Sievišķīga uzvedība

Sievišķīga uzvedība nozīmē sievietes ķermeņa kustības, veids, kā viņa staigā, runā, izmanto savas rokas, savas balss skaņas, savu sejas izteiksmi un savus smieklus. Sievišķīga uzvedība vīrietim šķiet pievilcīga , jo tas ir tik milzīgs kontrasts vīrišķīgajam spēkam un stingrībai. Deividu Koperfīldu apbūra Doras apburošā izturēšanās – veids kā viņā uzplikšķināja zirgiem, iepliķēja savu mazo sunīti, vai tuvināja zieda pumpuru savam zodam. „Viņai piederēja pati debešķīgākā smalkā balstiņa, paši priekpilnākie smalkie smiekli, patīkamākās un valdzinošākās mazās ierašas.”

Sievišķīgs izskats ir ārkārtīgi svarīgs, kā jau uzsvērts iepriekšējā nodaļā, bet ja tu tam klāt nepievieno sievišķīgu uzvedību, tad sekas var būt neapmierinošas , pat amizantas, Piemēram, ja sieviete ir ģērbta maigā ar rišām izrotātā tērpā, bet staigā apkārt stīvā un skarbā gaitā , tad viņas izturēšanās neatbilst viņas tērpam. Mēs visi esam redzējuši sievietes, kurām mugurā ir pašas sievišķīgākās kleitas , tomēr kuras nēsā šīs kleitas tā it kā tās būtu uzvilktas svešai personai. Viņas neizturas tā, ka būtu saskaņā ar savām drēbēm. Viņš ir kā profesori šifonā, lāči mežģīnēs vai koka tāli apvīti ar atlasu.

Mārgareta un Žerards

Čarlza Rīda klasikas romānā „Klosteris un pavards” ir sievišķīgas uzvedības apraksts, kā arī tās valdzinošo ietekmi uz jaunekļiem: Mārgareta kopā  ar savu tēvu bija apstājušies ceļmalā, kad kāds svešinieks, Žerards, palīdzēja viņiem tikt galā ar grūtībām. Kad viņi jau bija gatavi turpināt savu ceļu:

Žerards nevarēja sasiet vēlreiz lentu tā kā Katrīna, viņa māte, to bija sasējusi. Mārgareta, kādu brīdi slepus nolūkojusies viņa pūlēs, piedāvājās viņam palīdzēt, jo viņas vecumā meitenēm patīk būt maigām un biklām, izaicinošām un trauslām, visu pārmaiņus...... un tad gaišmataina galva ar cēlu kastaņbrūnu sprogu kronējumu, spīdīgu un sudrabaini pievilcīgu, mīļi paliecās uz viņa pusi, un kamēr tā valdzināja viņa acis, divas baltas lokanas rokas izsmalcināti rotaļājās ap stūrgalvīgo lentu un locīja to ar mīkstiem un gaisīgiem pieskārieniem.

Tad debesu trīsas izskrēja cauri nevainīgajam jauneklim un nenoteikti acumirklīgi jaunas pasaules iespaidi pavērās viņam, kur mājoja jūtas un emocijas. Un šīs jaunās izsmalcinātās sajūtas neviļus pagarināja Mārgareta, viņas dzimumam nav dabiski steidzināt smalkas tualetes savešanu kārtībā.

Nu, kad smailie pirkstiņi bija visbeidzot pakļāvuši sev mezgla galus, viņas prāts vēl tik ātri nenomierinājās, kamēr ar manevriem, kuri raksturīgi vien sievietes rokai, viņa nedaudz izlieca savu delnu un tādu to pielietoja maigā uzspiedienā mezgla centram. Kā mazs mīļš rokas skūpsts, tikai tik daudz, kā pateikt ‘tagad kļūsti par labu mezgliņu un tāds arī paliec!’

‘Tā, tagad tas ir tāds, kā bija!’ teica Mārgareta un atkāpās lai vēl uzmestu pēdējo skatu savam darbam  un tad palūkojās augšup, lai saņemtu savas prasmes novērtējumu, tomēr saņēma atpakaļ savās acīs tādas pielūgsmes skatienu, ka tās bija nekavējoties jānodur un pašai jānosarkst no galvas līdz kājām.”

Iemanto sievišķīgas manieres uzsverot atšķirības starp sevi un vīrieti , un nevis kopējās lietas. Ja vīrišķīga uzvedība ir stingra, noteikta un smagnēja, tad tavējai jābūt maigai, smalkai, un vieglai. Izmanto šo visu, kad tu staigā, runā, pielieto savas rokas un pasniedz sevi jebkādā veidā.

1. Rokas. Izvairies no stīvām un strupām kustībām. Nevicinies ar rokām pa gaisu vai arī vari izmantot tās kādā noteiktā veidā , lai izpaustu sevi. Nesit ar dūri pa galdu, lai ieskaidrotu savu viedokli. Neklapē pa muguru sveicinot kādu. Iemācies, kā sarokoties ar vīrieti. Nekādā gadījumā nespied vīrieša roku stingri un aktīvi , lai arī cik priecīga tu būtu viņu ieraugot. Rokasspiedienam jābūt vieglam, bet noteiktam.

