Vadītājs

Vīrietim ir jāfunkcionē, jāsajūtas vajadzīgam un ir jābūt pārākam par sievieti savā vadītāja jeb virzītāja lomā.

Tēvs ir ģimenes galva, vai prezidents vai runasvīrs. Šādu pienākumu viņam ir nolicis Dievs, kā skaidri pateikts Svētajos Rakstos. Pirmais bauslis, kas dots cilvēcei, tika dots sievietei, „Tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” Acīmredzot mūsu Radītājs juta, ka tas ir tik vitāli svarīgi sievietei to saprast, ka Viņš novirzīja šo bausli tieši viņai.

Apustulis Pauls salīdzināja vīrieša vadošo lomu pār savu sievu ar Kristus vadošo lomu priekš baznīcas.

Pastāv arī kāds loģisks iemesls, kādēļ vīrietim ir jābūt vadītājam: Jebkurai organizācijai, lai tā vienmērīgi funkcionētu, ir nepieciešams vadītājs – prezidents, kapteinis, uzraudzītājs, direktors vai galvenais. Tas ir likumu un kārtības jautājums. Ģimene, maza cilvēku grupiņa ir jāorganizē tā, lai tur nebūtu haosa. Nav svarīgi, cik liela vai maza ir ģimene. Pat ja tā sastāv tikai no vīra un sievas, ir jābūt vadītājam, kurš uzturēs kārtību.

Bet kādēļ gan vadītājam ir jābūt vīrieti? Kādēļ ne sievietei? Atkal izmantojam loģiku – vīrietis pēc sava rakstura un iedabas ir dzimis, lai būtu vadītājs, kurš sliecas būt lēmējs un kuram ir drosme būt pārliecinātam. No otras puses sievietei ir tieksme svārstīties. Un vēl pamatotāks iemesls, kādēļ lai vīrietis vadītu ir tas, ka viņš pelna iztiku. Ja viņam ir čakli jāstrādā, lai nodrošinātu iztiku, tad viņam ir nepieciešama jurisdikcija pār dzīvi to darīt. Sievietei un bērniem ir daudz vairāk spēju piemēroties. Galavārds ar pilnām tiesībām pieder maizes pelnītājam.

Mūsdienās tiek pieliktas milzu pūles, lai tiktu vaļā no patriarhāta un to aizstātu ar vienlīdzību, kurā vīrs un sieva pieņem lēmumus, savstarpēji vienojoties. Lai gan šī doma virspusēji var izklausīties laba, tā nav praktiska un tā nedarbojas. Tiesa, dažus lēmumus var pieņemt savstarpēji vienojoties, tomēr daudz vairāk ir tādu, kurus nevar. Ir daudz strīdīgi jautājumi, kuros vīrs un sieva nevienosies nekad. Bet, kad ir jāpieņem lēmums, kādam ir jābūt vadībā.

Savstarpēja vienošanās prasa laiku, notiek stundām garas apsvēršanas. Ne vienmēr ir laiks. Ikdienas sadzīvē daudzi lēmumi ir jāpieņem ātri. Piemēram: „Vai Džeinai ir jāņem lietussargs un jāiet uz skolu pa lietu vai arī viņu vedīs tēvs?” Kad tēvs pieņem lēmumu, lietas nokārtojas uzreiz. Un, vai Džeinas kājas kļūst mitras vai nē, tas vairs nav tik svarīgi kā mājas kārtība. Bet uzturot spēkā vīra kā ģimenes galvas statusu, atliek tikai loģika. Atliek tikai sekot Dieva norādēm, kuras, tāpat kā visi citi baušļi, tika dotas ar gudru ziņu.

Vadītāja jeb virzītāja tiesības

Noteikt likumus ģimenē. Kad izveidojas ģimene, ir jānodibina ģimenes likumi, tādi kā uzvedības likumi, mājas aprūpes likumi, galda manieru likumi, naudas tēriņu likumi, ārpusmājas uzvedības likumi, automašīnas lietošanas likumi. Ģimenes locekļi var palīdzēt veidot šos likumus. Apdomīgs tēvs var sasaukt ģimenes sanāksmi, lai uzzinātu tās viedokli. Zināmu daļu pilnvaras viņš var nodot sievai , lai viņa nosaka mājas aprūpes likumus, jo viņa daudz tuvāk pārzina šo jomu. Bet, par cik viņš ir mājas galva, viņš patur galavārda tiesības.

