Kas ir izstarojoša laime? Ar ko tā atšķiras no iekšējās laimes, par kuru runājām iepriekš? Iekšējo laimi nopelna, veidojot raksturu, savukārt izstarojoša laime ir brīvprātīga iezīme, kā, piemēram, kad tu pēkšņi izdomā pasmaidīt. Tas ir mudrums, smiekli, dziedāšana, dzīvesprieks, smaidi, mirdzošas acis, žirgtums, entuziasms, optimisms, humora sajūta, siltu jūtu paušana un, kā Deručetei, spēja uzlabot apkartējo garastāvokli.

Vīrieši izstarojošu laimi uzskata par vienu no vērtīgākajiem dārgumiem, kāds piemīt sievietei, un vērtē to augstāk par sejas daili un auguma formām. Skaistām sievietēm nevajadzētu pieļaut kļūdas, dzīvojot uz saviem lauriem, un cerot, ka vien skaista seja padarīs tās pievilcīgas vīriešu acīs. Bez smaida un mirdzošām acīm viņām ir maza ietekme. Vīrieši apbrīno skaistas meitenes kā dabas radītas gleznas, taču meklē smaidošas, starojošas sievietes sev par dzīves biedrenēm.

Sievietes, kurām nav dabas doti skaisti sejas panti un forma, parasti izrādās ir tie lielākie dārgumi. Jo viņas ir uzcītīgi strādājušas, lai savus defektus aizstātu ar īpašībām, kas patiešām vīriešiem ir svarīgas. Atceries Amēliju, viņa bija diezgan apaļīga, ar īsu degunu un aplam apaļiem vaigiem, taču saņēma visu vīriešu uzmanību un mīlestības apliecinājumus, kuri gadījās tuvumā. Viņas defekti tika aizēnoti ar smaidīgām lūpām, acīm un sirdi. Deručetei bija vasaras raibumi un liela mute. Viņas daile bija efektīvs smaids un žirgtums.

Sievietes vienmēr ir centušās patik vīriešiem. Tomēr viņu uzsvars ir bijis drēbes, frizūras un grims. Ārējā čaula ir svarīga, taču daudz svarīgāka ir smaidīga, starojoša seja un izturēšanās. Ja, piemēram, sievietes drēbes ir pasakaini skaistas, nevainojama frizūra un grims, bet viņai ir skāba sejas izteiksme, viņa nebūs pievielcīga vīrietim. Turpretim, ja viņai mugurā būs vienkāršs ikdienas apģērbs, vienkārša frizūra un mazliet vai nemaz grima, bet seju rotās saulains smaids, vīrieši būs apburti.

Deručete, Amēlija un Dora

Visapburošākā Deručetes īpašība bija spēja izstarot apkārtējiem laimi, sēt prieku un nest gaismu tumšajās dienās. Viņas smaidam bija spēks uzlabot garastāvokli pārējiem, viņas klātbūtne izstaroja prieku un gaismu mājās, viņas izturēšanās bija siltuma pilna. Kā autors saka: „Viņa tikai paiet garām un mēs jau esam apmierināti, viņa tikai parādās uz mirkli un mēs jau esam laimīgi.”

Amēlija bija laipna, mundra, smaidīga, ar smaidīgu sirdi. Dorai piemita visburvīgākā balss, visjautrākie un vissmalkākie smiekli. Prezidents Vudrovs Vilsons (Woodroe Wilson) par savu sievu Elenu teica: „Viņa bija tik starojoša un laimīga!” Vīrieši nepriecājas par drūmām, depresīvām vai pat pārlieku nopietnām sievietēm. Viņi meklē sievietes, kuras ir vitālas, dzīvas un laimīgas!

Dollija Madisona

Viena no visilgāk vadošajām un visenerģiskākajām Pirmajām Lēdijām Baltajā namā bija Dollija Madisona (Dolley Madison). Astoņu gadus, kuru laikā viņas vīrs bija ASV prezidents, viņai piederēja vēlētāju sirdis, un Dollija bija vispopulārākā un vismīlētākā persona ASV. Ar parīziešu turbānu galvā, rokas un kaklu ivenmēr rotāja pērļu kalni – viņa bija perfekta saimniece, dabiska un dzirkstoša kā šapmanietis, taktiska un gracioza. Viņas kaisle pret dzīvi nekad nepazuda. Bez slimošanas, 81 gadu vecumā viņa diendusas laikā aizgāja tai saulē. „Viņa mirdzēja,” teica kāds draugs, „līdz pat kapa malai.”