2. Gaita. Izvairies iet smagi vai gariem soļiem, tā kā mēdz staigāt vīrieši. Neatdarini arī modes demonstrētājas gaitu. Tas ir uzpūtīgs un nesievišķīgs. Staigā vieglā, piemīlīgā dabiskā veidā ar nedaudz iztaisnotām kājām. Lai pamudinātu sevi uz vieglu gaitu mēģini iedomāties, ka tu svērtu četrdesmit kilogramu.  Lai kāds uzņem videolentē to, kā tu ej. Tas būs tev vizuāls uzskates līdzeklis par to, kas tev jāuzlabo.

3. Balss. Ja tu mācies pareizi staigāt un pareizi izmantot savas rokas , tad tu virzīsi sevi arī uz to, lai veidotu savu balsi tā, lai tā būtu saskaņā ar tavu uzvedību. Ja tu pamani, ka tava balss sabojā to iespaidu , ko mēģini radīt, tad tev jāpapūlas to mainīt. Nerunā pārāk skaļi. Un neļauj savai balsij likt nojaust par vīrišķīgu lietpratību vai prastu drosmi. Nevienam vīrietim sievietē  nepatiks pārgalvīga, skaļa vai vulgāra gaisotne. Ne vairāk kā sievietei patiktu mīkstčaulīga intonācija vīrietī. Nevienam vīrietim nepatiks murmināšana, vienmuļa, monotona vai dobja balss, jo tas norādīs, ka arī raksturs aiz šīs balss ir vienlīdz monotons un neinteresants. Tavai balsij jābūt skaidrai un mainīgai. Ja tev ir grūtības ar balsi , ieraksti to atskaņotājā . ja tava balss izklausās sausa vai griezīga, iespējams tu guli ar pavērtu muti. Iespējams, tas izsausē balseni. Ja nevari tikt pāri šim ieradumam, izkarini savā istabā uz nakti mitru dvieli. Par griezīgas balss iemeslu dažkārt var kļūt ātri pagatavojamu ēdienu lietošana maltītei. Arī smēķēšana grauj balss saites. 

Lai uzlabotu savu balsi, praktizējies balsī ar sevi runājot vai lasot , kad esi viena pati savā istabā. Ja tavas lūpas , vaigi vai mēle jūtas saspringti, tad praktizējies runāšanā ar marmora bumbiņām mutē. Kad lasi sev priekšā, tad dari to ar izteiksmi – dzīvesprieku, sajūsmu, kvēli, izbrīnu, mīlestību, žēlumu un citām jūtām un emocijām. Pacel vai nolaid balsi, ja nepieciešams izpausties. Vietās, kur ir humors, pievieno balsij smieklus. Skumjās vietās pievieno bēdīgumu. Vecas pasakas ir brīnišķīga lieta, lai praktizētos, jo tajās ir gan par labo, gan par ļauno, par prieku un par bēdām. Pusstundu ikdienas pietiks, lai tas iedarbotos, ja tā turpināsi trīs četras nedēļas.

Veikalos ir atrodamas labas grāmatas, kurās ir dotas norādes runas balss uzlabošanai.

4. Smiekli. Izvairies no jebkādām tendencēm uz vīrišķīgiem smiekliem , kā piemēram zemas vai skaļas skaņas. Neatver muti pārāk plati, neatmet galvu atpakaļ , nesit plaukstas pret augšstilbiem, neauro, netarkšķini, nesprauslā un nedari nekā, kas būtu prasts vai rupjš. Ja tu izvairīsies no šīm galējībām, tad tavi smiekli būt vismaz pieņemami.

5. Murrāšana un dūdošana. Kad ļoti sievišķīga sieviete jūtas īpaši tuva vīrietim, kuru viņa dievina, viņa mēdz dūdot un murrāt. Deračete „īpašām ausīm par prieku izdeva visa veida maigas skaņas , čalojot neaprakstāmā vieglumā.” Kad Dora apprecējās ar Deividu Koperfīldu, viņa mēdza runāt ar viņu bērna balsī. Laikam jau ik katra sieviete , kura ir kaut reizi sievišķīgi koķetējusi, ir impulsīvi šādi runājusi ar vīrieti, ko viņā mīl. Kad sieviete jūt tieksmi pamurrāt vai padūdot, viņa mēdz to apspiest, domādama, ka tas izklausīsies muļķīgi. Daudz dabiskāk tas iznāk uz āru, kad atrodamies starp mazuļiem. Vai esi pamanījusi - kad sievietes runā ar saviem mazuļiem vai pavisam maziem bērniņiem, viņas tiecas radīt maigas skaņas? To sauc par bēbīšu runu. Tā var izklausīties pievilcīga vīrieša ausij, pat, kad tā runāsi ar jūsu bērnu.   