Ģimene nav demokrātiska iestāde, kur katrs iesniedz savu vēlēšanu biļetenu. Ģimene ir teokrātija, kur tēva vārds ir likums. Mājās visa kopuma autoritāte ir tēvs un visos mājas pasākumos un ģimenes jautājumos nav svarīgāka autoritatīva avota. Šāda kārtība nav patvaļīgi pieņemta vai netaisnīga. Tas ir Dieva valstības likums un kārtība.

Iespējams, tu varētu pieprasīt pārvaldes tiesības pār bērniem, jo tu esi devusi viņiem dzīvību un esi atbildīga par viņu ikdienas aprūpi. Iespējams tev liktos, ka tev ir tiesības noteikt disciplīnu, reliģisko piederību, norādījumus un citas svarīgas lietas. Ja tavi uzskati nesakrīt ar vīra uzskatiem par šiem jautājumiem, tad tev var likties, ka tev ir piešķirtas neatsavināmas tiesības uz galavārdu. Tas tā nav. Lai gan tev ir pieder svētie mātes pienākumi, tu neesi viņu vadītāja. Tavs vīrs ir savas draudzes gans un viņš visu nosaka.

Pieņemt lēmumu. Tēvam arī ir tiesības pieņemt gala lēmumu par lietām, kuras attiecas uz viņa personīgo dzīvi, viņa darbu un viņa ģimeni. Parastā ģimenē daudz lēmumi ir jāpieņem ik dienas. Daudzi no tiem nav tik svarīgi, tādi kā vai ņemt suni līdz piknikā vai atstāt to mājās. Tomēr, lai arī šīs lēmums ir gana sīks, tas ir jāpieņem un bieži vien – steigā. Kad vīrs un sieva nespēj vienoties, tad kādam ir jāizlemj. Gala vārds pieder tēvam.

Ir jāpieņem arī svarīgi lēmumi. Iespējams, vīrietim ir jāsastopas ar lēmumiem sakarā ar savu darbu, tādiem kā vai palielināt savu biznesu , ieguldīt naudu, mainīt nodarbošanos, pāriet citā darbā. Šādi plāni var nozīmēt soli atpakaļ naudas tēriņos vai citas pielāgošanās. Ja vīrietis ir gudrs, viņš pirmkārt pārrunās lietas kopā ar sievu , lai būtu lietas kursā par viņas uzskatiem un lai iegūtu viņu kā sabiedroto.

Ir interesanti atzīmēt, ka Bībelē Jēkaba vēstulē, pēc tam, kad viņš ir daudzus gadus strādājis pie sava patēva , Kungs viņam saka: „Atgriezies sava tēva zemē pie savas cilts, un Es būšu ar tevi.” Bet, lai gan viņš ir saņēmis norādījumus no Dieva, viņš vispirms no lauka sasauca Rahēli un Lea un runāja ar viņām, lai iegūtu viņu atbalstu. Kad viņš bija paskaidrojis situāciju Rahēle un Lea atbildēja: „Tad nu dari visu, ko Dievs tev ir sacījis.” Tagad viņam bija viņu atbalsts. Tas ir tas, kas viņam bija nepieciešams, lai vienā mierā varētu iet pa savu ceļu. (Pirmā Mozus grāmata 31). Iespējams, tu gribēsi nolasīt šo grāmatu savam vīram. Tas varētu iedrošināt viņu daudz biežāk uzzināt arī tavu viedokli un meklēt tavu atbalstu.

Iespējams, dažkārt vīrs meklē sievas atbalstu, bet negribīgi izskaidro savus iemeslus. Varbūt viņš domā, ka viņai nav pietiekamas zināšanas par darījumiem, lai ko saprastu. Vai iespējams, viņš nespēj pamatot pats savus plānus vai izskaidrot savas rīcības iemeslus. Varbūt viņu vada vienīgi iedvesma. Ja tas ir tā, tad neiedziļinies visā pārāk nopietni. Viņa sajūtas būs viņam daudz piemērotākas kā virzītāji nekā vārdos izteikti spriedumi.

Laulības dzīvē vīrietis un sieviete nav vis kā zirgu pajūgs, kuri vienādiem spēkiem velk vezumu. Viņi ir kā loks un saite, kā Longfelovs apraksta dzejolī ar nosaukumu „Hiavata”:

Kā priekš loka pastāv saite
Tā vīrietim ir sieviete
Lai gan sieviete vīrieti uzvelk, viņa viņam klausa
Lai gan sieviete vīrieti virza projām, viņa viņam seko
Viens bez otra viņi ir bezjēdzīgi.