Ninona de Lenčlos (Ninon de Lenclos)

Ninona de Lenčlos, 17.gs. Francijas galma dāma, bija vēļ viena sieviete ar īpašu šarmu un starojumu. Dižākie tā gadsimta vīrieši viņu mīlēja, kā arī ir sacīts, ka viņa esot iekarojusi vienas dzimtas vīriešu sirdis trīs paaudzēs. Viņa saglabāja savu šarmu un daili līdz pat 80 gadu vecumam. Visinteresantākās Francijas sievietes bija viņas pazemīgas draudzenes. Visjaukākā viņas īpašība, pēc daudzu domām, bija viņas kvēlā sajūsma par itin visu apkārt. Runājot viņas vārdiem: „Jūs nekad nedzirdēsiet mani sakām, ‘tas ir labi’ vai ‘tas ir slikti’, bur tūkstots reizes dienā es saku ‘es priecājos, es priecājos!’ ” 

Nataša

Natašai, Karš un miers varonei, piemita mirdzums, burvība un mazliet postoša bezbailība. Dažreiz viņai bija blēdīga sejas izteiksme. Viņa bija laimīga un starojoša. Princi Andreju pirmais, kas piesaistīja, bija viņas mīlestība pret dzīvi. Kad viņš mēģināja gulēt pie atvērta loga, viņš dzirdēja Natašu runājam ar savu brālēnu stāvu augstāk: „Ak, kā tu vari gulēt! Tikai paskaties, cik skaisti ir ārā! Ak, cik brīnišķīgi! Vēl nekad, nekad nav bijusi tik satriecoša nakts! Paskat, kāds mēness! Ak, cik burvīgi! Atnāc šeit. Tur es jūtos tā, it kā noslīgtu lejā, apķertu savus ceļus, turētos cieši, cieši un tad lidotu prom lūk šādi....”

„Valdīja pilnīgs klusums, taču Andrejs zināja, ka viņa vēljoprojām sēdēja turpat... ‘Par ko viņa tā priecājas? Par ko viņa domā? Kāpēc viņa ir tik laimīga?’ Viņas šarms reibināja Andreju kā vīns... Princis Andrejs priecājās, satiekot kādu, kam nav pierastais sabiedrības zīmogs. Un tāda bija Nataša ar savu izbrīnu, savu burvību, savu kautrību un pat ar savu kļūdaino franču valodu. Viņš apbrīnoja mirdzumu viņas acīs, un viņas smaidu, kas radās no viņas iekšējās laimes, nevis no apkārtējo sacītā.”

Autors neapraksta Natašu kā īpašu skaistuli. Viņa tiek uzskatīta par pievilcīgu, apburošu, daži viņu uzskata par glītu. Dažviet autors pat uzsver viņas trūkumus, sakot „Natašas lielā mute iepletās, padarot viņu diezgan  neglītu.” Tātad ir vēl viens piemērs, kur redzams, ka sievietes šarms nav skaisti sejas vaigsti, bet gan viņas enģeliskās un cilvēciskās īpašības.

„Princis Andrejs Natašā redzēja pilnīgi citu pasauli, nekā pazina līdz šim, un tādu prieku, kāds piemita Natašai, viņš vēl nekad nebija zinājis...  Viņš raudzījās viņā, kamēr viņa dziedāja, un kaus kas jauns un svētlaimīgs apņēma viņa dvēseli... Viņa dvēsele bija tik pārpilna ar prieku, ka viņam šķita, ka viņš no smacīgas telpas būtu izgājis Dieva svaigajā gaisā... Viņam nenāca prātā doma, ka viņš ir iemīlējies... Viņš nedomāja par viņu, tikai iztēlojās sev blakus, kā rezultātā visa dzīve rādījās jaunā gaismā. Un pirmo reizi daudzu gadu laikā viņš kala plānus nākotnei. Viņa jūtas pret Natašu palīdzēja viņam noticēt iespējamajai laimei.”