6. Apburošais gurdenums. Gurdenums nozīmē mierīga, klusa gaisotne, kas atgādina kaķi, kurš izgūlies atpūsties kamīna priekšā. Tas ir kā pieskarties plīšam. Apburoša gurdenuma izteiksme pa laikam pavīdēja Deračetes sejā. Pretēja gurdenumam ir nervoza, augstākā pakāpē uzvilkta izturēšanās, kā piemēram nagu apkošana, atslēgu skandināšana, mutautiņa murcīšana, cepures aptaustīšana. Lai kļūtu sievišķīgāka, piestrādā, lai pārvarētu šāda veida paradumus.

7. Sejas izteiksme. Izvairies no sarauktas pieres un bargas acu izteiksmes, sakniebtām lūpām un nolaistiem lūpu kaktiņiem. Sievišķīga izteiksme ir maiga, vāra, mīļa, ar mīkstu skatienu acīs. Sejas izteiksmes saknes rodamas raksturā. Ja tev ir maigs raksturs, tad būs dabiski un viegli iegūt maigu izteiksmi. Bet, ja tev ir ass, kritisks, nepacietīgs raksturs, tad tev būs grūti atturēt šīs neveselīgās iezīmes, lai tās neatspoguļotos tavā sejā. Ja tā tev ir problēma, tad piestrādā pie sava rakstura. Pārliecinies, ka , ka tava dzīves uztvere ir dziļa un pamatojas morāles vērtībās. Iemācies pieņemt cilvēkus, esi pacietīga ar viņiem, piedod viņiem. Šo dvēseles izmaiņu pamats rodams pazemībā, jo caur šo tikumu mēs iemācāmies pieņemt, piedot un netiesāt. Tikām, kamēr tu strādāsi pie sava rakstura , paralēli kontrolē savu sejas izteiksmi. Tas palīdzēs audzināt arī tavu iekšējo raksturu, lai tu kļūtu maigāka. Seja būs tavs rakstura skolotājs, atgādinot, ka tai jābūt pacietīgai un piedodošai. Tomēr tu nevarēsi tā ilgi izdzīvot, ja turpināsi turēt sevī nepatiku un būsi nedraudzīga pret cilvēkiem.

8. Sievišķīgas sarunas. Uzmani, lai tavas sarunas būtu sievišķīgas. Pirmkārt, nerunā pārāk daudz. Gandrīz visas sievietes runā pārāk daudz. Pārliecinies, lai tavas sarunas necentrētos tikai uz tevi pašu – taviem bērniem, tavu vīru, tavu māju, tavām problēmām un taviem panākumiem. Tāda saruna būs nogurdinoša.  Sarunās neesi valdošā. Ik reizi, kad kāds uzsāk jaunu tēmu, nepagriez sarunu atpakaļ pie lietām, par ko tu interesējies. Nerunā par mājas lietām, kuras nav svarīgas ne tev pašai, ne citiem. Neļauj savai runai būt rupjai, vulgārai, asai , valdonīgai vai kritiskai. Esi droša, ka tavas piezīmes ir maiga, laipnas un mīlestības pilnas. Ja saruna grozās ap kādu neizdevušos personu, izrādi līdzjūtību un rūpes. Neizsaki nelaipnas piezīmes, tādas kā : „Nu, viņa jau to bija pelnījusi.” Vai „Viņam bija jārēķinās, ka tam ar viņu ir jānotiek”. Izmanto jebkuru iespēju aizstāvēt cilvēkus, esi pacietīga un saprotoša. Izvairies runāt par cilvēkiem, kuri tev nepatīk, jo, iespējams, tev radīsies kārdinājums izteikt nelaipnas piezīmes. Pārveido savu attieksmi pret viņiem, pirms tu esi ietvērusi viņu savās sarunās. Izvairies no sarunu objektiem, kuri noved pie iekaršanas strīdā. Izvairies no negatīviem spriedumiem. Visām tavām sarunām ir jāatspoguļo maigums, pacietība, piedošana, sapratne pieļāvums un mīlestība. Sarunās ar bērniem negaidi, kad notiks kāds nelaimes gadījums, kad varēsi izrādīt savu maigumu. Kad tavs mazais zēns skrien tev garām, paplikšķini viņam pa galvu un pasaki kaut ko jauku. Paņem savu jauko meitiņu uz rokām  un saki: „Es vienmēr esmu gribējusi sev tādu mazu meitenīti, kāda esi tu.” Vai apliec rokas ap pleciem savam vecākajam dēlam un saki: „Es tā lepojos ar tevi.” Nodrošini viņiem nepārtrauktu maiguma diētu. Tas pietuvinās viņus tev, kā arī vairos tavas sievišķīgās manieres.

