Daudz gadus atpakaļ Dr. Normans Vincents Pīls mūsu biedrībā nolasīja lekciju. Pēc lekcijas, kā tas parasti notiek, Dr. Pīls atvēlēja laiku jautājumiem. No kādas sievietes atskanēja apmēram šāds jautājums: „Esmu mēģinājusi izveidot jauku māju, būt laba māte un uzticīga sieva, tomēr neizskatās, ka viss ietu uz labu. Problēma ir tajā, ka mans vīrs nepieliek vienlīdz lielu piepūli pie tā, lai mūsu laulība būtu veiksmīga.” Tad viņa uzskaitīja sava vīra trūkumus, no kuriem daži bija, lūk, kādi: „Viņš nepievērš uzmanību bērniem, izšķiež naudu muļķībām, dzer, man ir grūti ar viņu sadzīvot.” Viņas jautājums Dr Pīlam bija sekojošs: „Vai pēc divdesmit pieciem gadiem, pavadītiem laulībā, man ir cerība, ka viņš mainīsies?”

Dr Pīls atbildēja pavisam stingri un pat nedaudz neiecietīgi: „Vai jūs nezināt, ka jums ir jāpieņem vīrieti tādu, kāds viņš ir, un nevis jāmēģina viņu pārveidot?” Dr. Pīla padoms ir gan ļoti svarīgs laimīgas laulības priekšnosacījums, gan arī – Valdzinošās sievišķības pamats. Tādēļ, ja vēlies sev laimīgu laulību, tad pieņem savu vīru tādu, kāds viņš ir un nemēģini viņu mainīt.

Ko nozīmē – pieņemt

Pieņemt nozīmē to, ka tu pieņem savu vīru tādu, kāds viņš ir šodien, bez jebkādām izmaiņām. Jā, tu uzskati, ka viņa uzvedība varētu būt labāka un, iespējams, tai noteikti vajadzētu būt labākai, bet tā ir viņa atbildība, un nevis tavējā. Jā, tu vari apzināties viņa vājās puses, bet uztver tās kā cilvēcisku rakstura vājumu! Tu vari nepiekrist viņa idejām, tomēr dod viņam tiesības uz savu paša viedokli! Iespējams, tu neatzīsti par labām viņa intereses, sapņus vai arī to, ka viņam vispār nav sapņu, tomēr dod viņam brīvību rīkoties ar tiem tā, kā viņš to pats vēlas! Pieņemot viņu, tu pieņemsi viņa tiesības būt pašam, lai nāktu, kas nākdams.

Pieņemšana nenozīmē pielaidību vai arī to, ka tu atmet visam ar roku. Tas arī nenozīmē negodīgumu – ka tu mānīsi pati sevi, domājot, ka viņš ir perfekts, ja viņš tāds nav. Tas arī nenozīmē attālināšanos. Pieņemšana ir laimīgs prāta stāvoklis, kad tu saproti, ka tā nav vis tava atbildība – viņu pārveidot, bet gan tev ir jāciena viņu tādu, kāds viņš ir.

Pieņemšana nozīmē, ka tu atzīsti viņu par dzīvu būtni, kura, tieši tāpat kā tu pati, sastāv gan no trūkumiem, gan labajām īpašībām. Un tas būs tikai un vienīgi godīgs novērtējums. Tu atzīsi, ka viņā ir trūkumi, tomēr vairāk pievērsīsies viņa labajām īpašībām. Tev jāpieņem viss cilvēks kopumā – gan viņa labo īpašību potenciāls, gan viņa cilvēciskais rakstura vājums.

Pieņemšana kļūst tev vieglāk saprotama tad, ja domās sev izveidosi vīrieša attēlu ar līniju, kura iet pāri centram un sadala viņu divās vienādās daļās. Iedomājies, ka viena no šīm pusēm ir gaišā krāsā. Tā pārstāvēs viņa labās īpašības. Domās nokrāso otru pusi tumšā krāsā, kas pārstāvēs viņa vājās puses. Tad pagriez tumšo pusi tā, ka tu to neredzi, un redzi tikai gaišo pusi. Tu zini, ka tumšā puse pastāv, tomēr tu to neredzi. Tu redzi tikai gaišo pusi. Pieņemšana nozīmē pieņemt savu vīru kā cilvēcisku būtni, kura sastāv gan daļēji no trūkumiem, gan daļēji no labām īpašībām. Tas nozīmēs beigt raizēties par viņa trūkumiem un redzēt viņā tikai labo.

Kādi ir vīriešu trūkumi, kurus sievietes vēlas mainīt?

Lai tu pati sev atklātu, kā tu, iespējams, pārkāp šo principu, lūdzu uzmanīgi izpēti vispārējo vīriešu trūkumu sarakstu:

1. Personīgie ieradumi. Nevēlami ēšanas paradumi, sliktas galda manieres, nevērība pret savu izskatu, slikta izruna un vāja gramatika, slikts raksturs, nospiests garastāvoklis, netīrība, it sevišķi savu mantu izmētāšana pa visu māju, lietu nepakāršana vai nenolikšana tām paredzētajās vietās, pieklājības trūkums, rupji vārdi, smēķēšana, dzeršana.
2. Kā viņi pavada savu laiku. Pārāk daudz laika pavada skatoties televizoru, vannas istabā, snauž uz dīvāna, pavada laiku ārpus māja kopā ar draugiem, sporta pasākumos, baznīcas pienākumu pildīšanā, ārpusmājas pienākumos, pārāk aizņemts ar visādām lietām, vienmēr steidzas, nenāk mājās laikus, vai nepiezvana, lai paziņotu, ka kavēsies.
3. Pienākumi. Nepilda savus pienākumus mājās, tādus kā mājas atjaunošana, dārza darbi, krāsošana, piestiprināšana, maksājumu veikšana; neveic baznīcas pienākumus, nav attapīgs darbā, nav uzticams darbinieks, un tādēļ nav panākumu karjerā, slinks un bezatbildīgs pret saviem darba pienākumiem.
4. Uzvedība sabiedrībā. Pārāk daudz publiski lielās, pārāk daudz runā, pārāk maz runā, neuzmanīgs sarunu biedrs, runā rupji vai skaļi. Sabiedrībā nav pieklājīgs un laipns. Neizvēlas sievai pieņemamus draugus. Nepieņem sievas draugus.
5. Vēlmes un sapņi. Nav ambīciju vai dedzības dzīvot, nav vēlmes uzlabot sevi, novērtē sevi pārāk zemu, nav pašpārliecinātības, nevar izdomāt, ko dzīvē vēlas, klaiņo no viena sapņa pie otra, ļauj labām iespējām paiet garām, nav izdomas, kā virzīties tālāk, sapņo par neaizsniedzamām vai pārāk riskantām lietām.
6. Vīrišķīgas īpašības. Nav pietiekami vīrišķīgs, ir neizlēmīgs, svārstīgs, nav vadītājs ģimenē, pārāk maigs pret bērniem, pārāk daudz uztraucas par pagātnes kļūdām, pārāk lielas bailes uzsākt ko jaunu, ļengani muskuļi, nevingro.
7. Nauda. Nepelna pietiekami daudz naudas, nerīkojas ar naudu pietiekami labi, izšķiež to muļķīgi, ir skops naudas lietās, izlieto daudz naudas, nekonsultējoties ar sievu.
8. Nevērīgs pret bērniem. Nepievērš uzmanību bērniem, kad tie pārnāk mājās, nerotaļājas ar tiem vai nekur neved, nepalīdz viņiem mājas darbos, netrenējas kopā, neuzklausa viņu rūpes, žēlojas par neizbēgamo troksni vai strīdiem mazu bērnu starpā.
9. Reliģija. Nevēlas apmeklēt baznīcu, neieklausās garīgās domās, neinteresējas par reliģiju; sestdienās un svētdienās tai vietā, lai vestu bērnus uz baznīcu, ved tos makšķerēt vai uz izklaides parkiem.

Kā tu reaģē uz sava vīra vājībām? Vai tu viņu pieņem un pievērsies viņa labajām īpašībām? Iespējams, tu nekavējoties sāc viņu mainīt, kā to parasti dara vairums sieviešu. Jā tā, tad – kādēļ gan tu to dari? Iespējams, cēlonis ir viens vai vairāki no sekojošajiem iemesliem:

Kādēļ tu vēlies viņu mainīt?

1. Sevis pašas labad. Iespējams, tu mēģini mainīt savu vīru, jo viņa vājības krīt tev uz nerviem, tās apgrūtina tevi vai arī tev nepieder lietas, kuras tu vēlies vai esi pelnījusi. „Ja tikai viņš mainītos”, tu teiksi, „mana dzīve kļūtu daudz labāka un laimīgāka”. Lūdzu, vēlreiz pārskati sava vīra sliktās īpašības, lai pārliecinātos, vai tā tik tiešām ir patiesība. Ja viņš mainītos, vai patiesi tava dzīve kļūtu patīkamāka? Vai tad tu spētu novērst konkrētās problēmas, vai tev būtu vairāk ērtību, naudas, materiālo lietu, prestiža vai kādu citu labumu? Iespējams, vienīgi tava vēlme pēc šīm lietām skubina tevi mēģināt viņu mainīt.
2. Viņa labad. Tu rūpējies par viņa ērtībām un laimi, tu vēlies, lai viņam būtu panākumi, un viņš ņemtu no dzīves visu, ko spēj, un tādēļ tu grasies mainīt viņu viņa paša labad. Iespējams, tu pat uzsāki savu laulības dzīvi, izveidojot viņa slikto ieradumu sarakstu, kā arī uzskatot, ka tagad tas ir tavs pienākums tos uzlabot. Bet vai, tik tiešām, tas ir tavs pienākums? Vai tu esi atbildīga par to, lai izveidotu savu vīru par tādu vīrieti, kādam viņam vajadzētu būt?

