Novērtē viņu

Redzi viņa labāko pusi

Novērtēt vīrieti nozīmē cienīt viņu pelnīti augstu, novērtēt pilnībā to, kas viņā ir un būt viņam pateicīgai par viņu pašu, kā arī par lietām, ko viņš priekš tevis dara. Tālāk sekos ieteikumi kā attīstīt sevī precīzu sapratni, kas tad ir ‘novērtēšana’:

Trešā acs

Mācies skatīties uz viņu ar jaunu skatu. Patiesai mīlestībai ir trīs acis. Vienai acij ir vāja redze, jo tā vāji saskata viņa trūkumus. Otra acs redz viņu tādu, kā uz viņu skatās pasaule. Tas ir svarīgs redzespunkts, jo dažkārt tev jāpalīdz viņam saskatīt to, kā pasaule viņu redz, kā mēs to jau mācījāmies iepriekšējā nodaļā. Trešā acs redz viņu tādu, kādu neviens viņu neredz, un novērtē viņu tā, kā neviens cits nespēj novērtēt. Uzmani, lai šī acs būtu smalka, asa un mērķtiecīga, un tu pamanīsi daudz lietu, ko viņā cienīt! Ikkatrai brīnišķai sievai ir pa šādai acij.

Attīsti sevī izjūtu par to, kas ir vērtīgs

Vai tev ir nosliece vīrietī vērtēt tikai tādas virspusējas lietas, kā viņa izskats, viņa ienākumi vai viņa sabiedriskais stāvoklis? Vai tava ideālā vīrieša mēraukla ir nauda un panākumi? Vai tev ir svarīgi viņa sasniegumi un pagodinājumi tavas draudzes ietvaros? Vai tevī mīt stereotipi sakarā ar to, kādam viņam vajadzētu būt? Vai sagaidi, lai viņš būtu tāds pats, kā apkārtējie vīrieši? Lai spētu novērtēt vīrietī viņa patiesās vērtības, tev vispirms ir jāapzinās, kas tad ir jāuzskata par patiesu vērtību. Tev ir sevī jāattīsta izjūta „kas ir vērtība”, lūk, kādā veidā:

Kas jāvērtē?

  1. Raksturs. Meklē viņā tādas cienījamas rakstura iezīmes, kā godīgums, uzticamība, laipnība un mīlestība. Novērtējot viņā šādus tikumus, tu palīdzēsi viņam kļūt par labāku vīrieti, un tas stiprinās jūsu attiecības. Lai uzzinātu, no kā sastāv cilvēka raksturs, izlasi 16. nodaļu, „Cienījams raksturs”.  
  2. Prāts. Lai cienītu vīrieša prātu, jāņem vērā viņa izglītība, zināšanas, saprātīgums, kā arī iztēles un radošās prasmes. Iespējams, viņam ir īpašs talants matemātikā, dabaszinātnēs, tirdzniecībā vai kādā mākslā. Vīrietim nav obligāti jābūt vis labai izglītībai, bet gan drīzāk – apveltītam ar prāta spējām. Augstas prāta spējas ir atrodamas gan sabiedrības augstākajās aprindās, gan arī tikpat bieži – visnecilākajos slāņos. Ja sieviete ir pietiekami modra, lai to saskatītu un tam noticētu, tad tādējādi viņa šīs prāta spējas viņā vēl arī pastiprina.       
  3. Ko viņš dara priekš tevis. Pamani un novērtē tās daudzās sīkās lietiņas, ko viņš priekš tevis dara, kā piemēram, veikalā nes iepirkumu saiņus, atver tev durvis, atceras tavas dzimšanas dienas vai piezvana tev. Novērtē tās lietas, ko viņš dara mājās, lai tev palīdzētu, tādas kā bērna pieskatīšana, trauku mazgāšana, vai došanās uz veikalu pēc pat vissīkākās lietiņas, ko tu esi aizmirsusi nopirkt.