9. Izsmalcinātība. Viena no sievišķīgas sievietes pazīmēm ir izsmalcinātība, kas ietver sevī labu sabiedriskus audzināšanu. Tas nozīmē būt taktiskai, pieklājīgai, diplomātiskai, apdomīgai, uzmanīgai attiecībā pret citu jūtām un patiesību, laba gaume, un žēlsirdība. Izsmalcināts cilvēks uzmanās, lai neaizvainotu nevienu, nekad nav rupjš, nepieklājīgs, nevērīgs, primitīvs, vulgārs vai prasts. Lai būtu izsmalcināts: Nekad nepārtrauc nevienu, nerunā par tādām lietām, kas sagādātu raizes kādam, nemonopolizē sarunu vai nefokusē to uz sevi. Nepadari citus par izsmiekla objektiem. Nekad neizsaki nevienam savas domas skarbā, brutāli vaļsirdīgā veidā, lai gan tīri tehniski tev būtu taisnība. Ja pamani, ka runā par tēmu, kurā cits cilvēks jūtas neveikls, esi tik pieklājīga un ātri izmaini sarunas tēmu. Nelieto vulgāru valodu, nezaimo, nelādējies un nestāsti prastus jokus. Neurbini degunu, nekasi sevi, neizpūt publiski savu degunu. Nemasē sabiedriskā vietā vīra muguru, neglaud viņa matus un neapmīļo viņu. Tāda darbība sabiedriskā vietā ir īpaši neizsmalcināta. Nepacel sarunu tēmas, kuras ir nepiemērotas vai neizsmalcinātas. Lai gan šādi raupji  paradumi nepiestāvēs arī vīriešiem, tomēr tās daudz vairāk bojās sievieti. Attīsti izsmalcinātu gaumi tajā, kā tu ģērbies, matu kārtojumā un grimējies. Izmanto savu labo gaumi mājas interjera veidošanā, mēbeļu un trauku izvēlē. Izstrādā izsmalcinātu gaumi mākslas un mūzikas jomā. Nekad neatsakies no sabiedriskiem ielūgumiem. Tos ir nekavējoties jāpieņem vai arī laipni jāatsaka ar telefona zvanu vai rakstiski vēstulē.

Vēl kāda izsmalcinātības pazīme: Es laipna pret ikvienu, ko satiec, lai arī kāda ir vecumu, stāvokļa, finansiālā vai sociālā statusa starpība. Ikkatra persona ir cilvēciska būtne, kurai ir tiesības tikt cienītai. Jo vairāk tu cienīsi cilvēciskas būtnes vispār, jo lielāka būs tava tieksme uz izsmalcinātību. Jebkura tiecība uz augstprātību liecinās par takta trūkumu, jo taktiskums nāk no izsmalcinātiem cilvēkiem. Nekas cits tik ātri neliecinās par to, ka tu esi vulgāra un neizsmalcināta kā tas, ka tu ignorēsi vai izvairīsies no citiem cilvēkiem. 

Lai demonstrētu savu cieņu pret cilvēkiem, nekad nedari nekā tāda, lai viņu jūtas tiktu aizskartas. Nekad, piemēram, neizrādi vienaldzību sakarā ar viņu uzskatiem vai nenorādi, ka lietas, ko viņi dara uzskata ir zemākas, it sevišķi to, ko viņi uzskata par svarīgu. Esi taktiska pret citu cilvēku jūtām, uzskatiem, dotībām, idejām, tradīcijām, reliģiskajām parašām vai dzīvesveidu.

Ja, piemēram tev gadās sastapt mazu pavecu kundzīti, kura ir vadījusi visu savu dzīvi veltīdamās kādu tradīciju godināšanai, neizrādi necieņu pret viņas jūtām, samīdot šīs tradīcijas zem savām kājām. Vai ja tu pusdieno kopā ar kādu patiesu dvēseli, kura lepojas ar savu kulinārijas mākslu, tad neatsakies no papildporcijas vai arī norādi, ka esi pilnīgā sajūsmā par viņas gatavoto maltīti.

Ja atrodies mājās pie kāda ārkārtīgi smalka cilvēka, neizrādi necieņu pret viņas dzīvesveidu ar trakulīgu uzvedību vai iekarsušu strīdēšanos. No otras puses, ja mājasmātei patīk izpriecas un tā ikkatram sniedz atpūtu un labas laika pavadīšanas iespējas, izrādi cieņu par viņas domāšanas veidu ar savu pašas bezbēdību. Vislielākā izsmalcinātības zīme, ko izrādīsi, būs tavs patiesais prieks par kompāniju, pret kuru tu izturēsies ar cieņu n taktiskumu attiecībā pret viņu dzīvesveidu.