Ja tavs vīrs ir akls pret savām vājībām, ja šis aklums ir par iemeslu dažnedažādām smagām dzīves situācijām, kurās viņš nokļūst, vai arī ja viņam gluži vienkārši nav panākumu, tad tavai atbildes reakcijai būtu jābūt viņa, tā saucamai, atmodināšanai. To es skaidrošu vēlāk šai nodaļā. Bet, ja viņš aptver savas kļūdas un tomēr izvēlas turpināt dzīvot tāpat, kā iepriekš, tad neuzstāj! Pieņem viņu tādu, kāds viņš ir! Tas nav tavs pienākums stumt viņu pretī panākumiem. „Bet”, tu varētu teikt, „mana vīra vājības laupa viņa paša laimi, un tādēļ, lai viņš būtu laimīgs, man viņu ir jāmaina”. Šis mērķis var izklausīties tā vērts, vai ne? Bet, lūk, kas tev izskaidros, kādēļ tev tomēr nevajadzētu mēģināt viņu mainīt;

1. Tas radīs nesaskaņas.

Pat, ja tu grasies pārtaisīt savu vīru ar vislabākajiem nodomiem, tas var radīt problēmas ar pavisam nopietnām sekām. Lai arī cik uzmanīgi tu izteiksi savus padomus, viņa atbilde pilnīgi noteikti būs pretestība, aizvainojums un pat dusmas. Ja tu spiedīsi viņu mainīties, tu vari saniknot viņu un atmodināt viņā monstru. Tas var novest pie konflikta un nopietniem strīdiem. Un tad tava atbilde, savukārt, būs neapmierinātība un pat asaras. Tu sev jautāsi: „Ko es izdarīju nepareizi? Kādēļ gan mans vīrs reaģē tik asi?” Arī bērni cietīs, kad jutīs nesaskaņas vecāku starpā.

Problēma radīsies arī viņa drošības sajūtās. Vīrs vēlas, lai viņa sieva būtu tās drošās debesis, kur viņš var atpūsties, būt pats un sajusties droši. Sapratne, ka tu esi neapmierināta ar viņu, radīs viņa drošības sajūtās bailes, tieši tāpat kā tu nejustos droši, ja aptvertu, ka viņš tevi nemīl. Tas var viņu izsist no sliedēm, iznīcināt cerības un vēlmi censties.

Ja rodas aizvainojumi, dusmas, konflikti, strīdi, neapmierinātība, nesaskaņas, draudi vīrieša drošības sajūtai – vai tas ir tā vērts, ka tu mainīsi viņu? Vai tas, ko tu ceri paveikt, uzlabojot viņu, kompensēs nesaskaņas jūsu mājā un sabojātas attiecības? Kas būs svarīgāk bērniem, tev un tavam vīram? Vai tomēr mīlestībai un saskaņai laulībā nav lielāka vērtība?

2. Atvēsinās viņa jūtas

Jebkurš mēģinājums izmainīt vīru var apslāpēt viņa jūtas pret tevi. Pat tikai nejauši iepīts norādījums, ka viņš neatbilst tavai mērauklai, var atvēsināt viņa attieksmi. Tavi atklātie aizrādījumi, ka viņam ir jākļūst labākam, var novest pie tā, ka viņš tevi atgrūž. Un tas viss var izvērsties par sākumu savstarpējas sapratnes iztrūkumam, kas var ilgt vairākas stundas vai pat dienas. Viņš var izvairīties no šīs situācijas, pavadot lielāku laika daudzumu prom no mājām, esot kopā ar saviem draugiem, vai pievēršoties kādām citām interesēm un nodarbei.

Mīlestība var ne tikai atdzist, dažkārt tā var pat tikt sagrauta. Kad sieva nesniedz savam vīram iespēju būt brīvam un būt pašam sev, kad viņa nepārtraukti un apņēmīgi stumda viņu pretī izmaiņām, tad tas var kļūt par iemeslu laimīgas laulības sairumam. Viens no vistraģiskākajiem gadījumiem vēsturē ir krievu rakstnieka grāfa Ļeva Tolstoja un viņa sievas Sofijas dzīvesstāsts:

Ļevs un Sofija Tolstoji

Tolstojs ir viens no slavenākajiem romānu rakstniekiem pasaules vēsturē. Divi viņa meistardarbi, „Karš un miers” un „Anna Kareņina”, tiek uzskatīti par literatūras šedevriem. Apkārtējie cilvēki viņu tik ļoti cienīja, ka daudzi pat sekoja viņam līdzi ikdienas solī gan dienu, gan nakti un pierakstīja ik vārdu, ko viņš teica. Lai arī grāfs Tolstojs bija gan bagāts, gan slavens cilvēks, tomēr pēc tam, kad bija izstudējis Jēzus un citu skolotāju mācības, viņš atteicās no savas bagātības, strādāja laukos, skaldīja malku, pļāva sienu, pats šuva sev apavus, ēda no koka bļodiņas un mēģināja iemīlēt savus ienaidniekus. Viņš atteicās no autortiesībām uz savām grāmatām un bija tik drosmīgs, ka dzīvoja tādu dzīvi, kādai ticēja.

Savas laulības dzīves sākumā Ļevs un Sofija, abi kopā stāvot uz ceļiem, lūdza Dievu, lai Viņš pagarinātu šo viņu abu kopējo ekstāzi. Tomēr, Ļeva dzīves uzskati mainījās un viņš no bagātnieka dzīvesveida pievērsās zemnieka dzīvei. Arī viņu laulība mainījās. Sieva nespēja pieņemt viņa vienkāršo un it kā tukšo dzīvesveidu. Viņai patika greznība, bet greznību viņš nicināja. Viņa kāroja pēc slavas un sabiedrības novērtējuma, bet viņš šādas lietas neturēja nekādā vērtē. Viņa ilgojās pēc naudas un mantas, bet viņš šīs lietas uzskatīja par grēku. Kad viņš sievai pretojās un devās arvien tālāk pats pa savu ceļu, viņa kliedza uz viņu un ļāvās krist histērijas lēkmēs vai arī draudēja ar pašnāvību vai lēkšanu akā. Tas bija veids, kā viņa gribēja piespiest viņu mainīties.

Pēc četrdesmit astoņiem gadiem šis vīrs, kurš bija dievinājis savu sievu, kad apprecējās, tagad tik tikko spēja uz viņu paskatīties. Grāfiene Tolstoja ar salauztu sirdi, jau gana lielā vecumā, izsalkusi pēc mīlestības, krita ceļos pie sava vīra kājām un lūdza nolasīt to izsmalcināto mīlas vēstuli, ko viņš bija viņai veltījis savā dienasgrāmatā pirms piecdesmit gadiem. Kad viņš izlasīja par tām tālajām laimīgajām un brīnumpilnajām dienām, kas nu jau bija aizgājušas uz neatgriešanos, viņi abi izplūda asarās. Tomēr Ļeva pēdējā vēlēšanās bija, lai sievai aizliegtu nākt no viņa atvadīties.

Protams, ne visa vaina jāuzņemas grāfienei Tolstojai. Arī viņas vīram bija vairāk jāņem vērā viņas jūtas un jābūt piekāpīgākam. Viņš varēja paieties viņai pretī. Tomēr iedomājies, cik tas būtu bijis gudri, ja viņa spētu pieņemt viņa dzīvesveidu, ļautu viņam brīvību izmēģināt savas idejas un pārbaudīt to pielietojamību! Viņš būtu mīlējis viņu vēl daudz vairāk nekā sākumā. Viņa nebūtu zaudējusi nekā vērtīga, un būtu ieguvusi visu, ko ir vērts paturēt.

3. Var radīt pretestību

Ja spiedīsi savu vīru mainīties, tas viņā var izsaukt pretestības uguni. Iemesls – vēlme saglabāt savu brīvību būt pašam. Piemēram, mans dēls dažkārt man saka: „Māt, neliec man to darīt, jo tad es to negribēšu to darīt.” Tas parāda, cik dārga vīriešiem ir brīvības sajūta un, ka dažkārt viņi var pat atteikties no kādas lietas, ko viņi ir paši vēlējušies, lai tikai kāds to viņiem neuzspiestu. Tas ir skaidri attēlots sekojošā piemērā:

Kāda sieviete, kura bija aizrāvusies ar reliģiju, mēģināja pierunāt savu vīru iepazīt tuvāk viņas baznīcu. Viņš pretojās. Viņa sekoja viņam pa pēdām dienu un nakti, tomēr jebkurš mēģinājums pierunāt vīru bija veltīgs. Reiz viņa slepus sarunāja ar baznīcas sludinātājiem, ka viņi it kā nejauši nākamajā dienā iegriezīsies uz pusdienu laiku pie viņiem, un tādējādi vīrs būs spiests ielūgt viņus uz maltīti un būt draudzīgs. Sieva bija arī noorganizējusi to, ka tiks atnestas grāmatas, filmas, kasetes un citi materiāli, ar kuru palīdzību viņi varētu pēc pusdienām viņam sludināt.

Viss gāja kā plānots. Tieši tai mirklī, kad ģimene jau sēdās pie galda, atskanēja durvju zvans. Pēc gardajām pusdienām sieva teica: „Vai nebūtu jauki, ja šie divi kungi izstāstītu mums kaut ko sīkāk par baznīcu?” Šī spiediena, kā arī pieklājības dēļ vīrs piekrita. Kad sludinātāji sāka izlikt savus materiālus, auduma plakātus, grāmatas un attēlus, vīrs sajutās kā slazdā. Viņš atvainojās, ka vēlas aiziet uz vannas istabu. Viņš slepus izrāpās pa vannas istabas logu un pazuda.

Izmisusī sieva griezās pēc palīdzības baznīcā. Pāris cilvēku izveidoja glābšanas komandu un uzsāka meklēt viņas vīru. Pēc triju dienu intensīva darba viņš tika atrasts. Tomēr viņā nebija ne mazākās vēlmes atgriezties mājās. Tomēr, pēc ilgām pierunāšanām un sievas solījumiem, ka viņa vairs pat ne reizi nepieminēs reliģiju, viņš atgriezās. Sieva turēja solīto vārdu. Un nu vīrs varēja mierīgi mājās atpūsties. Šī stāsta iespaidīgākā daļa ir sekojoša:

Vīrs iepazinās ar to pašu cilvēku, kurš bija viņu atradis un atzinās: „Esmu vienmēr vēlējies uzzināt ko vairāk par jūsu baznīcu, bet – ne no savas sievas.” Slepus viņš iepazina savas sievas reliģiju, pievērsās tai un kļuva par tās biedru. Kādu svētdienas rītu mācītājs izziņoja par šo jauno draudzes locekli un lūdza viņu uzkāpt uz paaugstinājuma. Kad viņas vīrs piecēlās, viņa bija tik pārsteigta un priecīga, ka izplūda asarās.

