa cienīgiem mērķiem.

Atceries: Labāk ir ļaut vīram iet pa viņa izvēlētu ceļu un ļaut kļūdīties, nekā nostāties viņam ceļā un aizkavēt viņu.              

No šiem diviem stāstiem mēs varam redzēt – ja vīrs tev ir pirmajā vietā, tad tur jāatrodas arī viņa darbam, plāniem, un mērķiem.

Karjera, dotības un nodarbes

Viens no vislielākajiem biediem vīra pirmās vietas statusam būs tas, ja tev nopietni nāksies nodarboties pašai ar savu karjeru. Šāda aizraušanās jeb pasākumi, kas nepieciešami, lai gūtu panākumus, nostums viņu fonā. Kad visbeidzot tu būsi sasniegusi savu panākumu smaili, tu viņu aizēnosi un liksi viņam sajusties nosacīti ne tik svarīgam.

Tā ir nopietna problēma, it īpaši panākumiem bagātām sievietēm. Jo lielākas ir viņu sekmes, jo mazāk svarīgs kļūst vīrs, vismaz no vīra viedokļa. Viņš tiek automātisko nobīdīts otrajā plānā. Šāda problēma ir izaicinājums, tomēr – risinājums pastāv. Ja esi sekmīga biznesa sieviete, neaizmirsti savas prioritātes un liec saprast savam vīram, kaut tikai ar vārdiem un darbiem, ka viņš priekš tevis ir pirmajā vietā. Allaž esi pretimnākoša, ja tavā karjerā nākas ko ziedot vīra labā, kad tas ir nepieciešams. Bet, pat ja neesi aizņemta ar savu karjeru, ja vienkārši strādā ārpus mājas, arī tad laika un enerģijas prasības, kas nepieciešamas tavam darbam, var būt par iemeslu tam, ka tavs vīrs jutīsies mazāk svarīgs. Tad tev ir īpaši jārūpējas, lai viņu pārliecinātu, ka tavs darbs nav svarīgāks par viņa labklājību un laimi.

Vēl viens drauds tava vīra ģimenes statusam var parādīties, ja esi nodevusies kādām savām interesēm, tādām kā dažādi talanti. Iespējams, viņš dos tev brīvību un iespējams, pat iedrošinās tevi tevis pašas personīgās attīstības labad. Ja tu attīsti kādu savu talantus, tā var būt gluži apsveicama lieta. Tomēr, ja esi nodevusies savam talantam ar tādu aizrautību un entuziasmu, ka tas aizēnos tavu vīru, viņš var sajusties kā otrā vijole orķestrī un ņemt to ļaunā. Dažkārt vīrieši nojauš, ka tas var notikt, tādēļ šāda iemesla labad, kad esi nolēmusi attīstīt sevī kādu talantu, viņš var teikt „nē”. Tomēr, ja būsi uzmanīga un neatņemsi viņam pirmās vijoles statusu, kā arī teiksi to viņam, tad šādā sadarbībā tu būsi vinnētāja un paspēsi pavadīt pietiekamu laiku arī savās ārpusmājas nodarbēs.

Kad vīrietis pārnāk mājās

 Tas īpašais brīdis, kad izrādīt vīram, ka viņš tavā dzīvē ir pirmajā vietā, ir tas, kad viņš pārrodas mājās no darba. Padari to priekš viņa par patīkamu brīdi. Visus mājsaimniecības darbus nobīdi malā, visu noklusini līdz minimumam.  Pārliecinies, ka veļas mazgājamā mašīna, žāvējamais aparāts vai centrifūga uz to brīdi ir izslēgtas. Ja tobrīd šuj, tad to visu atliec malā tā, lai tas nebūtu redzams. Esi saposusies un sveic viņu ar savu smaidu. Neļauj bērniem skriet viņam pretī ar savām problēmām. Pieskati, lai viņi pagaida brīdi, līdz vīrs būs atguvis savu nosvērtību. Šāda sagaidīšana būs kā apbrīnojams pārsteigums viņa ikdienā ar to, ka mazinās spriedzi, ienesīs mieru un atpūtu. Šāds tavs taktiskums un rūpes par viņa labklājību radīs viņā iespaidu, ka tavā dzīvē viņš ieņem pirmo vietu.