Iemācies cienīt arī citu cilvēku entuziasmu. Piemēram, ja kāds kungs jums stāsta par kādu piedzīvojumiem pilnu ceļojumu, kuru viņš gatavojas veikt, un līdzko viņš gatavojas atklāt savus  plānus ar vislielāko sajūsmu, neaplej viņa entuziasma ar aukstu ūdeni uzvezdamās garlaikoti. Vēl vairāk, neizsaki kādas negatīvas piezīmes, kura sarūgtinās visu viņa entuziasmu, pasakot, cik gan tas viss būs dārgi un pārdroši tas viss izskatās. Tai vietā dalies ar viņu entuziasmā. Vai, ja viņš ir sajūsmā vienīgi par kūkas gabalu, ko viņš tiesā, neapslāpē viņa pacilātību ar kādu negatīvu piezīmi, kā piemēram: „Man nu gan tāda negaršo.”

Un vēl kāds izsmalcinātības trūkums būs nekaunība vai kaut kā uztiepšana citiem cilvēkiem. Tas nozīmē attieksmi, kad tu gaidi kādu labvēlīgu attieksmi , bet nemaz neievēro, ka tā varētu būt uzspiešana citiem cilvēkiem. Parasti šāda attieksme ir jauniem cilvēkiem lūdzot kādas ēdamas lietas savu draugu mājās vai lūdzot aizdot kādas drēbes, smaržas, automašīnu vai pat naudu. Ir kritiskas situācijas, kad lūgt palīdzību ir attaisnojama lieta, bet parasti aizņemšanās tiek uzskatīta par nekaunību un neizsmalcinātību.

Tīģera ūsas

Sievietes maiga un sievišķīga uzvedība var savaldīt vissarežģītāko vīrieti kā aprakstīts kādā vecā korejiešu pasakā:

Juna Oka ieradās kāda veca zinoša vīra mājās pēc padoma. Lūk, kāda bija viņas problēma: „Runa ir par manu vīru, ak gudrais,” viņa teica. „Viņš man ir ļoti dārgs. Pēdējo trīs gadu laikā viņš atradās projām karā. Tagad, kad viņš ir atgriezies, viņš tikko vairs sarunājas ar mani vai citiem cilvēkiem. Ja runāju es, šķiet viņš nemaz neklausās. Ja viņš saka kaut vārdu, tas izklausās rupji. Ja pasniedzu ēdienu, kurš viņam ne pārāk garšo, viņš to pagrūž malā un dusmīgs aiziet projām. Dažkārt tajā laikā, kad viņam vajadzētu strādāt rīsu laukā, es redzu, ka viņš laiski sēž kalna galā lūkodamies jūras virzienā! Es vēlos kaut atkal” viņa teica” viņš būtu tik pat mīlošs un maigs pret mani kāds viņš bija agrāk.” Gudrais vecais vīrs lūdza , lai viņa atnes viņam dzīva tīģera ūsu, no kuras viņš tad pagatavos burvju līdzekli.

Naktī, kad viņas vīrs bija aizmidzis, Juna Oka izzagās ārā no mājas, līdzi paņemdama rīsu bļodu un gaļas mērci. Viņa devās uz kādu vietu kalnu pakājē, kur zinājās dzīvojam tīģeri. Nostādamās patālāk no tīģera alas viņa izstiepa roku ar ēdiena bļodu, saukdama šurpu tīģeri, lai viņš nāktu paēst, bet tīģeris nenāca. Katru nakti viņa tur atgriezās, darīdama vienu un to pašu lietu, un katru reizi viņa panāca pa solītim tīģerim tuvāk. Lai gan tīģeris nenāca ēst, viņš tomēr pierada pie šī skata.

Kādu nakti viņa jau bija pietuvojusies akmens sviediena attālumā no alas. Šoreiz tīģeris jau panācās uz viņas pusi un apstājās. Viņi abi divi stāvēja un mēnessgaismā skatījās viens uz otru.  Tā tas notika arī nākamajā naktī un šoreiz viņi jau bija tik tuvu viens otram, ka viņa varēja parunāt ar tīģeri maigā mierinošā balsī. Nākamajā naktīm uzmanīgi ielūkojies sievietes acīs, tīģeris jau sāka ēst barību, ko sieviete tam turēja izstieptu savā rokā. Vēlāk, kad Juna Oka atkal atnāca , viņa redzēja, ka tīģeris jau gaida viņu uz taciņas.

Bija pagājuši gandrīz seši mēneši, kopš viņas pirmā nakts apciemojuma.  Visbeidzot kādu nakti , atkal apmīļojusi zvēra galvu, viņa teica: „Ak, cēlsirdīgo dzīvniek, man ir nepieciešama viena no tavām ūsām. Nedusmojies uz mani.” Un viņa nogrieza vienu viņa ūsu.

Juna Oka skrēja projām pa taku ar tīģera ūsu cieši sagrābtu savā rokā. Kad viņa atnesa to vecajam gudrajam, viņš to izpētīja, tad iemeta to ugunī. „Juna Oka,” teica gudrais, „vai vīrietis ir vēl ļaunāks par tīģeri? Vai viņš ir mazāk atsaucīgs pret laipnību un sapratni? Ja tavs maigums un pacietība var uzvarēt mežonīga un asinskāra dzīvnieka pašcieņu, tad tā to pašu izdarīs ar tavu vīru.”