Veselīgs ēdiens

Kāda cita sieviete izraisīja savā vīrā sacelšanos un protestu, rīkojoties sekojoši: Kad viņi apprecējās, viņa ik pa laikam rosināja vīru uz dažnedažādiem tautā pielietotiem ieteikumiem: mēģināja pārveidot viņa ēšanas paradumus, mudināja biežāk iet dušā un vairāk rūpēties par savu izskatu. Viņa krasi iestājās par veselīgu ēdienu. Vīrs, savukārt, nāca no ģimenes, kur ēdienam netika pievērsta tik liela uzmanība, tādēļ viņu tracināja tas, ka viņam tika atņemts tas ēdiens, pie kāda viņš bija pieradis. Šis viņa brīvības ierobežojums rosināja viņu mieloties ar ātrās pagatavošanas barību ārpus mājas. Viņš sāka arī dzert un smēķēt. Sievas labie padomi bija paredzēti veselības uzlabošanai, tātad viņš bija sacēlies pats pret savu veselību, kas gandrīz vai sagrāva viņa reiz tik spēcīgo ķermeni. Savā ziņā to varētu tulkot, lūk, kā – dod man brīvību vai dod man nāvi.

Pretējs piemērs ir kāda jauna sieviete, kura arī bija aizrāvusies ar veselīgu uzturu. Arī viņa apprecēja vīrieti, kurš nepievērsa uzmanību tam, ko viņš ēda. Vīrietis bija uzaudzis uz vieniem cepumiem, kūkām, ievārījumiem, saldumiem un baltmaizes. Drīz pēc tam, kad viņi bija apprecējušies, viņa mīļā balsī teica: „Saldumiņ, es zinu, ka esi radis ēst savādāk, nekā es, bet vai tu neiebildīsi, ja es gatavošu sev ēdienu, kāds garšo manu, un tev – to, kas garšo tev?” Viņš piekrita un mēnešiem ilgi viņa gatavoja divus dažādus ēdienus. Pēc laika viņš pieņēma viņas labos ēšanas ieradumus un jau sludināja par šāda ēdiena izcilajām īpašībām arī savai ģimenei. Parasti vīrieši ir pietiekami saprātīgi un vēlas to, kas viņiem nes labumu, tomēr viņi nevēlas, lai viņus mudinātu.

4. Tas nestrādās

Tik pat labi tu vari arī atmest pilnībā mēģinājumus uzlabot savu vīru, jo tas vienalga nestrādās. Mājieni, uzmanīgi ieteikumi, vai pat spiediens – nekas viņu nemainīs. Vai grāfienei Tolstojai izdevās mainīt savu vīru? Vai sievai, kura mēģināja piespiest savu vīru iet baznīcā, tas izdevās? Vai sieva, kura uzstāja, lai vīrs ēstu veselīgu pārtiku, pārveidoja viņa ēšanas ieradumus? Nē, vīrieši šādā veidā nemainās.

Jā, ir sievietes, kuras ir pelnījušas atzinību par savu vīru mainīšanos. Viņas piespieda tos mainīties, un gala beigās viņi to paveica. Tomēr neļaujiet šādiem gadījumiem jūs maldināt! Tais ļoti retajos izņēmumos, no kuriem divus mēs jau šai nodaļā izstāstījām, uzlabojumi neparādījās vis sievas pierunāšanas rezultātā, bet gan viņai nezināmu iemeslu dēļ. Varbūt kāds cits runāja ar vīru, kā gadījumā, kur vīrs pievienojās sievas baznīcai. Vai viņš, iespējams, piedalījās kādā lekcijā, kur atvērās viņa acis, vai arī bija kaut ko iedvesmojošu izlasījis. Iespējams, tā ir bijusi vienkārši atklāsme vai kāds cits acumirklis, kas piespieda viņu ieraudzīt savus untumus. Jā, vīrs mainījās, tomēr viņš to būtu varējis izdarīt daudz ātrāk, ja ne viņas spiediens.

Kā redzi, centieni mainīt vīrieti ir nesekmīgi. Tie var radīt vienīgi laulības problēmas, atvēsināt jūtas, iznīcināt mīlestību, radīt protestu, un gluži vienkārši – tie nedarbojas. Tas viss nerada nekādas izmaiņas vai uzlabojumus vīrietī.

Kā tu vari palīdzēt savam vīram mainīties

Ja tu pieņemsi vīrieti tādu, kāds viņš ir, vai ir jelkāda cerība, ka viņš mainīsies? Iespējams – nē, un tev šis fakts ir jāpieņem. Tomēr, apbrīnojamā kārtā, kad tu pieņem viņu tādu, kāds viņš ir, iespējas mainīties ir daudz lielākas. Tātad, cerība uz to, ka tavs vīrs mainīsies, var piepildīties vienīgi tad, ja tu nemēģināsi viņu mainīt. Viņu mācīt un viņam piedāvāt ieteikumus drīkst vienīgi apkārtējie cilvēki, bet sievietei, kuru viņš mīl, ir jāpieņem viņu tādu, kāds viņš ir un jāpievērš uzmanība vienīgi viņa labajām īpašībām. Tomēr, pastāv trīs lietas, kuras tu vari paveikt, lai iedrošinātu viņu mainīties:

1. Dod viņam brīvību. Dod viņam brīvību būt pašam sev, sekot pašam savai pārliecībai, nospraust savus mērķus, nodoties pašam savām interesēm vai nenodoties tām vispār, kā arī darīt lietas, ko vēlas viņš pats! Kad vīrietim tiek nodrošināta šāda personīgā brīvība, tad viņa prāts darbojas bez aizķeršanās. Viņš ir uzņēmīgs pret jaunām idejām, ieskaitot arī tavas. Atveras visas viņa labās īpašības.
2. Novērtē viņa labāko pusi. Noturīga uzslavu diēta var motivēt viņu pārvarēt savas vājības un kļūt labākam. Cieņa palīdzēs ik vienam cilvēkam, vai tas ir bērns vai jebkura cita vecuma individualitāte, pieaugt līdz savam augstākajam potenciālam. Vairāk par šo būs nākamajā nodaļā.
3. Dzīvo kopā ar „Valdzinošo sievišķību”! Kad pielietosi „Valdzinošās sievišķības” pamācības, tad tava vīra vājās puses brīnumainā kārtā sāks virzīties uz izzušanas pusi. To esmu piedzīvojusi daudzkārt. Ir redzēti pagalam neizturami vīrieši, tādi, kurus ne tikai viņu sievas, bet arī visi apkārtējie nav varējuši paciest, bet, kad sievas sāka ieviest dzīvē „Valdzinošo sievišķību”, tad šie vīrieši kļuva patīkami un jauki. Nepārprotami, garantijas nepastāv, tomēr piepūle, kas nāk no pašiem sirds dziļumiem, ieviešot dzīvē šo mācību, var mudināt vīrieti mainīties uzlabo pusi.

Vīrieša lielā vēlme pēc brīvības

Brīvības faktors ir viens no dzīves pamatlikumiem. Bez tā cilvēce neattīstīsies un neiepazīs mīlestību. Dievs, radot cilvēku un novietojot to uz zemes, pilnībā apzinājās šo principu. Viņš pat pieļāva ļauno spēku klātesamību, lai tie kārdinātu un satrauktu cilvēku, un jau no paša sākuma zināja, ka daudz mierpilnu dvēseļu tomēr kritīs grēkā un saņems rūgtuma pilnos nepaklausības augļus. Bet Dievs arī apzinājās, ka bez brīvības cilvēce nevar augt un attīstīties. Cilvēkam ir jādod izvēle un jāļauj viņam izvēlēties pašam. Un, ja jau Dievs varēja riskēt ar cilvēka nākotnes laimi, lai tikai netiktu ierobežota cilvēkam tik dārgā brīvība, tad arī sievietei ir jādod savam vīram tāda pati priekšrocība. Lai viņš dara tā, kā viņš vēlas darīt! Lai viņš ir tas, kas viņš vēlas būt, bez jebkādiem traucēkļiem!

Tāpat kā visa pasaule, arī vīrietis vēlas būt brīvs it īpaši reliģijas jautājumos. Šajā sakarā ir notikuši lieli kari. Vīrieši ir varonīgi cīnījušies un pat atdevuši savas dzīvības. Svētceļnieki devās projām no Eiropas. Uz šī principa pamata tika dibināta Amerika. Un vēl joprojām šis princips ir svarīgs ikvienam no mums. Tās ir mūsu, Dieva iedotās, tiesības uz brīvību. Vīrietim ir tiesības uz savām paša personīgajām jūtām pret reliģiju. Kad sieviete palielina viņa brīvību šajā jomā, tad balvas neizpaliek. Viņa prāts kļūst atvērtāks. Viņš kļūst spējīgāks izsvērt arī citu viedokļus, kā tas notika sekojošā gadījumā:

Kāda meitene bija saderinājusies ar vīrieti, kurš piederēja citai reliģijai. Viņai viņas ticība bija ļoti svarīga, tādēļ meitene cerēja, ka viņš pievienosies viņas baznīcai. Viņa lūdza padomu kādam gudram vīram, kurš teica: „Ja tu precēsies ar šo vīrieti, tad nestrīdieties par atšķirībām starp jūsu reliģijām. Ja viņš vēlēsies iet uz savu baznīcu, tad ej kopā ar viņu. Un palūdz arī viņu nākt uz tavējo. Turies pie savas pārliecības un esi kā piemērs tam, ko tava baznīca māca!”