Sievas loma vadīšanas procesā

Lai gan tas, ka tavs vīrs ir ģimenes galva, nav apstrīdams, arī tev ir dota kāda svarīga loma, kas tev jāspēlē šai vadības procesā. Un tā ir – pakļāvība un atbalsts, un dažkārt pat šī loma mēdz būt gana aktīva, kurā tu sevi skaidri, pat stingri izpaudīsi. Vīram tavs atbalsts ir nepieciešams, un nepieciešamas arī tavas idejas, dažkārt – nenovērtējamas, ja vien tas tiek pasniegtas pareizā veidā. Daudz lietu gulstas uz viņa pleciem. Viņam ir ģimene, kura jāvada, lēmumi, kuri jāpieņem. Daudzi no tiem – ļoti svarīgi. Tikai viņš viens pats būs atbildīgs par šiem lēmumiem, lai arī kāds būtu iznākums. Un tavs sapratnes pilnais atbalsts un pat tavas idejas priekš viņa var būt vissvarīgākās.

Mumtaza, Tadžmahalas lēdija spēlēja ļoti svarīgu lomu sava vīra vadības pasākumos un pat valsts pārvaldē. Būdama galvenā ministra meita viņa bija labi izglītota, augsti mācīta. Viņa bija cienījama personība. Šahs konsultējās ar viņu pirms pieņēma daudzus svarīgus lēmumus, ieskaitot pat tīri tehniskas vadības lietas. Nebija šaubu par viņas izsmalcināto ietekmi uz viņa dzīvi, tomēr viņa to paveica tik mākslinieciski, ka vīrs nejuta ne mazāko apdraudējumu savam Indijas galvenā karaļa statusam. Un arī pasaulei kopumā nebija ne jausmas par viņas ieguldījumu. Tieši šo sievišķības mākslu mēs mācām šajā nodaļā. Tātad pirmais solis būs novērst savas kļūdas. Pārskati, lūk, kādus punktus, vai tie neattiecas uz tevi:

Vai tu pieļauj sekojošas kļūdas?

Vadīšana. Vai tu savās rokās turi ģimenes grožus un vadi lietas pa savam? Vai tā esi tu, kas sastāda svarīgākos plānus un pieņem lēmumus, vai gaidi, lai vīrs tam visam pievienotos? Vai konsultējies ar viņu par ģimenes lietām un tomēr allaž beigās izdari visu pa savam? Kādēļ tā rīkojies? Varbūt tādēļ, ka nezini, kā būtu labāk rīkoties vai arī iespējams, tu neuzticies sava vīra lēmumiem jeb domā, ka pati visu izdarīsi labāk?
Vēl kāds variants – kad centies visu noteikt, vai sastopies ar pretestību? Vai notiek mērošanās spēkiem? Vai tev ir grūti pakļauties sava vīra vadībai? Vai tev ir sajūta, ka mērķis attaisno līdzekļus, ka ir labāk, ja viss noved pie laba gala, nekā cienīt vīra vadību?
Spiediens. Vai tu spied savu vīru darīt lietas pēc tava prāta, dažkārt ķeroties pie šķendēšanās vai iedzelšanas? Ja viņš pretojas – vai tas noved pie biežām nesaskaņām un strīdiem? Vai, iespējams, viņš padodas savu pareizāko lēmumu priekšā, lai tikai saglabātu mieru? Ja rīkojies šādi, tad tev noteikti ir sajūta, ka ik reizi viss nāk ar piedienu, ka tikai tādā veidā tu dabū, ko vēlies. Arī tavi bērni ķersies pie šādām metodēm.
Rūpīga izsekošana. Vai rūpīgi pārbaudi ik katru sava vīra plānu un pieņemto lēmumu, jo tu baidies, ka viņš var kļūdīties? Vai esi pārāk nobažījusies par viņa lēmumiem, uzmanīgi vēro viņu, steidzies piekrist viņam vai nepiekrist? Vai esi pārlieku ziņkārīga par vīra biznesa darījumiem. Vai uzdod zondējošus jautājumus baiļpilnā balss tonī? Tas norādīs uz uzticēšanās trūkumu, radīs viņā iespaidu, ka tev liekas, ka viņš nespēj būt vadītājs. Sievietei jāceļ vīrieša pašapziņa un nevis tā jāgrauj.
Padomi. Izplatīta kļūda ir dot vīrietim pārāk daudz ieteikumus, apbērt ar padomiem, stāstīt, kas un kādā veidā viņam jādara. Vai arī, kad viņš ierosina kādu jautājumu, kuru viņš vēlētos pārrunāt, tai vietā, lai tu sagaidītu viņa viedokli, tu steidzies dot viņam padomus. Vai arī pavadi milzum daudz laika pārdomājot, ko gan viņam vajadzētu darīt un tad izcel vadlīnijas, uz kurām viņam būtu jābalstās. Arī šis viss norādīs uz to, ka tu viņam neuzticies, kā arī atstāj uz viņu iespaidu, ka tu zini visas atbildes. Tas liks domāt, ka tev patiesībā viņš nav vajadzīgs un ka tu vari tikt galā ar visu tik pat labi un pat labāk – bez viņa.
Nepaklausība. Vai tu klausi savu vīru, kad piekrīti viņam, bet, kad nepiekrīti, tad rīkojies pēc sava prāta? Vai, ja patiesi jūties droša darīt kaut ko, ko viņš neatbalsta – vai izdari to vienalga? Jā, ir viegli paklausīt vīram, kad tu viņam piekrīti. Pārbaudījums nāk tad, kad tu viņam nepiekrīti. Kā izturēties šādās situācijās, es mācīšu turpmāk šai nodaļā.