Tev nav jābūt skaistai, lai tu būtu sievišķīga

Tev nav jābūt skaistai, lai tev piemistu visi sievišķības šarmi. Ir tūkstošiem diezgan vienkāršu sieviešu ar nesimetriskiem sejas vaibstiem un nepilnīgu ķermeņa uzbūvi, kuras gūst sekmes pievilcībā vīriešu acīs, jo viņas ir sievišķības paraugi. No otras puses ir tūkstošiem sieviešu, kurām ir daiļas sejas un vaibsti, kuras dēļ kokainības vai vīrišķīgas izturēšanās, tā arī nekad nerada iespaidu uz vīriešiem kā īpaši pievilcīgas sievietes.  Ja sieviete ir maiga, liega, jautrību mīloša, jauka, un  arī nevainīga un tīra, kurš gan apšaubīs viņas klasisko daiļumu?Lai arī kādi būtu viņas sejas vaibsti vai formas, lielākās daļas vīriešu acīs viņa izskatīsies kā sievišķības paraugs. Viņiem viņa šķitīs daiļa!

Pat ja sieviete ir tik neizskatīga, ka šo faktu nevar neieraudzīt, vīrieši parasti vienalga piesaistās. Lai arī viņi neuzskata , ka viņa ir daiļa, viņi uzskatīs par augstākā mērā pievilcīgu visu, kas viņā ir mundrs, pievilcīgs, valdzinošs, smalks, jauks, šiks. Ļoti bieži šādai sievietei piemīt viskošākais personības skanīgums un viņa gūst panākumus visjūtīgāko vīriešu savaldzināšanā, to visnobriedušāko raksturu savaldzināšanā, kuru acīs skaistumam bez sievišķības nepiemīt pievilkšanās spēka. Un reti šāda sieviete citas sievietes, kuras ir vienīgi skaistas , padara par nenozīmīgām savā tuvumā.

Tādēļ tu nedrīksti pieļaut, ka zaudē drosmi skaistuma neesamības dēļ. Vai arī tas, ka esi skaista, nedrīkst tevi iežūžot kļūdainā drošības sajūtā. Skaistuma neesamība vai esamība ir mazsvarīga lieta patiesas sievišķības sasniegšanā. Kā parasti apliecinājums šīs mācības patiesumam ir to sieviešu stāsti , kuras pieņem šos principus un ievieš savā dzīvē kā piemēram:

Es biju gara un nesievišķīga pēc skata

Pirms es uzzināju par „Valdzinošo sievišķību” es jutos ārkārtīgi nelaimīga. Es šaubījos par to vai es pat vispār vēlos apprecēties, jo ir tik daudz laulības dzīvju, kuras cieš neveiksmi. Es nebiju pārliecināta vai spēšu izveidot tādu laulību, kura ne tikai izdzīvotu, bet tas viss būtu arī kā laimes pilns process.

Mani audzināja par ļoti agresīvu, neatkarīgu un lietpratīgu cilvēku un bez tam bija tād fakts ka esmu gara auguma un nesievišķīga pēc izskata. „Valdzinošā sievišķība” palīdzēja man saprast manu kļūdaino prāta konstrukciju un kļūt par valdzinošu sievieti.

Mans vīrs ir kļuvis daudz vīrišķīgāks , kamēr ieviešu mācības principus dzīvē, un viņš saka, ka esmu padarījusi viņu tik laimīgu, ka viņš pat nezina dažkārt , kā rīkoties. Man šķiet, ka visu, kas var izmainīt tādu sievieti kā mani par maigu, sievišķīgu sievieti, ir jāmāca ikvienai sievietei, it sevišķi Sieviešu Atbrīvošanās kustībā! Viņas pat nenojauš, kas viņām pietrūkst.    

Atvērās pilnīgi jauna pasaule

Es apprecējos astoņpadsmit gadu vecumā un tajā laikā man šķita, ka esmu pilnībā nobriedusi un brīnišķīga sieva. Bija jauki būt tik jaunai un tik pārliecinātai par sevi. Bet, kad gadi gāja uz priekšu, es man sāka parādīties vāras nojausmas, ka iespējams, man tomēr vēl ir lietas, kas jāiemācās. Mēs kopā dzīvojām laimīgu dzīvi par spīti manai nespējai tikt galā ar ķildām un sirdsdēstiem.

Pagājušā gada pavasarī mani iepazīstināja ar „Valdzinošo sievišķību” un man šķita, ka manā priekšā atveras vesela pilnīgi jauna pasaule. Es laimes pārņemta praktizēju visus principus tā vietā lai darītu sevi laimīgu, es darīju laimīgu savu vīru un sapratu, ka esmu laimīgāka , kā jelkad agrāk un Dievišķā Mīlestība kā mērķis arvien vairāk kļuva mana realitāte.