Novērtē visus mazos remontdarbus, ko viņš paveic mājās, lai uzturētu kārtību, kā arī dārza darbus. Novērtē lietas, kuras viņš tev pērk – mēbeles, drēbes, neskaitāmos sīkumus, utt., līdz pat naudai, ko viņš tev iedod, lai tu varētu pirkt pārtiku. Tāpat arī novērtē laiku, ko viņš pavada kopā ar bērniem. Jā, darīt visas šīs lietas ir viņa pienākums, bet cik gan jauki ir tikt novērtētam! Un cik gan daudz tas nozīmēs priekš jūsu attiecībām! Tomēr, iespējams, tavs vīrs nedara nevienu no šīm lietām. Tad novērtē pašu svarīgāko no visa:

Novērtē to, kā viņš rūpējas par jūsu izdzīvošanu, tās daudzās smaga darba un pūļu stundas, ko viņš pavada prom no mājām, lai nodrošinātu jūsu ģimenes iztiku. Daudzas sievietes neuzskata, ka vīrieti par šo būtu kā īpaši jāciena, viņas uzskata to par parastu parādību un neievēro, ka vīra ikdienas smagais un vienmuļais darbs būtu jānovērtē. Lai gan, viņa pienākums – tā ir viena no lietām, ko viņas gaida no vīrieša.

Viņas varētu mācīties no sievietēm pagātnē

Amerikas sākuma periodā vīrietis tika cienīts vien par to, ka bija sagādājis uz galda pārtiku. It īpaši tāds vīrietis tika vērtēts rietumos, kur dzīve tik tiešām bija grūta. Vīrietim bija jābūvē pašam savs patvērums, pašam jāaizsargā sava ģimene un jāizaudzē pašam sev pārtika. Izdzīvošana bija viņa galvenās rūpes. Nekas daudz vairāk arī netika gaidīts. Augstu tika vērtēts tikai vien tas, ka viņš bija.

Mūsdienās vīrieša pūliņi ir mazāk redzami un tieši tādēļ mazāk novērtēti. Lai gan viņš vairs nebūvē pats sev patvērumu, viņam ir jānopelna pietiekami daudz naudas, lai to nopirktu. Lai gan viņš vairs neaudzē sev pārtiku, viņam ir jāpelna pietiekami daudz naudas, lai to nopirktu. Papildus visam ģimenei nepieciešamajam, viņam ir jāpelna arī, lai samaksātu ienākumu nodokļus, valsts nodokļus, tirdzniecības nodokļus un degvielas nodokli. Viņš ne tikai balsta savu ģimeni, bet arī visu valsti, vietējās pašvaldības, skolu sistēmu, dzelzceļu sistēmu un dažnedažādas citas organizācijas.

Ja tavs vīrs veiksmīgā kārtā pelna pietiekami, lai pārnestu mājās naudu arī pēc šiem  atvilkumiem, kaut vai lai nodrošinātas būtu tikai pašas nepieciešamākās vajadzības, tad viņš ir tā vērts, lai tu viņu cienītu. Tavs novērtējums var nozīmēt viņam daudz vairāk nekā viņa paša algas lapiņa. Paud savu cieņu ik dienas! Dari to vēl un vēlreiz!

Jebkura cilvēka vislielākais trūkums ir nepateicība. Un nepateicīga sieva ir nopietnu ģimenes problēmu rašanās pamatiemesls. Uzmani arī, lai tavos bērnos neuzrastos šāda slikta īpašība, citādi viņi veidosies par agresīviem cilvēkiem. Galvenais veids, kā sabojāt bērnu, ir dot vairāk, nekā viņš spēj novērtēt. Un tas darbojas arī uz pieaugušajiem. Mēs maitājamies ne tik daudz caur to, kas mums pieder – bagātība, dārglietas – kā caur to, ka nespējam to visu novērtēt.

Kad nevari atrast nekā, ko cienīt

Mēdz būt tādi galēji gadījumi, kad vīrietis ir izvirtis pat līdz tādai pakāpei, ka, virspusēji skatoties,  nelīdzinās vīrietim. Iespējams, tu nesaproti, kā gan vispār viņā atrast kaut ko, par ko viņu cienīt un, iespējams, liecies pati sev melīga, slavējot viņu par īpašībām, kādu viņā nav. Tādā gadījumā pastāv trīs lietas, ko tu vari darīt:

1. Ļaujies cieņai pret viņu. Notici, ka raksturs, inteliģence un laipnība viņā ir iedzimtas lietas, kā jau visām cilvēciskām būtnēm. Vācu autors Gēte rakstīja: „Ja tu uzskatīsi, ka tavs vīrs ir tāds, kāds viņš ir, tad viņš tāds arī paliks, bet ja tu izturēsies pret viņu kā pret tādu, kādam viņam vajadzētu būt un kāds viņš varētu būt, tad viņš arī kļūs par tieši tādu – dižāku un labāku vīru.”