„’Vēl vakar es biju agonijā,’ teica princis Andrejs, ‘bet es nemainītu šo agoniju ne pret ko citu uz pasaules... Es neesmu dzīvojis līdz šim. Tikai tagad es esmu dzīvs, bet es nespēju dzīvot bez viņas.’ Princis Andrejs šķita un patiešām arī bija kļuvis pilnīgi cits cilvēks... Kas bija noticis ar viņa garlaicību, dzīves nicināšanu un vilšanos?... Viņš brīnījās par jūtām, kas bija viņu apsēdušas, kā kaut kas svešs un tāls, neatkarīgs no viņa...”Visa pasaule man ir sadalīta divās daļās: viņa ir viena daļa, un tur ir prieks, cerība un gaisma: otra ir, kur viņas nav, un tur viss ir drūms un tumšs.’ ” Lūk, šādas ārkārtējas, varenas jūtas vīrietis var just pret sievieti.

Humora sajūta

Kad es saku, ka sievietei ir jāpiemīt humora sajūtai, es nedomāju muļķīgu joku stāstīšanu vai kāda izjokošanu. Tas atšķiras no sievišķīgā šarma. Es ar to domāju spēju redzēt ikdienas situāciju amizanto pusi. Tas ne tikai vairo sievietes pievicību, bet var kalpot par labu mērķi. Tas var palīdzēt pārvarēt grūtos dzīves mirkļus, pat pārvērst asaras smieklos. Es nāku no ģimenes, kura pārvarēja neveiksmes šādā veidā, tādejādi padalīšos ar jums personiskā pieredzē:

Drīz pēc tam, kad es satiku savu vīru, viņš mani aizveda uz koledžas pilsētiņu. Kad viņš man palīdzēja izkāpt no mašīnas, mans mētelis uz kaut kā aizķērās, kārezultā tajā izplīta caurums. Es nezinu kāpēc, iespējams audzināšanas dēļ, bet man tas likās uzjautrinoši un es sāku smieties. Mans vīrs, kurš nāk no daudz nopietnākas ģimenes, bija patiesi pārsteigts par šādu reakciju. Esmu pārliecināta, ka viņš īsti nezināja, ko domāt, bet viņa sejas izteiksme pauda visu, un mēs sākām satikties pēc tam.

Kad mēs bijām jau precējušies, mani piemeklēja vēl viena neveiksme. Es nesu rokās bļodu ar spagetti, paslīdēju uz grīdsegas un tas izgāzās uz grīdas, kā arī man virsū! Es varēju sēdēt virtuves vidū un raudāt, bet tā vietā es saskatīju humoru šai situācijā, un sāku smieties. Manam vīram vēljoprojām un siltas atmiņas par šo gadījumu. Tas bija 2.pasaules kara laikā, kad nebija daudz par ko smieties.

Nākamreiz, kad tevi piemeklēs kāda neveiksme, mēģini saskatīt tajā humoru. Piemēram, tev izbeidzas degvielas ceļa vidū, vai tev nejauši aizkrīt ciet durvis un tu esi savā nakts tērpā, vai tu pazaudē naudu, vai tu netīšām izmet savu lidmašīnas biļeti atkritumu tvertnē, vai teiksim pārnāc mājās ar cita mēteli no koncerta, vai kāds cita, muļķīgi cilvēciska kļūda. Tu vari drīt kā lielākā daļa cilvēku – sūdzēties, gausties un likt sev justies nožēlojami. Bet vai raizēšanās atrisinās problēmu? Tu vari saskatīt humoru tai visā. Īstenībā – uzmundrinot sevi un uzturot labu garastāvokli, tu vari pārdomāt savu problēmu un atrast risinājumu.