Bet kādu dienu es atkritu atpakaļ! Es skatījos televizoru, kamēr bērni skraidīja apkārt un klaigāja, un mans vīrs mēģināja ar mani sarunāties. Es aizmirsu visu par to, ka esmu valdzinoša un visiem uzkliedzu lai viņi „aizveras”. Te nu bija! Mans vīrs pielēca kājās un izslāja ārā no mājas. Sapratusi, ko esmu izdarījusi, es devos viņam pa pēdām, bet viņš paziņoja, ka nevēlas mani redzēt.

Es atvainojos un un liku lietā it visu, ko biju iemācījusies, un tas uz viņu iedarbojās. Pusstundas laikā es biju paveikusi to, kam būtu jāpaņem vairāku dienu laiks, un mēs pavadījām kopā jauku vakaru, izbraucām tuksnesī, runājāmies un mīlējām viens otru. 

Es allaž būšu pateicīga „valdzinošajai sievišķībai” par to vakaru, jo tas bija pēdējais vakars, ko mēs pavadījām kopā divatā. Nākamajā dienā mans vīrs guva nopietnu ievainojumu. Kad sēdēju pie viņa gultas cerībās un lūgšanās, es biju tik pateicīga, ka mēs nešķīrāmies saīguši. Es izmantoju šo laiku, lai atkal darbotos ar „Valdzinošo sievišķību”, un teicu viņam, cik man viņš ir svarīgs, cik drosmīgs un vīrišķīgs viņš ir un cik ļoti es viņu mīlu. Viņš nodzīvoja trīsdesmit dienas. Tagad esmu atraitne ar visjaukākajām atmiņām un pateicību pat tiem dažiem tik īpašajiem mēnešiem, kas mums bija, un par to prieku, ko viņša piedzīvoja, pateicoties „Valdzinošajai sievišķībai”.

Sievišķīgas viltības un triki

Es augu fermā un strādāju kā zēns – apstrādādama dārzu, apdarīdama mājas darbus, utt. Man nekad nebija rišām rotāts apģērbs kā meitenei un nekad arī neuzskatīju, ka šādas lietas ir nepieciešamas. Smaržas, nagu laka, acu kosmētika, mežģīņota apakšveļa bija domāta untumainām pilsētas sievietēm, kuras nekad nedarīja nekā noderīga un nepalīdzēja saviem vīriem.

Es apprecējos ar savu vīru ar domu pārveidot viņu par kaut ko pieņemamu. Es domāju, ka viņš priecāsies par manām pūlēm. Pār viņu ilgu laiku bija valdījis viņa tēvs un tādēļ pieņēma lielu daļu manas komandēšanas bez iebildumiem. Atrazdamies starp mani un savu tēvu viņam nudien, nekad neuzradās iespēja būt pašam. Es jutos atbildīga par to, ko viņš darīja un viņš ļāva man tādai būt.

Es rūpējos par naudu un baznīcu. Viņš priecīgs tērējās, kur vien ienāca prātā, izrakstīdams čekus, ņemdams aizņēmumus. Viņa ģimene pretēji manējai nebija reliģioza. Es mēģināju piedabūt viņu iet baznīcā un viņš gāja, bet mulsināja mani ar savu garlaikoto uzvedību, utt. Viņš tā arī nepārtrauca pāris savus sliktos ieradumus, ko viņš bija apsolījis pārtraukt, pirms mēs apprecējāmies. Bet par spīti tam visam mūsu laulība bija diezgan izdevusies. Mēs  mīlējām viens otru un mums šķita , ka mūsu problēmas ir gluži ikdienišķas. Bet mūsu strīdi kļuva aizvien biežāki un arvien spēcīgāki. Nauda bija galvenais strīdu stūrakmens, bez tam, ka viņš atteicās dot man lietas, kuras man šķita, ka pienācās man.  

Uztraukumi par naudu lika man izskatīties vecākai par saviem gadiem. Viņš atteicās mēģināt dabūt patiesi labu darbu, pēc tam, kad bija atlaists no kāda ļoti laba darba. Es mēģināju iztikt no tā mazumiņa, kas palika pāri pēc viņa iknedēļas „kabatas izdevumiem un čeku izrakstīšanām”. Es drosmes pilna bēguļoju un mēģināju piekukuļot kreditorus. Es pat pametu savus trīs mazos bērnus un aizgāju strādāt.

Bet, kamēr es strādāju, viņš tērēja tik daudz naudas par suņu barību, saldējumiem, koka kolu, cienastiem draugiem,  auto remontiem, benzīnu, utt., ka mūsu īres rēķini krājās kaudzēs un vis beidzot mūsu parāds bija trīs tūkstoši dolāru. Lietas gāja šādu ceļu un līdz ar to mūsu šķiršanās bija nenovēršama. Es plānoju viņu pamest , tiklīdz bērni sāks iet skolā.