Ja neapgāžami ticēsi labajam viņā, tu iedvesmosi viņu piepildīt to, ko pati no viņa sagaidi. Tādējādi tu dāvāsi viņam cerības, ka viņš vēl nav sevi patiesi novērtējis, ka viņa rakstura pamatiezīmes ir drosme, nesatricināmība un izcilība. Patiesībā, tev ir iespēja pārveidot cilvēku no acīmredzami pamuļķīga, vāja, slinka, gļēva un netaisnīga vīrieša par apņēmīgu, enerģisku, cildenu un patiesīgu vīrieti.

Bieži vīrietis savā sirdī arī ir cienījama persona, un viņam esi nepieciešama tikai tu, kas uzvedinātu viņu uz domām, ka tā ir dzīve, kas nav bijusi taisnīga pret viņa patieso būtību. Ja reiz viņš tiks pārliecināts par to, ka savā sirdī ir cildens un ka tu to viņā saskati, tad viņš ļoti centīsies pierādīt gan tev, gan pats sev, ka tā ir patiesību un ka tavā redzējumā kļūdas nav. Tieši šāda viņa augstāko spēju atklāšana var kļūt par viņa dzīves pagrieziena punktu. Atceries, ka nevis spiediens vai kāds pamudinājums būs tas, ar ko tu izcelsi savā vīrā visu labo un spēsi paskubināt viņu uz daudz veiksmīgāku un patiesāku dzīvi, bet gan tava nelokāma ticība visam labajam viņā.

2. Atgriezies pagātnē: Ja nevari atrast nekā, ko novērtēt tagadnē, tad atgriezies pagātnes pieredzē. Pastāsti viņam, kas bija tas, kas tevi viņā savaldzināja, atceries to, kas laulības dzīves sākumā radīja tevī cieņu pret viņu, atceries tos apstākļus, ar kuriem viņam drosmes un izturības pilnam bija jāsastopas. Paud savu novērtējumu par to centību, ar kādu viņš ieguva savu izglītību vai iekārtojās darbā. Atsauc atmiņā tos īpašos gadījumus, kad viņš izcēlās ar savām zināšanām, labo raksturu vai kādām citām spējām.

Reiz kāda sieviete atsauca atmiņā Lielās Depresijas dienas, tos aizkustinošos gadus, kad viņas vīrs bija zaudējis darbu, un bija grūti atrast pastāvīgu nodarbošanos. Viņa atcerējās, kā viņas vīrs staigāja kurpēs, kurām bija nodilusi visa āda, pūlēdamies nodrošināt savu ģimeni. Tikai caur viņa neatlaidību ģimene varēja turpināt baudīt dzīves ērtības.

Kopš tā laika viņam ir daudz kļūmējies, arvien grūtāk nācās ar viņu sadzīvot, un viņu laulības dzīve pasliktinājās. Bet, kolīdz viņa izteica savu atzinību par to, kā viņš bija rīkojies šajos iesākuma gados, viņš sajutās patiesi aizkustināts. Izrādījās – tā bija dzīves sāls, kas viņam bija nepieciešama, lai iedegtos jauniem varoņdarbiem. Tai mirklī viņā notika izmaiņas. Viņā parādījās cita attieksme – motivācija dzīvei un cīniņam. Viņā atdzima jūtas pret sievu un laulība vēlreiz atplauka.

3. Meklē labās īpašības, kuras slēpjas aiz trūkumiem. Ieskaties dziļā ik katrā cilvēkā un tu, noteikti, atradīsi lietas, ko augstu vērtēt, kā tas notika sekojošos piemēros:

Vērtības, kas atrodas aiz trūkumiem

  1. Pretīgs. Pieņemsim, ka vīrietis ir tik nepatīkams, ka pat paša bērni izvairās no viņa. Iespējams, viņš nepārtraukti strīdas, viņam ir paradums tev allaž nepiekrist, vai arī viņš padara dzīvi nepanesamu vēl kādā citā veidā. Rodas sajūta, ka viņš atriebjas tāda noslēpumaina cēloņa dēļ, kuru tu nespēj saprast. Pavēro, kas zem tā slēpjas! Iesējams, viņš ir augsta līmeņa cilvēks, kurš nav pilnībā novērtēts. Tas var būt par iemeslu viņa niknumam. Viņš redz savu vērtību, bet kādēļ gan to neredz citi? Kad vīru ar labām īpašībām, ar labu priekšstatu par sevi nenovērtē viņa sieva, tad ar šādu vīrieti ir grūti kopā sadzīvot.
  2. Untumains. Vai, pieņemsim, cilvēks ir kaprīzs, ilgākos laika periodos jūtas nedrošs. Tas bija raksturīgi Abrahamam Linkolnam. Viņš varēja stundām sēdēt nomāktā omā vai lasīdams laikrakstus, kā to aprakstīja viņa laulātā partnere. Ieskaties dziļāk šādā vīrietī un tu atklāsi, ka viņā mīt augsti centieni, kuri netiek pamanīti! Izproti ne tikai viņa augstos mērķus, bet arī vilšanos par to, ka mērķi netiek sasniegti! Ja viņš nebūtu tik dižs cilvēks, viņš par to neskumtu.
  3. Aizmāršīgs, nolaidīgs vai nevērīgs. Pieņemsim, ka vīrietis ir nevērīgs vai pastāvīgi kaut ko aizmirst. Ieskaties dziļāk un, iespējams, tu tur atradīsi cilvēku, kurš ir pilnībā iegrimis lietās, kuras viņam šķiet daudz svarīgākas. Alberts Einšteins bija slavens ar savu aizmāršību. Kādā lietainā dienā viņš paņēma savu lietussargu, devās uz savu karieti un, tikai nonācis pie sava mērķa, atskārta, ka ir ģērbies vienā pidžamā. Ja vīrietis ir aizmāršīgs vai nevērīgs, tad mēģini atklāt, kas ir tas, kas viņam šķiet svarīgāks. Tu atradīsi daudz cieņas vērtu lietu.
  4. Nolaidīgs mājās. Vai, iespējams, viņu ne par ko nevar piedabūt nopļaut zālāju. Zāle jau ir tā izstiepusies, ka tev paliek bail, vai tik tur neieperināsies čūskas. Varbūt viņš nenokrāso māju, neatjauno to vai nepilda nevienu no sīkajiem blakusdarbiņiem ap māju. Tu viņam vairāk kārt to atgādini, bet viņa prāts allaž kavējas pie kā cita. Ieskaties dziļāk! Iespējams, viņš ieliek savu enerģiju ārpus mājas lietās, lai sekmes gūtu tur. Viņa prioritāšu sarakstā mājas darbi var būt mazsvarīgi, kur pretī ārpus mājas pienākumi – daudz svarīgāki.  

Galvenā būtība, kas šeit jāatceras, ir, lūk, kas: Meklējot lietas, ko vērtēt, nemet pie malas cerības par šo cilvēku! Ja nespēja cienīt viņa rakstura īpašības, zināšanas vai to, ko viņš priekš tevis dara, tad vienkārši ļaujies viņam! Novērtē to, ko viņš darīja pagātnē un meklē tās labās lietas, kuras slēpjas aiz viņa trūkumiem!   

Kad tu pieņem vīrieti un cieni visu labo, kas viņā ir, tu veido pamatu veiksmīgai laulībai. Un sevišķi pareizi būs, ja cienīsi viņa ikdienas pūliņus iztikas pelnīšanā. Tas viņam nozīmēs tik daudz, ka tu šķitīsi viņam skaista pavisam jaunā veidā. Lūk, kāda pieredze, ko man pastāstīja kāds mans paziņas, kalpos par perfektu piemēru:

Ko viņš viņā redz

Mums kaimiņos dzīvoja kāda sieviete, kura mulsināja mūs visus. Viņa nebija skaista, pārmēru pilnīga un allaž nevīžīgi ģērbta. Viņā nebija nekā, ar ko izcelties, katrā ziņā nekā, kas bija iespējams virspusēji skatoties ieraudzīt, bet viņas vīrs viņu dievināja. Kas gan tas varēja būt? Par to brīnījās it visi.