Vai tev viņa dzīvē jāieņem pirmā vieta?

Ne vienmēr tas ir iespējams un pat nebūs pareizi, ja vīrs savu sievu liks savas dzīves pirmajā plānā. Tas tā ir, pateicoties vīrieša dabai. Viņa pats pirmais pienākums ir nodrošināt izdzīvošanu. Lai gūtu sekmes, iespējams, viņa darbs un dzīve ārpus mājas prasīs tik daudz no viņa, ka tas viss nostāsies pirmajā vietā pāri visam citam. Bieži tas nozīmēs to, ka būs nevērīgāka attieksme pret ģimeni. Tomēr patiesībā, viņš ir ierādījis tev pirmo vietu. Viņš strādā vienīgi priekš tevis un bērniem. Centies viņa nodošanos savam darbam traktēt šādi. 

Bez tam, lai nodrošinātu iztiku, vīrietim allaž ir bijis jāpieliek savs atbildīgais plecs, arī lai uzlabotu visu pasauli. Galvenokārt tie ir viņi, kuri būvē sabiedrību, risina pasaules problēmas un attīsta jaunas idejas, kas nāk par labu visiem. Šī tik iedvesmojošā visas sabiedrības kalpa loma nav viegla, un arī tā var aizvest projām vīrieša uzmanību no savas ģimenes.

Ja paanalizējam cienījamu valsts kalpu dzīves, tur vienmēr parādās sieva, kura bija vēlējusies likt savu vīru un viņa darbu pirmajā vietā un bija samierinājusies ar savu otro vietu. Prezidents Eizenhauers kopā ar savu kundzi Dvaitu Eizenhaueri – ir ļoti labs piemērs. Eizenhaueras kundze atceras, ka viņu piecdesmit trīs gadus garās laulības pirmajās divās nedēļās vīrs kādu vakaru bija pavilcis viņu maliņā un teicis: „Mammīt, man tev kas jāsaka ..... Mana valsts ir pirmajā vietā, bet tu – otrajā.” Mammīte to pieņēma un tā viņi arī dzīvoja. Tātad, ierādot savam vīram pirmo vietu, jūs pirmajā vietā liekat arī viņa darbu un ārpusmājas pienākumus.

Ja nespēj likt vīru pirmajā plānā, ja tur atrodas jūsu bērni, mājas pienākumi, karjera vai citas kādas intereses, tavs vīrs jutīs iztrūkumu. Tas bieži kļūst tieši par to iemeslu, kādēļ vīrietis aiziet pie citas sievietes.

Ne seksa dēļ vīrietis pievēršas citai sievietei

„Mūsu seksuālā dzīve bija laba, pat, šķiet – vienīgā mūsu kopdzīves labā lieta. To es arī tiku teikusi savam vīram un teicu paldies, ka viņš ir tik brīnišķīgs mīlētājs. Bet problēma slēpās tajā, ka tā bija vienīgā lieta, par ko viņam izteicu komplimentus un par ko apbrīnoju. Nekā cita, par ko viņu uz slavēt, es neredzēju. Es viņu nespēju pieņemt, un viņam nekad netika ierādīta pirmā vieta. Citiem vārdiem sakot, es viņu uzskatīju par nekam nederīgu, izņemot par labu seksa partneri.

Visa tā dēļ viņš pievērsās kādai citai sievietei, kura viņam lika sajusties pirmajā vietā, viņa apbrīnoja viņa vīrišķību. Viņš aizgāja pie šīs sievietes, kura klausījās viņa stāstos un veltīja viņam visu to laiku un uzmanību, kas nepieciešama vīrietim. Nepārprotami, es dusmojos, ka viņam ir cita sieviete. Es nesapratu, kādēļ viņš nebija apmierināts ar seksu, ko viņam sniedzu.

Bet, kad izlasīju „Valdzinošo sievišķību”, tad sapratu, ka ne sekss viņam bija vajadzīgs no šīm pārējām sievietēm, bet gan viņu pieņemšana, apbrīna un pirmās vijoles sajūta. Nesniedzot viņam šīs lietas, es pati biju novedusi viņu līdz neuzticībai. Bet tagad man nav baiļu, ka viņš aizbēgs vēl pie kādas, jo tagad zinu, kāda veida sieviete vīrietim ir nepieciešama.”