Kā apgūt starojošo laimi

1. Strādā, lai apgūtu iekšējo laimi: tu vari daudz dabiskāk un ilgāk izstarot laimi, ja esi iekšēji laimīga. Turpini pie tā strādāt ilgstoši.
2. Pieliec apzinātas pūles: pēc tam, kad esi uzkrāsojusies, paliec pie spoguļa un trenējies smaidīšanā. Mēģini izskatīties starojoša. Jāstaro ir lūpām, acīm, visai sejas izteiksmei, tas nevar būt kokains smaids. Atstāj istabu ar smaidīgu seju. Tava ģimene tev atbildēs ar šo pašu, un diena būs sākusies veiksmīgi. Nākamais, pievieno dzīvespriecīgu attieksmi. Mēģini nebūt skeptiska vai šaubu pilna par dzīvi. Protams, ir lietas, ko mums vajag uzlūkot ar šaubām, bet attieksmei vajadzētu būt pozitīvai, cerību pilnai, ar skatu labākā nākotnē. Mums nevar būt smaids, kas uzlabo garastāvokli citiem, ja mūsu skats uz dzīvi nav pozitīvs.
3. Izstaro laimi visiem: vislabākais veids, kā izstrādāt ieradumu un izstarot laimi, ir smaidīt visiem, ne tikai savai ģimenei vai draugiem. Pasaule priecājas par saulainiem cilvēkiem; ir pārlieku daudz nopietno. Dod saules gaismu bēdu pārņemtajam. Sēj prieku drūmajos skatienos. Viņiem tas nepieciešams visvairāk. Dod, neskatoties uz to, vai viņi to ir vai nav pelnījuši. Dievs „dod lietu gan taisnajiem, gan netaisnajiem.” Vai kā vēsta sena Austrumu gudrība: „Lotosa zieds smaržo visiem, kas ir istabā.”
4. Smaidi arī bēdās: ir dabiski, ka dzīvē pienāk arī bēdu un nedrošības posmi. Smaidīšana tādos brīžos var likties nedabiska, bet, saskaņā ar Kristīgo un morāles mācību, no mums gaida pārdabiskas darbības. Īsti sievišķīga rakstura pazīme, ir spēja smaidīt arī bēdās, kā tas aprakstīts sekojošās rindās, kuras rakstījusi Ella Vīlera Vilkoks (Ella Wheeler Wilcox):
   
   
   Ir gana viegli būt jaukam,
   Kad dzīve plūst kā dziesma.
   Bet vērtīgs ir tas, kurš spēj smaidīt pat tad,
   Kad viss iet uz grunti.
   Bēdas ir pārbaude sirdij,
   Un tās vienmēr nāk ar gadiem.
   Un smaids, kas ir zemes lūgšanu vērts,
   Ir tas, kas spīd caur asarām.
   
   
5. Veselība: tu vari daudz vieglāk smaidīt un izskatīties starojoša, ja jūties labi. Ja tu jūties apslimusi, ja ķermenis ir novārdzis, noguris, tad ir grūti izskatīties starojošai. Veselība ir nākamās nodaļas tēma, ļoti svarīga starošanas un visas Valdzinošās sievišķības daļa.

Kad nevajadzētu smaidīt

Ir reizes, kad labāk nesmaidīt un neizstarot laimi. Piemēram, kad jūs esat kopā ar kadu, kurš ir lielās sērās, tad jūsu laimīgā attieksme var otram likties kā līdzjūtības trūkums. Šajā gadījumā labāk būt nopietnam un izrādīt sapratni otrai puses ciešanām. Mēģini saprast, kurā situācijā līdzjūtība un nopietnība ir daudz piemērotākas. Ja neesi pārliecināta, pavēro reakciju uz tavu smaidu. Ja apkārtējos aizvaino tava laime, vari būt droša, ka tas nav harmonijā ar viņu pašreizējo stāvokli, un viņi vēlas, lai tu pārstāj. Sērošana, kad tā ir atbilstoša, tiek uzskatīta par mākslu.

Īstā pievilcība

Šai pasaulē nav citas svarīgākas funkcijas, kā būt pievilcīgai – dāvāt prieku, degt gaismu tumšajās dienās, būt zelta pavedienam citu likteņos un būt ar saticības garu. Vai tā nav pakalpojuma izdarīšana?

Uzdevums

Praktizē smaidīšanu spoguļa priekšā. Ietver lūpas, acis un sejas izteiksmi kopumā.