Kādu pēcpusdienu es ciemojos viņu mājā ap maltītes laiku. Namamāte rosījās pa virtuvi, veicot pēdējos sagatavošanās darbus ēdiena pasniegšanai, kad mājās no darba atgriezās viņas vīrs. Sagadījās tā, ka tā bija algas diena. Viņš iegāja virtuvē, noskūpstīja viņu un atdeva viņai savu algas čeku. Nekavējoties viņa pārtrauca savu nodarbi, apskāva viņu un teica: ‘Es zinu, cik grūti tu strādāji, lai šo nopelnītu .... cik daudz, daudz stundu pie tā pagājis. Paldies, ka nodrošini mūs ar visām šīm daudzajām ērtībām un par to, ka dod man iespēju palikt mājās un rūpēties par ģimeni.’

Bet ar to vēl nebija gana. Viņa iegāja viesistabā, kur uz grīdas rotaļājās bērni. Viņa lika viņiem apstāties un piecelties augšā. ‘Un tagad klausieties’ viņa teica turēdama rokā augstu paceltu algas čeku, ‘redziet, lai nopelnītu šo naudu, jūsu tēvs ir smagi strādājis. Tātad, Džeina, tas nozīmē, ka tev būs jauns kurpju pāris un tev, Džonij, būs iespējas salabot velosipēdu.’ Tēvs, maliņā stāvēdams, staroja. Ne tikai viņa sieva viņu novērtēja, bet vēl mācīja to arī saviem bērniem. Viņa acīs viņa bija visbrīnišķīgākā sieviete pasaulē.

Neesmu pārliecināts, vai viņa to darīja katru algas dienu, bet sapratu, ka šī bija tāda māja, kur vīrietis tika novērtēts par savām ikdienas pūlēm.  Un tagad redzēju, ka šī parastā sieviete nemaz nebija tik parasta. Viņa zināja, kā novērtēt vīrieti un tieši tādēļ viņam šķita brīnišķīga.

Viss aizgāja kā karuselī

Apmēram pirms diviem ar pusi gadiem kāds raksts ar nosaukumu ‘Gaidi brīnumu’ lika man nodomāt: „Kādu gan brīnumu es vēlētos piedzīvot?” Un tieši tai mirklī man ienāca prātā, „Brīnums mūsu laulības attiecībās. Ja tikai Džordžā būtu dziļa, dziļa mīlestība pret mani. Un arī es vēlētos būt samīlējusies viņā no papēžiem līdz ausīm.’ Tā es sāku itin bieži savās lūgšanās pieminēt šo brīnumu.

Apmēram pēc sešiem mēnešiem kāda draudzene man aizdeva izlasīt „Valdzinošo sievišķību”. Es sapratu, ka tā ir Dieva dāvana un arī atbilde man, jo tā man norādīja visu, ko daru nepareizi, kā arī to, kā kļūt par tādu sievu, par kādu Dievs vēlējās, lai es kļūtu. Pirmkārt es sapratu, ka nepieņemu Džordžu tādu, kāds viņš ir.  Es nebiju apmierināta ar to, ko Dievs bija man devis. Es gribēju mainīt Džordžu.

Visas savas domas virzīju uz to, lai meklētu viņa trūkumus. Savā sirdī es pastāvīgi viņu kritizēju. Un dabiskā kārtā tas izpaudās arī manā attieksmē pret viņu. Es nepārstāju domāt par viņa vājībām un nesaskatīju viņa labās lietas. Visu, kas viņā jauks, es pieņēmu par parastu parādību. Es pat neiedomājos, ka man par to būtu jārunā, kaut vai jāiedomājas par to. Bez šaubām, viņa acīs tā izskatījās pēc vienaldzības. Tiklīdz kā uzzināju par to, ka centrā ir jāliek visu labo, kas ir viņā un par to arī jārunā, tā sāku to pielietot. Nu viņš nekad nepagurst manī klausīties. Un arī es nē.

Mūsu attiecības uzlabojās nekavējoties. Līdzko sāku centrēties uz viņa labajām īpašībām, tā trūkumi sāka izskatīties pagalam nenozīmīgi. Viņš sāka man teikt pašas jaukākās lietas. Esmu ieviesusi visu to brīnišķo lietu sarakstu, ko viņš man ir pateicis, kā piemēram: ‘Es visu laiku mīlu tevi arvien vairāk,’ un ‘man prieks dzīvot ar tevi kopā’. Agrāk viņš mēdza teikt ‘Es mīlu tevi’, tomēr tas arī bija viss – bez jebkādiem mīlestības paliecinājumiem. It īpaši skops viņš bija naudas lietās. Bet tagad man tika pirkts viss, ko tikai palūdzu. Mēs bijām precēti jau sešpadsmit gadus, un visu šo laiku es gatavoju ēst pagalam nepiemērotos cepamtraukos. Tagad viņš man nopirka alumīnija trauku komplektu, kādu jau sen biju vēlējusies. Un tā es varētu turpināt vēl un vēl. Bez tam, viņš sāka interesēties arī par bērniem.