Viņa tik tiešām apprecējās ar šo vīrieti un sekoja gudrā cilvēka padomam. Viņa gāja uz sava vīra baznīcu, un viņš, savukārt, apmeklēja sievas baznīcu. Pēc kāda laika viņš mainīja savus uzskatus un kļuva par draudzes locekli savas sievas baznīcā.

Vīrieši ir tik viegli aizvainojami šajos jautājumos, ka viņi pretojas pat nemanāmiem norādījumiem. Piemēram, kāda sieva ik svētdienas rītu mīļi apjautājās savam vīram: „Vai šorīt tu esi ieplānojis doties uz baznīcu?” Tas tik ļoti viņu kaitināja, ka viņš palika mājās gluži vienkārši tikai tādēļ vien, ka vēlējās pastāvēt uz savām tiesībām būt brīvam. Viņam nebija nekas pret baznīcu, tomēr, ja viņš to apmeklētu, viņš vēlējā, lai tā būtu viņa paša ideja. Tiklīdz kā viņa mitējās dot mājienus, viņš sāka daudz biežāk apmeklēt baznīcu.

Kad mēģināsi savu vīru pievērst baznīcai, visbiežāk tu viņu no tās novērsīsi. Ja tu piedēvē sev nopelnus, ka tavs vīrs apmeklē baznīcu, iedomājoties, ka tas notika tādēļ, ka tu viņu spiedi turp doties, tad tu rūgti maldies. Tavs vīrs noteikti bija atradis kādu citu iemeslu, kādēļ turp doties, un nevis to, ko iedomājies tu, un viņš būtu tur nokļuvis jau daudz agrāk, ja tikai viņam tiktu dota brīvība un tavs spožais piemērs.

Rosināt vīru patiesības meklējumos

Senās reliģiskās mācības nosaka, ka sieviete ir tā, kurai jārosina vīrs uz patiesības meklējumiem. Tas ir sievietes pienākums. Ko tas nozīmē? Tai laikā, kad tika sniegti šie reliģiskie norādījumi, burtiskais vārda „rosināt” tulkojums bija iedvesmot jeb izraisīt. Toreiz bija pieņemts, ka sievietei ir jārosina savu vīru patiesības meklējumos ar sava piemēra un garīgās ietekmes palīdzību.

Mūsdienu problēma ir tāda, ka sievietes pārprot senās mācības. Mūsdienu vārdnīcas apraksta vārdu rosināt kā apņēmīgi ķerties pie, spiest, kas nav gluži tas pats, kas bija paredzēts senajās mācībās. Tāda metode nekad nestrādās. Kad sieviete spiež iet vīru baznīcā, parasti viņa to tādējādi vien aizdzen projām.

Metodes, ko sieviete pielieto, lai mainītu savu vīru

Parasti sievietes mēģina mainīt vīriešus ar spēka, prasību, ultimātu vai iebiedējumu palīdzību. Dažkārt viņas cer uz panākumiem caur mudinošu ieteikumi, kritiku, nosodījumiem vai šķendēšanos. Vai arī tiek pielietotas kādas maigākas metodes, tādas kā morāls spiediens, nepiekrišana, uzmanīgi ieteikumi vai maigi mājieni.

Dažas sievietes mēģina mainīt savu vīru, izmantojot spožu cita vīrieša paraugu. Viņas pauž savu apbrīnu par savu tēvu, brāli, citu vīrieti savā draudzē, vai arī par kādu vēstures slavenību. Ja tā būs tikai apbrīna, tad viņš to vēl izturēs. Bet, ja viņa pievērsīs uzmanību kāda cita vīrieša pārākumam viņa labo īpašību dēļ, cerot, ka vīrs mēģinās līdzināties tam otrajam vīrietim, tad viņš to var ņemt ļaunā.

Paštaisnums

Kad tu vēlies uzlabot savu vīru, tu vienlaicīgi atsedz arī savā raksturā kādu nopietnu trūkumu – un proti, tādu sliktu īpašību kā paštaisnums. Tu norādi, ka tu uzskati sevi par labāku, nekā viņš. Tu uzskati, ka tev ir vairāk taisnības, ka tu daudz rūpīgāk seko savai reliģijai vai daudz uzcītīgāk pildi reliģiskos norādījumus. Šāda pat paštaisna attieksme bija vērojama saduceju un farizeju starpā Bībeles laikos. Viņi lepojās ar to, ka uzticīgi apmeklēja baznīcu, maksāja desmito tiesu, skaitīja lūgšanas, lasīja Svētos rakstus, gavēja, ievēroja Sabatu un piedalījās it visos rituālos. Glābējs nosodīja viņus nevis par uzticību, bet gan par viņu paštaisno attieksmi savos uzskatos par uzticību.

Kad tu kritizē vai nosodi savu vīru, tu uzņemies tiesneša lomu. Bet vai tev ir tāda kvalifikācija, lai spētu izvērtēt viņu? Vai tu esi labāks cilvēks, nekā viņš? Kad kāda sieviete sūdzējās man par sava vīra sliktajām īpašībām, no kurām dažas, tik tiešām, bija vērā ņemamas, es viņai pajautāju: „Vai tu domā, ka esi labāks cilvēks, nekā viņš?” Viņa sašutusi paskatījās uz mani, bet vēlāk, nedaudz klusi pie sevis padomājusi, nokāra galvu un pazemīgi teica: „Nē, es nedomāju, ka esmu labāka, nekā ir mans vīrs. Es zinu, ka savā sirdī viņš ir ļoti labs cilvēks.”

Pārākuma sajūta

Līdzīga paštaisnumam ir arī pārākuma sajūta. Iespējams, tu uzskati, ka tevī ir vairāk inteliģences, ka esi labāk izglītota, tevī ir vairāk prasmju, tu esi daudz veiklāka, uzmanīgāka, gudrāka un veiksmīgāka, nekā viņš. Tu nāc no labākas ģimenes, tādas, kur bija daudz vairāk naudas vai augstāks stāvoklis sabiedrībā. Būdama šādos uzskatos par sevi, tu, acīmredzot, uzņemies iniciatīvu pārveidot viņu pēc savas līdzības. Ja vēlies, lai tev būtu laba laulība, neņemies uzskaitīt savu labo īpašību un vērtību kopumu vai dižoties ar tām viņa priekšā, liekot viņam justies mazvērtīgākam! Tā vietā, mācies novērtēt to, kas tiešām ir svarīgi, kā mēs to darīsim nākamajā nodaļā.

Viena lieta, kādēļ mums ir grūti neredzēt sava vīra sliktās īpašības, ir tas, ka viņa trūkumi atšķiras no mūsējiem. Iespējams, viņš ir neorganizēts un nekārtīgs, turpretī tu esi veikla un kārtīga. Iesējams, viņš ir aizmāršīgs, kamēr tu – modra. Bet no otras puses, iespējams, tu esi kritiska, bet viņā mīt spēja piedot. Tu, iespējams, esi gausa, bet viņš ir tiešs. Tavi trūkumi atšķiras no viņējiem, un tādēļ tevī ir vēlme centrēties uz viņa trūkumiem un neievērot savējos. Nākamreiz, kad raizēsies par sava vīra sliktajām īpašībām, pasaki pati sev: „Jā, viņam ir šāds trūkums, bet viņš, savukārt, ir labāks par mani citās jomās.”

Kāds ir risinājums, lai pieņemtu?

Risinājums ir – pazemība, atzīt pašai savu vājumu un rakstura ierobežojumus, un tādējādi mēģināt pārveidot pašai sevi. Gan kristietības, gan daudzu citu reliģiju un filozofiju būtība ir, lūk, kāda: „Tas esmu es, ko man ir jāpārveido,” jeb „Vispirms saskati baļķi savā acī, un tikai tad – skabargu otra acī.” Un tikai ar šādu gara pazemību mēs varam būvēt sekmīgas attiecības ar citiem cilvēkiem. Atceries Bībeles viedokli par cilvēku, kurš lepnībā ceļ savu galvu, sakot, ka ir priecīgs, ka viņam nav tik daudz grēku, kā ir citiem cilvēkiem. Tai vietā Jēzus atzinīgi novērtēja pazemīgu cilvēku, kurš nokāra galvu, sakņupa un teica: „Ak, Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam.”

Vai man jelkad ir jāmēģina viņu mainīt?

Vispirms gribu pateikt, ka allaž, kad sievietei izdosies mainīt vai padarīt labāku vīrieti, neradot problēmas laulības dzīvē, tas nebūs nekas slikts. Bet, kā mēs redzam, to ir grūti paveikt. Vīrieši pretojas izmaiņām, un parasti tas rada nopietnas problēmas laulības dzīvē, bieži pat izjūk laulība. Tātad, ja tev ir nodoms mainīt savu vīru, lai arī ar kādām metodēm tas notiktu, tomēr min savu taku lēnām! Sagatavojies viņa stūrgalvīgajai pretestībai, problēmām laulības attiecībās līdz pat jūtu atvēsinājumam. Pārliecinies, ka tavi centieni mainīt viņu būs šo zaudējumu vērti. Un ir situācijas, kad tev pilnīgi noteikti vajag mainīt viņu. Ja darīsi to pareizā veidā, tu gūsi sekmes, un tas viss būs tavu pūļu vērts. Šādas situācijas ir sekojošas:

Kad viņš ir akls pret saviem trūkumiem. Dažkārt vīrieša trūkumi rada nopietnas problēmas viņam pašam vai pat ir viņa neveiksmju cēlonis. Bet, ja tavs vīrs ir akls pret savām negatīvajām īpašībām, tad viņam arī nenāks atklāsmes sakarā ar šo problēmu sapratni un to labošanu. Par piemēriem varam ņemt preču izplatītāju, kurš velk garumā savu prezentāciju, vai vadītāju, kurš ir pārāk diktatorisks, vai dakteri, kurš nav laipns pret saviem pacientiem. Ja cilvēks ir akls pret šādiem saviem trūkumiem, tad pieļauj tādas pat kļūdas vēl un vēlreiz, radot identiskus pārkāpumus. Cilvēki, ar kuriem viņš kopā darbojas, var būt pārāk ieinteresēti, lai kaut ko teiktu šai sakarā, vai arī viņiem ir sajūta, ka tā nav viņu lieta. Iespējams, ka sieva ir vienīgā, kurai tas no sirds rūp, un viņai vienīgai ir patiesa iespēja runāt ar savu vīru.