Kā kļūt par nevainojamu sekotāju

Godā vīra pozīciju. Cieni vīra kā ģimenes galvas statusu un māci arī savus bērnus šādi rīkoties. Paļaujies uz principu, ka Dievs ir nolicis viņu ģimenes augšgalā, kā arī ir norādījis tev viņam sekot, kā teikts Bībelē. Ja tev šķiet, ka tas ir netaisnīgi, tad atceries, ka Dieva uzskati ir pareizāki par mūsējiem.
Atlaid grožus. Atlaid ģimenes vadības grožus! Nodod kontroli savam vīram! Lai viņš vada, un tu seko! Tev būs liels brīnums, cik labi viņš tiek galā ar visu bez tavas palīdzības. Tas tikai vairos tavu uzticēšanos vīram, kā arī viņa uzticēšanos pašam sev. Kad atlaidīsi vadības grožus, vīrs noteikti lūgs arī tevi būt par dažu mājsaimniecības lietu uzraudzītāju. Izstrādājiet šo abi kopā.
Uzticies viņam kā maza meitene. Neraizējies pārāk daudz par lietu iznākumu. Lai par to raizējas viņš. Uzticies viņam kā maza meitene. Šai nevajadzētu būt tāda pat veida uzticībai kā pret Dievu, jo Dievs nemēdz kļūdīties. Vīrieši – mēdz. Ļauj savam vīram kļūdīties uz uzticies viņa mērķiem un saprātam. Tādējādi tu palīdzēsi viņam augt, jo nekas tā neliek vīrietim sajusties atbildīgam kā, ja kāds viņa priekšā ir bērnišķīgi uzticīgs.
Dažkārt tava vīra lēmumi var neatbilst loģikas likumiem. Viņa plāni tev var likties neprātīgi un viņa spriedumi – ne mazākā mērā pamatoti. Iespējams, tie tādi arī nav, bet iespējams – ir. Varbūt viņš vadās no savas iedvesmas. Arī Dieva ceļi ne vienmēr ir izdibināmi un ne vienmēr šķiet loģiski. Negaidi, ka ik katrs lēmums, ko tavs vīrs pieņems, tev būs patīkams, vai arī – tā galarezultāts apmierinās tevi. Iespējams, Dievs viņu ved problēmu virzienā kāda gudra un tev nezināma mērķa labad. Dažkārt mūs ir jāpārbauda šķīstības ugunij, un Dievam ir dažnedažādi noslēpumaini paņēmieni, ka to paveikt. Ja tavs vīrs rīkojas vadoties no savām atklāsmēm un ja tu viņam padevīgi seko, tad vēlāk, atskatoties atpakaļ, tu redzēsi Visvarenā Dieva roku darbu savā dzīvē. Un tad tu būsi pateicīga par to kā viss izvērsīsies.
Iespējams, ka iestāsies kāds briesmu pilns brīdis, kad tu tik tiešām vēlēsies uzticēties savam vīram, vēlēsies sajust to, ka viņu vada iedvesma, tomēr nespēsi to saskatīt. Tu visu viņa lēmumu pamatā redzēsi liekulību, lepnību un savtību. Tev šķitīs, ka viņš ir visu nelaimju cēlonis. Un ja viņš tevī neieklausās – kā gan tu vari to visu novērst? Atbilde ir, lūk, kāda: ja tu nespēj uzticēties savam vīram, tu allaž vari paļauties uz Dievu. Dievs pavēlēja tavam vīram būt par jūsu ģimenes galvu un lika tev pakļauties viņam. Tev ir tiesības lūgt Dieva palīdzību. Ja paklausīsi tam, kurš dod padomus tavam vīram, un lūgsi Debesu Tēvam viņu vadīt, tad lietas nokārtosies vispārsteidzošākajā veidā.