Mans vīrs bija otršķirīgs pilsonis

Visi mūsu trīs bērni bija dzimuši jauki, veselīgi un skaisti. Viņi manī viesa godbijību, kā arī aizbildinošas jūtas sakarā ar pasauli, kurā biju viņus laidusi. Es kļūdaini domāju, ka ar savu ziedošanos viņiem es novērsīšu neizbēgamās grūtības, ar kādām cilvēkam savā dzīvē jāsastopas.

Piecu gadu laikā viņi man atradās priekšplānā visam un jebkam. Es nežēloju nekādu naudu, lai tikai pirktu viņiem bērnu grāmatiņas, rotaļlietas, drēbītes utt. Man šķita, ka neviens neparūpēsies par maniem bērniem tik labi, kā es to spēju un aukles pielaidu viņu tuvumā vien tad, kad viņi bija jau aizmiguši. Es jutos personīgi atbildīga par viņu laimi un nožēlojamā kārtā uz saviem pleciem nesu visu šo nastu. Mans vīrs, dabiski, mūsu mājā bija otršķirīgais pilsonis. Viņam bija jāsacenšas, lai iegūtu manu laiku un uzmanību. Es pat liku viņam klusēt, ja bērni vēlējās runāt tai pat laikā, kad viņš.

Tad mans vīrs cieta nopietnā avārijā un kādu laiku šķita, ka viņš mirs. Sēdēdama intensīvās aprūpes telpas uzgaidāmajā zālē, es sāku sevī apjaust tik lielu vainas apziņu, ka man pat kļuva fiziski slikti. Es pārdomāju sava vīra pozīcijas mūsu ģimenes šūniņā. Es atcerējos, cik ļoti viņš bija gribējis peldbaseinu un cik ļoti es tam pretojos, lai tikai mēs kādu dienu varētu nopirkt lielāku māju. Kad man šķita, ka zaudēšu viņu uz mūžu, es aptvēru, cik daudz viņš man nozīmēja. Es sapratu, ka bērni kādu dienu aizies no mājām un ka mans vīrs ir mans dzīves partneris. Mūsu draugiem un ģimenēm ir pašiem savas dzīves. Es biju tā, kurai bija visvairāk ko zaudēt. Es lūdzos, lai man tiktu dota vēl viena iespēja.

Dievs to mums iedeva. Mēs ierīkojām peldbaseinu, tiklīdz kā viņš atgriezās mājās no slimnīcas. Nu mans vīrs plaukst un zeļ savā jaunajā pirmās vijoles statusā. Arī bērni atsaucās un tagad ir kļuvuši daudz mazāk savtīgi un pašcentrēti. Esmu uzdevusi viņiem par pienākumu pašiem meklēt savu laimi un tas man dod daudz vairāk brīva laika. Viņi vairs nejūtas tā it kā zemeslode grieztos ap viņiem, tādēļ šķiet, ka viņi līdz ar to daudz labās sagatavosies saviem brieduma gadiem.            

Ja nebūtu šis lielais brīdinājums un izbailes, tad šķiet, ka mēs ar vīra kopā vairs nedzīvotu. Es dzīvotu savu bērnu dzīves, pilna aizvainojumiem, ierobežota , kā arī apskaužot sava vīra brīvību. Tagad jūtu, ka brīvi esam mēs abi, brīvi mīlēt vienam otru un mūsu bērnus.

Sievietēm ir nosliece pirmajā vietā likt

• Bērnus
• Mājas rūpes
• Izskatu
• Vecākus
• Naudu un panākumus
• Karjeru, savus talantus un nodarbes

Uzdevums

1. Saki savam vīram, ka viņš ir pati svarīgākā persona tavā dzīvē un tad ar savu rīcību pierādi, ka tā ir patiesība.
2. Ja tu pret viņu attieksies kā pret karali, tad viņš pret tevi attieksies kā pret karalieni.
3. Neliec bērnu ērtības un untumus pirmajā vietā pār sava vīra pamatvajadzībām.