Modinot vīrieti, kurš ir akls, paturi prātā, ka tu viņu pieņem. Pasaule ir tā, kas viņu nepieņem. Runājot ar viņu, nestāsti tiešā veidā par viņa trūkumiem. Tā vietā par mērķi ņem panākumus, kuri vēl tikai stāv priekšā. Pārliecini viņu, ka, ja viņš veiks sevī dažas izmaiņas, tad būs daudz veiksmīgāks, un cilvēki sāks vērtēt viņu patiesā cieņā. Kad esi atvērusi viņa acis, vairs necenties būt neatlaidīga šai lietā. Ja tomēr viņš turpina pieļaut tādas pat kļūdas, pilnībā tās apzinoties, tad ļauj viņam būt brīvam.

Pirms maini savu vīru, pārliecinies, vai tik tiešām viņa kļūdas rada viņam problēmas. Kāda sieviete man jautāja, vai viņai būt jālabo sava vīra gramatiskās kļūdas. Uzdevusi vairākus jautājumus par viņas vīru, uzzināju, ka viņš gūst milzu panākumus, un ka viņam ir daudzu draugu atbalsts. Atbildēju viņai, ka nav nekādas nepieciešamības to darīt.

Labojot savu vīru, tomēr paliec sievišķīga. Neizrādi, ka pārzini daudz labāk viņa biznesu, nekā viņš. Neesi mātišķa. Nerunā kā vīrs ar vīru. Izlasi 8. nodaļu „Kā dot sievišķīgus padomus.”

Kad viņš aizvaino bērnus. Dažkārt vīrietis, to pilnībā neapzinoties, var kaitēt saviem bērniem. Tik ierastie asie vārdi vai noniecinošas piezīmes var pazemināt bērna pašvērtības sajūtu, tādējādi iznīcinot viņā visu, kas ir jauks, un ietekmējot nelabvēlīgi visu bērna turpmāko dzīvi. Nežēlīgi vai netaisni sodi, gan fiziski, gan psiholoģiski, var apdraudēt bērnu un viņa attieksmi pret saviem vecākiem. Tas nav godīgi – nedz psiholoģiski, nedz fiziski – ietekmēt bērnu. Ja tā notiek, tad no ētikas viedokļa tavs pienākums ir stingri palikt pie sava.

Tev ir jāizsaka savs viedoklis bez bailēm, iespējams, diezgan bieži, pacietīgi un neatlaidīgi. Ja tu ieviesīsi dzīvē visu „Valdzinošo sievišķību” un darīsi visu, ko spēsi, lai veidotu labas attiecības ar savu vīru, tev nebūs jābaidās ne no kādām briesmām, ja paliksi pie sava šādā gadījumā. Tev ir pilnīgas tiesības tā darīt, un viņš to sajutīs. Ja būsi pacietīga un neatlaidīga, tu spēsi panākt savu, lai piezemētu savu vīru un izmainītu viņa attieksmi pret bērniem. Kādu dienu viņš tev pateiks par to paldies.

Es šeit nerunāju par tādu vīrieti, kurš ir vienkārši stingrs un disciplinē savus bērnus. Tā ir vīrišķības izpausme, kura ir jāciena. Bērni sliecas klausīt stingru tēvu, un mīlēs viņu vēl vairāk tieši viņa nelokāmās apmācības dēļ. Pie tam, būs tikai labi, ja bērni sajutīs mātes atbalstu tēva autoritātei, kā arī vienoto vecāku fronti.

Bet, ja tēvs aiziet pārāk tālu, sodot bērnu ar asiem un ļauniem vārdiem vai, ja viņa sods ir netaisns, vai viņš ir ķēries pie siksnas, sprādzes, dēļa vai jebkā, kas var ievainot bērna ķermeni vai garu, no ētikas viedokļa tavs pienākums ir palikt pie sava. Un, ja viņš neieklausās veselajā saprātā, tad tev ar bērniem ir jādodas prom no mājām, un tu nedrīksti atgriezties, kamēr briesmas nav garām. Nevērtē viņa rīcību un nenosodi viņu. Es noteikta, bet maiga, lai viņš zinātu, ka tu to visu dari, lai aizsargātu bērnus. Tava noteiktā un vienlaicīgi maigā attieksme, uz kuru norādīs tavi darbi, var viest viņā pazemību un nožēlu.

Kad notiek kas tāds, ar ko tu nevari sadzīvot. Iespējams, lai arī cik ļoti tu censtos, notiek kas tāds, ar ko tu nevari sadzīvot. Iespējams tas ir kas sīks, bet tomēr dzēlīgs, kas tevi gluži vienkārši kaitina, jeb – kas tāds, kas tik ļoti uztrauc tevi, ka padara tavu dzīvi nožēlojamu. Kad pielietosi visu „Valdzinošo sievišķību”, ievērosi, ka pastāv vairāki veidi kā efektīvi uzlabot savu vīru, kā piemēram:

Saki viņam, ko tu vēlies. Kad viņš dara kaut ko, kas tevi tracina, nekritizē viņu. Tai vietā izmanto pozitīvu pieeju. Pasaki, ko tu no viņa sagaidi. Vispirms saki vai nu: „Es gaidīju ko vairāk no tāda vīrieša, kāds esi tu” vai „Tu vari daudz vairāk” vai ko līdzīgu. Ar to tu pateiksi, ka esi tik augstās domās par viņu, par ko viņš nemaz nav nojautis. Netiešā veidā tas viņam būs kā dzenulis censties sasniegt tavus priekšstatus par viņu. Kad būsi tādējādi vērsusies pie viņa, tad izstāsti, ko tu no viņa sagaidi.

Kad Vallija Simpsone pirmo reizi sastapa Edvardu, Velsas princi, viņu sarunas bija virspusējas un garlaicīgas. Tad Vallija pateica vārdus, kuri ir iegājuši vēsturē, „Es biju gaidījusi ko vairāk no nākamā Anglijas karaļa.” Šis viņas augstais vērtējums, kā arī tiešais godīgums apbūra princi. Tas bija kas īpašs, kas viņam šai sievietē iepatikās.

Sievišķīgs aicinājums. Tu vari arī uzrunāt viņu gluži sievišķīgā veidā, kā piemēram, „Vai tu nepadomātu par ...” vai „Tas man daudz ko palīdzētu, ja tu...” vai „Tas man daudz nozīmētu, ja tu varētu ...” jeb „Vai tev būtu, kas iebilstams ...”

Ja izmēģināsi kādu no augstākminētajām metodēm un tās neiedarbosies, tad pilnīgi droši ir tas, ka tu neesi ieviesusi savā dzīvē visu „Valdzinošo sievišķību”. Ja būsi savtīga, piekasīga un nesievišķīga, vai nespēsi radīt viņam omulīgas mājas, tad arī viņš nespēs reaģēt uz šīm metodēm.

Dažas īpašas problēmas

Ir vēl citi gadījumi, kad, lai arī tu nemēģini viņu mainīt, tev tomēr kaut kā uz viņa vājībām ir jāreaģē.

Kad viņš pret tevi pienācīgi neizturas. Ja vīrietis pret tevi ir nevērīgs, netaisns, aizvainojošs, ass vai kritisks – vai tev ir jāmēģina viņu mainīt? Vai tev viņš ir jāapstādina? Nē, uzskati šos trūkumus par cilvēciskām vājībām, kuras piemīt lielākajai daļai cilvēcisko būtņu. Tā vietā, reaģē uz šo misēkli pareizi: Nekļūsti par kājslauķi, nesaraujies un neuzvedies kā ievainota vai neslēpies savā gliemeža čaulā. Tai vietā – iemanto vairāk pašcieņas! Esi stabila attiecībās ar viņu, un šī iemesla dēļ viņš tevi mīlēs daudz vairāk. Tomēr, esi uzmanīga un dari to pareizā veidā! Tajā, kā to paveikt, slēpjas kāda īpaša burvība, kas aprakstīta „Valdzinošās sievišķības” 24. nodaļā.

Kad viņš dara ko nepareizu. Ja vīrietis dara ētiski nepieņemamas lietas, ir negodīgas, netaisns, melīgs, cietsirdīgs vai grēko jebkādā citādā veidā, tad necenties to neievērot. Ja tomēr mēģināsi, tad izrādīsi savu pašas rakstura vājumu. Un nepieļauj arī tādu kļūdu, ka pazemini savus standartus līdz viņa standartu līmenim. Viņš gaida no tevis, lai tu būtu labāka, nekā viņš, un būs vīlies, ja redzēs, ka esi nolaidusies no sava līmeņa līdz viņa līmenim. Viņš vēlas, lai tu turies pie saviem ideāliem un standartiem. Pat smagos apstākļos, pat neskatoties uz to, ko dara viņš pats.

Ja vīrietis izdara kādu pārkāpumu vai saka ko nepiedienīgu, tad, lūk, kas tev šai sakarā ir jādara. Vispirms izrādi, ka nelabprāt tam notici. Saki, ka tev šķiet, ka tas nav iespējams tādam vīrietim, kāds ir viņš, darīt tāda veida lietas. Ja esi spiesta tam noticēt, tad pasaki, ka esi pārliecināta, ka tas viss nesakrīt ar viņa patieso dabu un, ka tas viss noticis dēļ neuzmanības vai aizmāršības. Tev ir jābūt ārkārtīgi neapmierinātai par šo viņa pagaidu pārkāpumu, tomēr tavai ticībai labajam savā vīrā ir jābūt nelokāmai.