Dažkārt es ieslīdu atpakaļ savos vecajos vīra trūkumu meklēšanas neceļos. Kad tas notiek, atmosfēra mājās atkal līdzinās karuselim. Bērni atkal arvien vairāk īgņojas un savā starpā cīkstējas. Džordžs atkal kļūst par agrāko vīru. Cik briesmīgi! Tomēr pats jaukākais ir tas, ka viss mainās vienā acumirklī. Vienīgais, ko man atliek izdarīt, ir mainīt savu attieksmi un viss pārvēršas. Vajadzīgas ir ne vairāk kā piecas minūtes, lai viss mainītos vai nu uz labu vai sliktu.

Tieši tā arī bija pirms trim mēnešiem. Man šķita (pats velns man palīdzēja): ‘Mani neviens nenovērtē. Neviens par mani nerūpējas. Man tikai ir jādod, jādod, jādod. Esmu nogurusi no tā. Vairāk tas tā nebūs. Tagad būšu pati (kas acīmredzot nozīmēja – būšu vecā ‘es’).  Pārstāju lasīt un pildīt „Valdzinošās sievišķības” ieteikumus. Atsāku lasīt Bībeli un lūgties, bet ne tik bieži kā agrāk.

Ak, kam gan man bija jāiziet cauri! Bezcerības bezdibenis, neveiksmes, asaru straumes. Visi jutāmies  nelāgi. Visbeidzot nolēmu atgriezties pie „Valdzinošās sievišķības” dzīvesveida. Tas notika pirms pāris nedēļām. Vakar vakarā Džordžs man atkal teica: „Tu esi tik mīļa” (Labāk nemaz nepieminēšu, ko bija viņš teicis, kad uzvedos, kā pati biju iedomājusies).

Vakarnakt viņš izstāstīja vēl kādu jauku lietu. Paskaidrošu: Divus gadus pēc mūsu laulībām Džordžs man teica, ka viņam vislabāk patīkot brūnas acis. Tas sagrāva manu sirdi un bija man kā trieciens, jo sapratu, ka tas ir manis vislielākais noraidījums.  Līdz šim man šķita, ka manas gaišzilās acis ir mans lielākais pluss. Vakar viņš izteica man komplimentus par manām zilajām acīm. Es atbildēju: „Tas ir jauki, bet tev taču labāk patīk brūnas acis.” Viņš teica: „Nē tā nav” Es teicu: „Tu taču pats man to reiz teici.” Viņš atbildēja: „Mani uzskati mainījās pirms diviem gadiem.” Tas bija tieši laiks, kad sāku pielietot „Valdzinošās sievišķības” norādījumus . Variet iedomāties, cik dziļi laimīga jutos!

Es zaudēju visu mīlestību pret viņu

Pirmie divi Valdzinošās sievišķības kursi, kurus izgāju , izglāba manu laulību. Tie bija kā svētība visai mūsu ģimenei. Kad šorīt tīrīju savu galdu, atradu dažas piezīmes , ko biju rakstījusi sakarā ar savu dzīvi vēl tikai gadu atpakaļ. Biju sasniegusi viszemāko pakāpi, gaidīdama jel kādu nākotni no savas ģimenes dzīves’. Biju pazaudējusi visu mīlestību pret vīru un nebiju pārliecināta vai mīlu arī savus bērnus. Tai laikā biju jau apsvērusi pat pašnāvības iespēju.

Esmu tik pateicīga Dievam par to, ka viņš mani izveda ārā no šīs  bezcerības bedres un ieveda tai dzīvē, kura ir tik pilna ar prieku un ir tik vienmērīgi stabila. Valdzinošās sievišķības kursi, kuriem es iesākumā tik ļoti pretojos, palīdzēja man izmainīties no pašcentrētas, neatkarīgas, paštaisnas mātes un sievas par jaunu cilvēku – ar jaunām izredzēm it visā, ko daru.