Ap to laiku viņš sāka aktīvi piedalīties skautu organizācijā, ko biju viņam uzstājusi. Drīz vien skauti bija katrā vārda galā. Viņš pavadīja kopā ar viņiem tik daudz laika, ka mēs knapi viņu kādreiz vairs redzējām. Viņš neieradās kopā ar mani uz karnevālu, kā bija solījies man un bērniem, jo devās pārgājienā kopā ar skautiem. Es reizi nedēļā gatavojos iet uz kora stundām, un mans vīrs pirmās nodarbības laikā bija ieplānojis palikt mājās un nokrāsot grīdu verandā, kā bija man solījis. Kad pārnācu mājās, ieraudzīju, ka viņš bija pasaucis trīs skautus, lai viņi nokrāso grīdu un tādējādi iegūst savus „grīdas krāsošanas žetonus”. Tomē ne tikai grīdas bija nokrāsotas, bet arī sienas apšļakstītas. Es izskatījos briesmīga un biju saniknota!

Tieši nākamajā vakarā kāda draudzene izstāstīja man par „Valdzinošo sievišķību”. Es zinu, ka bez tās ap šo laiku mēs jau būtu šķīrušies. Mans vīrs tagad ir pavisam cits vīrietis. Es nekad neesmu atradusies tādā svētlaimē. Brīvība, pieņemšana, uzslavas, sievišķīgie triki un paņēmieni, un mīlestība, tie visi ir mani noslēpumi. Nudien ir jauki būt sievišķīgai sievietei. Vairs nejūtos nepiepildīta.

Manam vīram tagad ir ārkārtīgi labs darbs un viņš to mīl, un vienas nedēļas laikā padara daudz vairāk kā agrāk padarīja divās nedēļās. Viņa mīlestība un uzmanība pret mani ir dubultojusies. Tas redzams it visā, ko viņš dara. Viņš uzvedas tik romantiski kā kāds skolas puika. Viņš dāvina man dāvanas, (dažkārt) mazgā traukus, un mūsu mīlas dzīve ir brīnišķīga. Es nemaz nevarētu vēlēties vēl ko vairāk.

Ārpusmājas saviesīgi pasākumi

Sievietes mēdz mazināt savu sievišķīgo izturēšanos ārpusmājas pasākumos un spēlēs. Daļēji tas ir viņu apģērba dēļ. Bikses un pavirši izvēlētas drēbes iedrošina uz nesavaldīgu darbību. Sievietes uzsit pa plecu, svilpj, spalgi kliedz, skaļi runā, trokšņaini smejas, lieliem malkiem ēd ēdienu, sēž ar izvērstām kājām, vai vienu kāju pārliktu pāri otrai, kā to dara vīrieši, pilnā kaklā smejas par anekdotēm un atmet atpakaļ galvu, kad dzer. Esi modra šādos pasākumos un saglabā sievišķīgu izturēšanos.

Aizliegumi sievišķīgas uzvedības rāmjos

1.Seko, lai tavas rokas nav stīvas, skarbas, pārāk prasmīgas, apņēmīgas un spēcīgas.

2.Seko, lai tava gaita nav smagnēja un soļi nav pārāk gari.

3.Izvairies no sekojošām balss īpašībām: skaļa, stingra, lietpratīga, drošsirdīga, garlaicīga, bubinoša, monotona, vienmuļa.

4.Nesmejies skaļi vai vulgārā veidā.

5.Neizmanto sejas izteiksmes, kuras liecinātu par dusmām, aukstumu, asumu, aizvainojumu, riebumu, stūrgalvību.

6.Neļaujies sarunai, kura ir asa, rupja, kritiska, nepacietīga, primitīva, prasta, neizsmalcināta.

7.Sabiedriskā vietā neurbini degunu, nestaipies un nešņauc degunu. (Vari noslaucīt degunu.)

8.Nemasē vīra muguru, nerotaļājies ar viņa matiem un neglāsti viņu publiskās vietās.

9.Neiepliķē cilvēkus uz muguras.

10. Nerunā skaļi, nesvilpo un nežāvājies.

11.Par jokiem nesmejies pilnā kaklā.

12.Nerij barību un neēd skaļi.

13.Nedzer atgāzusi galvu atpakaļ.

14.Nesēdi ar pavērtām kājām vai vienu kāju pārliktu pāri otrai.

Kā iemantot sievišķīgas manieres

1.Rokas

2.Gaita

3.Balss

4.Smiekli

5.Mīlīga sarunāšanās un murrāšana

6.Apburošs gurdums

7.Sejas izteiksme

8.Sarunas

9.Izsmalcinātība

Uzdevums

Analizē savu sievišķīgo izturēšanos. Paņem savu visvājāko punktu un strādā pie tā vismaz nedēļu. Vislabākais – mēnesi.