Vīrs alkoholiķis. Alkoholisms ir grūti pieņemams to papildus problēmu dēļ, ko tas rada – naudas izšķiešana, neglīta rīcība, negodīgums, neuzticamība, citas sievietes un māju sajūtas zudums. Sievietes ir izmisumā, saskaroties ar šo problēmu. Viņas jautā: „Kā mēs varam pieņemt to, ko viņš ir izdarījis ar mūsu dzīvi?” Lūk, kas padarīs pieņemšanu par iespējamu:

Vispirms, mēģini sasniegt līdzjūtības pildītu šīs lietas izpratni. Alkoholisms ir viena no vissmagākajām vājībām, kādu cilvēkam iespējams pārvarēt. Zinu, ka tas tev ir teikts jau agrāk, tomēr ir kāds veids kā padarīt šo līdzjūtību patiesu: Reizi mēnesī gavē trīs dienas, iztiekot bez ēšanas un dzeršanas – nekā, izņemot ūdeni. Vai arī atmet kafiju, saldumus vai jebkādu citu paradumu, kam esi pieķērusies. Drīz vien tu iegūsi kaut nelielu priekšstatu par to, ko tu gaidi no viņa.

Nākamais, mēģini būt kaut nedaudz pazemīga. Pavēro savu reakciju uz šo viņa problēmu. Lai arī tu zini labāk, bet iespējams, ka tu kliedz, šķendējies, jūties aizvainota, apsūdzi viņu visās nepatikšanās, ko viņš ir darījis. Kad viņš dzer, tu slikti pret viņu izturies, zaudē pacietību, eksplodē. Un kā ar visu citu? Vai esi laba māte? Un mājsaimniece? Vai seko saviem reliģiskajiem priekšstatiem? Vai tu pielieto „Valdzinošās sievišķības” mācību? Vai mēģini, bet tev atkal un atkal nesanāk?

Ja vari piekrist, ka tevī mīt šīs vājības, tad tev būs daudz mazāk iemeslu tiesāt savu vīru par viņa trūkumiem, kuri ir grūtāk pārvarami, nekā tavi. Tavējie vēl ir relatīvi viegli, salīdzinot ar viņa – gandrīz vai nepārvaramajiem. Ja „vispirms izvilksi baļķi no savas acs”, tad tu daudz skaidrāk redzēsi alkoholisma baisās un paverdzinošās važas.

Cita sieviete. Divas lietas, kuras tev ir tiesības gaidīt savā laulības dzīvē, ir uzticība un finansiālais atbalsts. Ja tavam vīram ir saistības ar citu sievieti, tad aplūko šo jautājumu sekojoši: Pirmkārt, pajautā sev, vai tu esi darījusi ko tādu, lai viņš dotos projām no tevis. Lasot „Valdzinošo sievišķību”, tu ieraudzīsi savas kļūdas. Pieņem visu mērus, lai tās izlabotu. Tas būs labs līdzekli, kā atgūtu viņu atpakaļ. Dažkārt tas padodas ātri, bet dažkārt – grūtāk. Tas redzams stāstos šīs nodaļas beigās, kā arī viscaur šai grāmatā.

Kad esi novērsusi savas kļūdas un kļuvusi par brīnišķīgu sievu, un, ja viņš vēl joprojām turpina netikumiskas darbības, tad ir laiks atklāt kārtis. Pasaki skaidri, bet noteikti, ka vīram ir jāizdara izvēle – ja viņš turpinās ar viņu tikties, tu dosies projām. Un tev ir jābūt gatavai turēt savu vārdu. No ētiskā viedokļa ir nepareizi, ja sieviete turpina dzīvot ar vīrieti, kurš nav tikumisks. Tas var arī atturēt vīru no nožēlas, jo, ja viņam esat jūs abas, tad viņā nav stimula atteikties no otras sievietes. Nenosodi viņu. Viņa grēks ir tas, ka viņš ir padevies vājībai, kuru grūti pārvarēt. Kad esi no viņa aizgājusi, mēģini viņu no otrās sievietes atkalatgūt. Tā rīkoties ir tavs morālais pienākums, jo tik ilgi, kamēr viņš dzīvo grēkā, viņš atrodas uz posta ceļa. Atgūstot viņu, tu ne tikai glābsi jūsu laulību, bet arī viņa dvēseli.

Bez atbalsta. Otra lieta, ko tu drīksti gaidīt savā laulībā, ir finansiālais atbalsts. Tas nozīmē – ienākumi, kas sedz izdzīvošanai nepieciešamās lietas, kā arī dzīvesvietas apmaksu. Ja tavs vīrs ir invalīds vai nespēja atrast darbu, tad ar priecīgu prātu piemērojies apstākļiem, kamēr tiek izstrādāts kāds risinājums. Bet, ja viņš ir gan fiziski, gan garīgi darboties spējīgs vīrietis un vienkārši atsakās meklēt darbu vai uzņemties atbildību, lai nodrošinātu ienākumus, tad tas ir pamatojums tev sākt rīkoties.

Par cik tu nevēlies, lai tavi bērni ciestu badu vai trūkumu, iespējams, tev jāmeklē darbs ārpus mājas vai jālūdz palīdzību kādās labdarības iestādēs. Ja šis ir tieši tavs gadījums, tad tev ir jāuzstāj, lai vīrs dotos projām un neatgrieztos, pirms nespēj nodrošināt jums ienākumus. Ja tā nerīkosies, ja ļausi viņam palikt, tad tikai veicināsi problēmu pieaugumu. Viņš būs brīvs no atbildības, pieradīs pie taviem ienākumiem un tu iestrēgsi šāda veida apstākļos uz mūžu. Vēl viens risinājums ir tev pašai iet projām un ņemt sev līdzi bērnus.

Perfekta vide. Ja tu nāc no ideālajām mājām, kur tavs tēvs bija perfektais tēvs, ģimene – perfektā ģimene, jūs kopā devāties izbraukumos, par naudu daudz nebija jāuztraucas, tad arī tas varētu radīt problēmas. Tevī var būt tendence gaidīt tādu pat dzīves veidu no sava vīra, kuram, iespējams, ir cits priekšstats par to, kādam ir jābūt ģimenes dzīvei. Tu vari mēģināt viņu ielikt savos rāmjos, tomēr šādā situācijā esi uzmanīga! Ja gaidīsi no vīra pārāk daudz, tu vari pārraut jūsu laulību uz pusēm un visbeidzot nedabūt nekā. Pieņem viņa ierasto dzīvesveidu kopā ar visu pārējo! Kad tā rīkosies, viņš būs daudz atvērtāks tam, lai jūs kopīgi izvērtētu situāciju.

Pieņemt nav viegli.

Kad es tevi mācu pieņemt savu vīru tādu, kāds viņš ir, es nelūdzu tev veikt ko vieglu. Dažām sievietēm tas pat ir šķitis tik grūti, ka viņas atmeta šādus mēģinājumus. Divas sievas reiz šo lietu pārrunāja pāri savu pagalmu sētai. Viņas vienojās, ka pieņemt sava vīra trūkumus ir tik grūti, ka to no sevis prasīt būtu pārāk daudz. Abas nolēma neņemt šo grāmatas principu vērā.

Mēģini saprast, ka jebkura virzība uz laimīgāku un labāku dzīvi ir grūta! Piemēram, dzīvot saskaņā ar kristīgās reliģijas principiem arī nav viegli. Tev mācīs mīlēt savu ienaidnieku, darīt labu tiem, kuri tevi ienīst, tevi mācīs mēģināt kļūt pilnībai. Bet padevīgs kristietis šādus mērķus neatliks malā tikai tādēļ vien, ka tie ir grūti. Tik pat labi šīs dāmas, kuras sarunājās pāri savu pagalmu sētai, varētu atteikties no kristietības, kā viņas atmeta principu pieņemt savu vīru tādu, kāds viņš ir.

Balvas

Es apsolu tev brīnumainas balvas, ja pieņemsi savu vīru tādu, kāds viņš ir. Tu redzēsi, ka tava vīra reakcijas iekustēsies. Iespējams, viņš gadiem ir cietis no mokošās domas, ka tu ar viņu esi neapmierināta. Tava pārliecība, ka nu tu viņu pieņem tādu, kāds viņš ir, atbrīvos viņa prātu no šaubām, un viņš to izjutīs kā lielu atvieglojumu. Viņa atzinība, kā arī viņa jūtu pārpilnā rīcība var izvērsties pat īstu zemestrīci, kā tas notika turpmāk aprakstītajos piemēros.

Pavisam cita laulība

Kad man bija divdesmit septiņi gadi, es apprecējos ar trīsdesmit četrus gadus vecu vecpuisi, skarbu un sīkstu jūras spēku oficieri, un visu nākamo divdesmit septiņu gadu laikā tāds pats viņš arī palika – skarbs un sīksts. Es līdu vai no ādas ārā, mēģinādama viņu pārveidot par maigu un mīlošu vīru. Neiedarbojās nekas.

Viscaur visā savā jūrniecības karjerā viņš bija nelokāms... un izskatījās miljona vērts. Pirms pāris gadiem viņš atkāpās no sava amata un atkāpās arī no savas nelokāmības. Tagad viņš dienām varēja neskūties. Kad mūs kāds ielūdza pusdienās, viņš arvien mazāk domāja par to, ko vilkt mugurā – bikses varēja būt sasmērētas ar zemi, krekls saburzīts – un es vai juku prātā no tā visa. Kad jautāju, mīļum, kādēļ gan tev neuzvilkt tās tumši zilās bikses, tās ir tīras, tā nekavējoties sākās cīņa. Viņš sabozās, biedēja mani, ka tādā gadījumā vispār nekur neies, un dažkārt tā arī izdarīja. Ciemos aizgājuši, mēs abi jutāmies nelaimīgi. Pēc pāris gadiem mainīju savu taktiku. Es iemācījos, smagi nopūzdamās, raidīt viņa virzienā pārmetošus skatienus, tomēr būtība tā arī nemainījās.

Un tad notika brīnums. Es iestājos „Valdzinošās sievišķības” kursos. Tas man bija liels trieciens, kad sapratu, cik nepareizi esmu rīkojusies gan savā attieksmē, gan arī savās atbildes reakcijās attiecībā pret vīru. Jau otrajā lekcijā skolotāja divas stundas stāstīja, cik veltīgi ir mēģināt mainīt vīrieti, kā arī par to, cik gudri ir pieņemt viņu tieši tādu, kāds viņš ir. Un pēkšņi kā trieciens man atausa doma: „Mans vīrs ir pieaudzis, gudrs un augsti mācīts cilvēks, kurš spēj pieņemt pats savus lēmumus... gadiem bijis jūras oficieris!” Kad mainīju savu attieksmi, notika brīnums. Visbeidzot es aptvēru, ka daudz vairāk biju uztraukusies par to, ko domās un teiks citi, nekā par sava vīra laimi.