Par cik man ir pilnībā un no sirds jāpieņem savu vīru, es aptveru, ka mana mīlestība pret viņu ir brīnumu pilna. Pirms iestājos kursos, es nepārtraukti viņu kritizēju. Kad lūdzu viņam piedošanu un pateicu, cik ļoti viņu mīlu un ka pilnībā viņu pieņemu, viņš uzņēmās visu atbildību, kā arī ieņēma ģimenes galvas posteni pirmo reizi mūsu divdesmit piecu gadu laulības dzīvē. Tas tik bija brīnums!

Kāds gan atvieglojums ir ļaut viņam noteikt gala lēmumus un uzticēties Dievam, lai viņu vada. Manā pārziņā ir vienīgi paļāvīgi uzticēties. Mūsu bērni ir daudz laimīgāki un itin viegli pieņem sava tēva autoritāti. Nedzirdu vairs pilnīgi neviena strīda, kuriem pirms tam viņi lika iet man cauri. Mūsu pieci bērni, kuru vecums ir sākot no sākumskolas līdz pat koledžai, atbild savai jaunajai mātei dziļā pateicībā, jo nu arī viņi tiek pieņemti un mīlēti par to, ka viņi ir.

Beidzot mums katru vakaru pēc maltītes notiek kopējas ģimenes lūgšanas. Tā ir lieta, par ko gadiem nesekmīgi lūdzos. To izlēma mans vīrs. Bērni pieņēma. Mēs kļūstam viens otram arvien tuvāki, kā arī viens otru saprotošāki.  Esmu tik aizņemta, baudot savus centienus piepildīt savu cilvēka-eņģeļa lomu, ka man nav vairs laika šķendēties, žēlot sevi vai kritizēt. Beidzot mūsu mājā valda miera, kārtības, ērtību, mīlestības, prieka un pieņemšanas gaisotne.

Mans vīrs jūtas tik brīvs un atpūties, ka sāk saprast, ka var balstīties uz manu mīlestību. Viņš ieplāno daudz vairāk jauku un pēkšņu pasākumu. Tagad ģimenes finanses atrodas viņa rokās un vadībā. Viņam bija elektriskais zāģis, ko viņš nebija izmantojis gadiem. Pēkšņi viņš sāka gatavot man plauktus – plauktus garšvielām, plauktus šūšanas piederumiem un citus. Par cik es apbrīnoju viņa darbu un izsaku atzinību, viņš izdomā vēl un vēl ko darīt. Tā ir pirmā zīme, ko viņā pamanu, ka viņš patiesi priecājas, darot radošas lietas.

Esmu skolotāja un pielietoju daudzas Vladzinošās sievišķības pamācības arī savā skolotājas darbā. Tas darbojas brīnumaini labi arī klasē. Nekad man skolotājas darbs nav licies tik mīļš. Un nekad neesmu jutusi, ka visi skolēni klasē būtu vienlaicīgi tik priecīgi, neskatoties uz akadēmiskajiem sasniegumiem. Principā, neviens bērns manā klasē neatpaliek mācībās vai arī ir pilns apņēmības apgūt mācības otrajā gadā – tas notiek pirmo reizi manu divdesmit piecu gadu skolotājas gaitās sākuma klasēs.

Visjaukākā manas dzīves sastāvdaļa ir tas, ka es patiesi mīlu savu vīru un zinu, ka arī viņš, savukārt, ļoti mīl mani. Tas ir pats lielākais prieks, ko ikviens varētu baudīt. Ja mēs, sievietes, iekšēji maināmies, sekodamas Valdzinošās sievišķības apmācību stundām soli pa solim, mēs nezaudējam nekā no savas individualitātes jeb identitātes. Galu galā, mēs to iegūstam – ar atvieglojuma nopūtu un negaidīta prieka sajūtu. Par vēlu nebūs nekad. Tas allaž strādā.

Ko novērtēt

  1. Raksturu
  2. Prāta spējas
  3. Ko viņš priekš tevis dara

Uzdevums

  1. Domā par viņa labāko pusi. Izveido viņa labo īpašību sarakstu. Ietver tajā viņa raksturu, prāta spējas, kā arī lietas, ko viņš dara priekš tevis. Nedēļas laikā paud savu novērtējumu par šīm lietām.
  2. Ietver labo īpašību sarakstā savu novērtējumu par to, ka viņš pelna visu, kas nepieciešams izdzīvošanai.
  3. Ja viņš pauž savu labvēlību, ieraksti to savā Mīlestības piezīmju grāmatiņā.