Devos mājup un pati pie sevis apņēmos nekad vairs nepiedāvāt savus padomus par to, ko vilkt mugurā...., ja vien viņš to nelūgs, kā arī nepieļaut, lai tas viss mani uztrauktu. Jūs nevarat iedomāties, kāds smagums ir nokritis no maniem pleciem, kopš atkāpos no savas, kā sava vīra galvenās padomdevējas, lomas. Tagad mana vīra laime un labsajūta man ir desmitiem miljonus reižu svarīgāka kā tas, ko par mums domās vai teiks Džonsu ģimene. Tas izmainīja mūsu kopējās viesošanās reizes no spriedzes periodiem par patiesu izpriecu.

Šodien viņš ir maigs un mīlošs vīrs. Bet pirms tam, kad mēģināju viņu mainīt, viņš tam ne par ko nepadevās. Kad pārstāju viņu mainīt un sāku strādāt pati pie sevis, viņš mainījās, it kā atbildēdams uz izmaiņām manī.

Nekad šo divdesmit astoņu gadu laikā mans vīrs nebija man dāvinājis mūsu kopdzīves gadadienu dāvanas. Divdesmit devītajā gadadienā mēs bijām aizbraukuši uz Mehiko. Rītausmā viņš pamodās un, dāvādams man dimanta laulības gredzenu, teica: „Zini, mīļum, mums klēpī ir iekritusi pavisam cita laulība.” Un tikai nestāstiet man, ka Valdzinošā sievišķība nedarbojas!

Dārgakmens, kurš man jānopulē

Jau tad, kad vēl nebiju apprecējusies, es biju stingri nostājusies uz vissvarīgākā Valdzinošās sievišķības likuma – pieņemt vīrieti tādu, kāds viņš ir un nemēģināt viņu mainīt – pārkāpšanas ceļa. Atceros, kā reiz ieminējos savai draudzenei: „Viņš tik tiešām ir dārgakmens. Un man ir tikai nedaudz tas jānopulē.” Tiklīdz kā apprecējāmies, es nekavējoties uzsāku šos pulēšanas darbus, neapzinoties, ka tas, ko patiesībā darīju, bija – berzu pretējā virzienā.

Tai vietā, lai izveidotu brīnišķu dārgakmeni, es radīju viengabalainu aukstas un cietas klints bluķi. Mans nepārtrauktais milzīgais kritikas daudzums spieda viņu celt ap sevi sienu, no kuras viņš mēdza iznākt ārā tikai iedzeršanu reizēs, lai atdarītu man atpakaļ tādā pat veidā, kā izturējos es. Mana un bērnu dzīve pārvērtās par nebeidzamu negulētu nakšu riņķi, ko pildīja bailes, terors, kliedzieni, rupjības, nervu spriedze, sirdēsti un asaras.

Vienīgais, par ko es biju spējīga domāt – kā man izkļūt ārā no šī jucekļa, tādēļ es mainīju darbus vienu pēc otra, līdz uzkalpojos līdz tādam postenim, kurā es varēju uzturēt pati sevi un bērnus. Tad iesniedzu dokumentus šķiršanās procesam. Kad papīri bija savesti kārtībā un gatavi nodošanai manam vīram, es pēkšņi dziļi sevī sajutu, kas tas nebija īstais risinājums, ko biju vēlējusies. Ir jābūt kādai labākai izejai.

Es zināju, ja izdosies izšķirties, tad visu savu atlikušo dzīvi jutīšos kā sieva un sieviete neveiksminiece. Jutu, ka visām manām trīs meitām tas kalpos par baisu piemēru, kam sekot, un ka šis solis, ko patlaban izsvēru, nebeigsies tikai ar vienu šķiršanos vien, bet drīzāk – ar četrām. „Palīdzi, jel man atrast kādu citu ceļu!” es teicu savās lūgšanās.

Dievs ierunājās manā sirdī par šo pieņemšanas principu. Es savā sirdī pieņēmu lēmumu, ka, sākot no šī brīža, es pieņemšu savu vīru tādu, kāds viņš ir, gan viņa alkoholismu, gan visu pārējo. Vairs neapvainošos, ja viņš pārnāks mājās piedzēries. Es cieši nolēmu, ka katru reizi apskaušu viņu un mēģināšu viņam kaut kādā veidā pavēstīt, ka mīlu viņu.

Kad tā darīju, viņš man neticēja, jo tik daudzu gadu garumā biju uzvedusies pilnīgi pretēji. Tomēr es biju neatlaidīga savos mēģinājumos izrādīt viņam, cik ļoti viņš man rūpēja, un turpināju skaitīt lūgšanas. Vēlāk, ar Valdzinošās sievišķības palīdzību es uzzināju to, ka mans vīrs nepieņems šīs izmaiņas no manas puses, iekams nespēšu būt pazemīga un atzīt, ka man visu šo gadu garumā nav bijusi taisnība, kā arī, kamēr nelūgšu viņam piedošanu.

Par atbildi uz manām lūgšanām, Dievs manā sirdī ielika domu, ka man jāpakļaujas savam vīram it visās lietās. Tas bija neiedomājami grūts solis priekš manis, it sevišķi ņemot vērā faktu, ka mans vīrs tagad vairs arī nestrādāja. Viņš pastāvīgi bija vai nu pārāk piedzēries vai tik slims, ka nevarēja pastrādāt, un es biju kļuvusi finansiāli, emocionāli un sociāli pietiekami neatkarīga.

Es mēģināju izvairīties no šī noteikuma – tev jāpakļaujas ik lietā. Manī notika milzu garīga cīņa. Mans galvenais iebildums bija, bet Dievs, mans vīrs nav kristietis, tad kā gan es varu viņam pakļauties it visās lietās? Dieva atbilde bija, ka man ir Viņam jāuzticas, ka Viņa vārdi var tikt nonesti arī līdz manam vīram – caur manu, viņa sievas, uzvedību. Visbeidzot, kādā aprīļa dienā mans cietoksnis Dieva priekšā kapitulēja, un es apsolīju, ka sākot no šīs dienas es pakļaušos savam vīram ik vienā lietā. Tajā pat vakarā es sastapu kādu sievieti, kura vēlāk iepazīstināja mani ar Valdzinošo sievišķību.

Nedēļu pēc sava lēmuma pakļauties it visā savam vīram pieņemšanas mans vīrs pārstāja dzert un sāka meklēt palīdzību kādā padomdevēju grupā. No tās dienas viņš ir kļuvis par atturībnieku. Par to, ka mans vīrs ir kļuvis par atturībnieku, es biju gaužām priecīga, tomēr sāku sajust briesmu vēstošu tukšumu mūsu laulības attiecībās. Mēs bijām kā svešinieki, kuri dzīvo zem viena jumta un kuri patiesībā viens par otru nekā nezina. Mana nespēja tikt pāri šai plaisai kļuva par vilšanās iemeslu manī pašā. Te iejaucās mana jauniepazītā draudzene, aizdodot man izlasīt Valdzinošo sievišķību. Tikko iesāku to lasīt, tā uzreiz sapratu, ka šī ir nākamā atbilde uz manām lūgšanām.

Vienu pēc otra, maz pamazām sāku pielietot grāmatā ieteiktos principus. ‘Mīļum, es vēlos, lai tu zinātu, ka es saprotu, ka visus šos gadus man nebija taisnība, kad mēģināju tevi mainīt. Es to ļoti nožēloju, un lūdzu tev piedot man to. Patiesībā esmu lepna, ka tu bijis pietiekami stiprs, lai nepadotos manām pūlēm tevi mainīt. Piedod arī par to, ka nesapratu, cik liela atbildība gūlās uz taviem pleciem, jo tev bija jānodrošina mani un mūsu bērnus. Es vēlos, lai tu zinātu, ka esmu priecīga, ka tu rūpējies par mums. Un zini, ka allaž esmu apbrīnojusi tavus platos plecus un tie muskuļi...! Te ir cieti kā akmens! Un kāda gaita! Manuprāt, tu esi lielisks.”

Pirmās divas reizes, kad es mēģināju viņam pateikt šīs lietas, viņš neatbildēja. Arī trešajā reizē viņš nekā neteica, tomēr tā kā nedaudz piepacēla savus plecus, tādējādi it kā daiļrunīgi man teikdams: „Nu, tad beidzot viņa mani ir atklājusi!” Un kopš tās reizes viņš man atbild dažnedažādos sirdi sildošos veidos – ziedu pušķis, jauns krēsls dzīvojamai istabai, lūgums kopā ar viņu doties uz izsoli, vai kaimiņu ciemošanās pie mums. Esmu pateicīga par ik katru viņa atsaucību, mazu vai lielu, kas norāda, ka es tik tiešām esmu atradusi laimīgas laulības atslēgu.

Nu, pateicoties Valdzinošajai sievišķībai, es jūtos atkal kā jauna līgava. Tikai tagad uzzinu, ko gan visu nozīmē vārdi „laimīga laulība”. Vienīgie laimīgie laulātie pāri, kurus es līdz šim pazinu, kuriem bija labas savstarpējas attiecības, bija vai nu iepriekšējās paaudzes pārstāvji (un tādēļ, man šķita, viņu apstākļus nebija iespējams pielīdzināt mūsējiem), vai arī ģimenes, kur vīrs nebija dzērājs.

Es, patiesi, nebiju apzinājusies, ka laulības dievišķais iekārtojums, kā tas bija nolikts Ādamam un Ievai, ir maz mainījies, ka vīrieša vajadzības nav mainījušās, un ka mana laulība būs veiksmīga vienīgi tad, ja sekošu Dieva noteiktajiem principiem. Viņa likumi ir mūžīgi un nemainās ne laikā, ne arī kādos apstākļos.

Gadi, kurus bija nograuzuši siseņi

Savu divdesmit gadu vecumā es domāju, ka laulība ir tāds pasākums, kurā es varēšu sākt pārveidot savu jauno vīru par tādu, kādu es vēlējos, lai viņš kļūtu, un no tā iegūt sev dažnedažādus labumus, kādus tik kārošu. Mani bija mācījuši, ka laulībā problēmas ir sadalītas līdzīgās daļās un, ka man ir jādara viss, ko spēju, lai es būtu droša, ka mana daļa būtu sakārtota.

Pēc septiņiem vētrainiem gadiem sāku ievērot jucekli, ko biju radījusi, - gluži nelaimīgu un pretestības pilnu vīru, kurš mēdza slēpties sevī, un bērnus, kuros atspoguļojās mājas situācija. Es sāku jautāt Dievam, kas notiek nepareizi, un lēnām, bet skaidri izpētot Svētos Rakstus, es sāku atskārst to brīnišķo likumu, ko Dievs bija radījis priekš sievietes – būt sava vīra izpalīdzei, kā arī likumu par vīra vadošo lomu mājās. Sāku šīm patiesībām pievērst lielu uzmanību, tomēr, kā to visu ieviest savā sadzīvē – tas tā arī man palika liels noslēpums. Mājas situācija nedaudz uzlabojās, tomēr mans vīrs turpināja uzturēties aiz savas uzceltās sienas, un pēc ilgāka laika perioda es jau sāku zaudēt savu sākotnējo apņēmību, sāku apšaubīt tās patiesības, par kurām nupat biju uzzinājusi.

Šajā posmā uzzināju par Valdzinošās sievišķības kursu, sajuzdama, ka tieši tas, iespējams, sniegs man atbildes, pēc kurām es ilgojos un kuras pieminēju savās lūgšanās. Sešu nedēļu laikā es tiecos pielietot praksē to, kas man tika mācīts, un ievēroju, kā mans vīrs burtiski mani apber ar savu uzmanību, un, tā, sestās nedēļas beigās mūsu kopdzīve bija kļuvusi vēl mīļāka un bagātīgāka, nekā tā bija medusmēneša laikā.

Ja agrāk es pastāvīgi biju aizņemta ar viņa trūkumu novēršanu, tad tagad tieši šie paši trūkumi, brīnumainā kārtā, bija pārvērtušies par lietām, kuras es faktiski varēju vien apbrīnot, un pati pamanīju, ka vai peldu atsvaidzinošā jaunas mīlestības plūdumā pret viņu. Viņš sāka man teikt, ka visu šo gadu laikā pirmo reizi ir manī iemīlējies. No tā laika mūsu kopdzīve vēl arvien turpina uzlaboties un augt – gan mīlestības, gan draudzības jomā. Pirmo reizi es jūtos apmierināta un piepildīta kā sieviete. Manī ir liela iekšējas pateicības sajūta par šo brīnišķo dāvanu, ko Dievs ir devis man un visām pārējām sievietēm, un, proti – sievišķību.

Joēla grāmatā ir teikts: „Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, ... lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu Tā Kunga, jūsu Dieva, Vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū.” (Joēla grāmata 2:25,26) Es pilnā pārliecībā varu teikt, ka šis solījums manas dzīves laikā ir piepildījies. Ar Kristus spēka palīdzību es turpinu ieviest praksē Svēto rakstu principus, kuri plaši aprakstīti arī Valdzinošajā sievišķībā.

Viņa mazais eņģelis

Mans vīrs un es bijām precējušies divdesmit vienu gadu. Man vienmēr bija licies, ka mums ir brīnišķīga laulība, precīzāk runājot, tās pirmajā pusē. Bet tikai tad viss sākās. Mums ir septiņi bērni, kurus mēs ļoti mīlam, tomēr ar to nepietika, lai saturētu kopā mūsu laulību. Gan mana draudzene, gan māsa mēģināja mani ieinteresēt par „Valdzinošo sievišķību”, tādēļ pilnīgā izmisumā nolēmu to izmēģināt. Aizņēmos grāmatu un sāku to lasīt. Priekš manis šī grāmata bija kā vesela virkne atklājumu, kuri nāca viens pēc otra.

Man vīrs tajā laikā plānoja mūs pamest. Es reiz pati biju ieteikusi, ka viņam tā jādara, jo mums vairs nebija nekā kopēja. Tā nu viņš bija aizbraucis uz divsimt jūdžu attālu vietu, lai tur sameklētu sev darbu, kas aizvestu viņu vēl tālāk no manis, tādēļ man bija ātri jārīkojas. Tai vakarā, kad viņš atgriezās mājās, es pielietoju pirmo norādījumu – pieņemt viņu un to arī viņam pateikt – un teicu, ka vēlos, lai viņš man dotu iespēju pierādīt viņam, ka es spēju laboties. Viņš neteica nekā.

Nākamajā vakarā es apjautājos, vai viņš to ir pārdomājis, un viņš atbildēja ar ‘jā’, tomēr bija pārliecināts, ka tas nedarbosies. Viņš bija tādā mērā zaudējis drosmi, jutās tik nelaimīgs, un vilšanās bija tik liela, ka viņam šķita, ka vienīgā lieta, kas atlikusi, ir pašam mūs pamest. Mēģināju viņu pierunāt palikt, bet nekas nespēja mainīt viņa domas. Tā, savas dzīves galu, kā man šķita, es pavadīju visu nakti raudādama.

Nākamajā rītā viņš tomēr pajautāja, vai tiešām es domājot tā, kā biju teikusi, un es atbildēju ‘jā’. Viņš teica, ka allaž ir mani mīlējis, ka patiesībā nevēlējās mani pamest un ka priekšnieks ir piedāvājis viņam darbā paaugstinājumu, ja viņš paliks. Viņš turēja mani apskautu savās rokās tā, kā nekad nebija turējis. Es atceros mūsu pirmo laulības gadu, kad viņš skūpstīja manas pēdas un sauca mani par ‘savu mazo eņģeli’, un man pašai bija brīnums, kā gan es varēju būt tāda muļķe un novest visu līdz šādam iznākumam. Tādēļ izjūtu to kā lielu svētību, ka man tika dota otra izdevība un, pielietojot Valdzinošo sievišķību ceru un lūdzos, lai es spētu atkal viņā atmodināt šādas jūtas.

Ārā no pagraba

Man ir brīnišķīgs vīrs, bet viņam piemīt daži tādi kaitīgi ieradumi, kurus es neciešu, it sevišķi smēķēšanu. Es allaž uzstāju, lai smēķēt viņš ietu uz pagrabu, lai gan pati, kad precējāmies, biju pieņēmusi šādu viņa ieradumu. Pēc tam, kad izlasīju par pieņemšanas principu, es aptvēru, kāda es līdz šim biju bijusi. Kad tovakar viņš pārnāca mājās, es atzinos savās sajūtās un lūdzu piedot par to, cik briesmīgi biju pret viņu izturējusies, kā arī izstāstīju, ka nu pieņemu viņu tādu, kāds viņš ir. Mans vīrs bija tik aizkustināts, ka pat sāka raudāt. Tovakar vēlāk viņš atzinās, ka mīl mani pirmo reizi šo divu gadu laikā, un gulēja aplicis man apkārt savu roku visu nakti.

Pieņemšanas likumi

1. Atbrīvojies no paštaisnas attieksmes
2. Pieņem viņu kā cilvēku, kurā ir gan labās īpašības, gan trūkumi
3. Dod viņam viņa brīvību būt pašam
4. Nemēģini viņu uzlabot
5. Neizmanto citus vīriešus kā lielisku piemēru
6. Pievērsies viņa labākajai pusei
7. Pasaki viņam, ka tu viņu pieņem.

Uzdevums

1. Uzraksti viņa vājās puses: Izveido sava vīra to trūkumu sarakstu, kuri tevi kaitina, kā arī apraksti tās lietas, kuras tev ir grūti viņā pieņemt. Vislabāk būs, ja to visu sev pateiksi godīgi. Tev ir jāapzinās tas, ko grasies pieņemt. Saglabā šo sarakstu. Vēlāk, ja jūsu laulības dzīvē parādās kādas grūtības, tad vari tajā ielūkoties – iespējams, tev neizdodas kaut ko no tā visa pieņemt.
2. Esi kā ledlauzis: Saki viņam: „Esmu laimīga, ka tu esi tieši tāds vīrietis, kāds esi. Tagad redzu, ka agrāk tevi nesapratu un daudz kļūdījos. Bet priecājos, ka tu neļāvi man sevi stumdīt uz visām pusēm. Tu manās rokās nekļuvi piekāpīgs, nē, tevī bija drosme turēties pie savas pārliecības. Vai piedosi man, ka nesapratu tevi un ļausi man pierādīt, ka varu būt brīnišķīga sieva?”

Tev var likties, ka neesi patiesa, sakot viņam šādas lietas, jo, iespējams, tava kritiskā attieksme pret viņu vēl nav zudusi. Tomēr, turpini viņam to visu teikt un noteikti pievērs uzmanību vienīgi viņa labajām īpašībām! Kad sāksi tā rīkoties, pieņemšanas process kļūs aizvien vieglāks, daudz dabiskāks, daudz patiesāks, un tas tikai un vienīgi pieaugs.

Mīlestības piezīmju grāmatiņa. Izveido vai iegādājies nelielu mīlestības piezīmju grāmatiņu, lai tu tajā varētu ierakstīt tās mīļās lietas, ko tavs vīrs pateiks vai izdarīs, kad tu sāksi pielietot Valdzinošās sievišķības principus. Pieraksti arī jaukās atbildes reakcijas sakarā ar augstāk aprakstīto uzdevumu.

Pieņemšana ir pats būtiskākais pamatprincips, kurš tiek mācīts Valdzinošajā sievišķībā. Tavi panākumi, ieviešot dzīvē turpmāk aprakstītā pamācības, ir atkarīgi vienīgi no tā, vai spēsi pieņemt savu vīru tādu, kāds viņš ir.