Pielāgojies. Neesi nelokāma un nerīkojies vienīgi savu ieradumu vadīta. Piemērojies dzīves apstākļiem. Seko savam vīram, lai arī kurp viņš vēlas doties, kā arī piemērojies tiem apstākļiem, kādus viņš tev nodrošina. Ik katrai sievietei, kura ir ideāla sieva, un kura var padarīt savu vīru laimīgu, piemīt šī īpašība. Tā ir reta īpašība sievietēs, un vīrietis tādu augstu vērtē. Lai tu spētu viegli pielāgoties, tev jākļūst nesavtīgai. Rūpējies par viņu vairāk, kā par sevi. Uztver savu laulību kā prioritāti, kas atrodas pāri visam. „Ļauj savai maizei iet pār plašo jūru;” tā atnāks tev atpakaļ apsmērēta ar sviestu. Lai labāk veiktos, seko, lūk, kādiem likumiem:
Piemērojies, atmet nelokāmus un iepriekš ieviestus uzskatus par to, ko tu vēlies saņemt no dzīves, tādus kā – kur tu vēlētos dzīvot, kādu māju tu gribi, kādu dzīvesveidu, ekonomisko stāvokli, cik lielu bērnu skaitu. Iepriekš izveidotiem uzskatiem nav ne vainas, izņemot – ja tie nav nelokāmi. Tavi stīvie uzskati var nesaskanēt ar tava vīra plāniem, tiem plāniem, kurus viņš veidojis, lai viņš gūtu panākumus pildot savus vīrieša pienākumus.
Kad biju jauna, es arī biju aizspriedumaina. Es vēlējos, kad apprecēšos, dzīvot baltā divstāvu mājā uz vienu akru liela zemes gabala, ar augstiem šalkojošiem kokiem dārzā un pagrabu, kurš pildīts ar ābolu kastēm. Tam visam bija jāatrodas divdesmit tūkstoši iedzīvotāju lielas pilsētas nomalē. Ziemā būs sniegs un vasarā – zaļas pļavas. Gadiem ejot sapratu, ka šis sapnis ir bija manas dzīves šķērslis, tas padarīja mani mazāk spējīgu piemēroties, nekā es būtu varējusi būt. Kad noņēmu šo šķērsli, tad kļuvu par labāku un laimīgāku sievu.
Lai tu spētu labāk pielāgoties, uzmani , lai tavi sapņi būtu pārvietojami – lai vari nēsāt tos sev līdzi. Ieplāno būt laimīgai ik vienā vietā – vai tā būtu kalna smaile svelmainā tuksnesī, trūkuma ielejā vai pārpilnībā. Ja tavs mērķis būs sekmīga sadzīve mājās, tad tavi sapņi būs viegli pārnēsājami.
Esi paklausīga. Klausi sava vīra padomiem un norādījumiem, un tas darbosies tavā labā. Piegriez vērību savas paklausības kvalitātei. Ja tu pakļaujies, tomēr vienlaicīgi žēlojies un visu bremzē, tas nenovedīs pie laba gala. Bet, ja tu klausīsi ar prieku, mīļuma pilnas paklausības garā, tad Dievs svētīs tevi un tavu māju, kā arī ienesīs saskaņas garu ģimenē. Tavs vīrs tevi cienīs un tava padevība viņu iežēlinās.
Sieva, kura atsakās klausīt sava vīra padomiem vai norādījumiem, ienes nopietnas nesaskaņas laulības dzīvē. Vēl vairāk – viņa rīkojas netikumiski. Ja Dievs ir pavēlējis vīram būt par ģimenes galvu, tad sievas pretošanos var nosaukt par grēku. Tas arī nozīmē, lūk, ko – ja viņa ļauj savām iegribām sacelties pret vīru, viņa zaudē Dieva priekšā. Paklausības tēma daudz pilnīgāk tiks apskatīta turpmāk šai nodaļā.
Radi vienotu fronti kopā ar vīru attiecībās ar bērniem. Pat ja jūs ar savu vīru nevarat vienoties, jums ir jābūt vienotā frontē attiecībās ar bērniem. Nekad nenostājies savu bērnu pusē un pret viņu tēvu, cerot iegūt bērnu labvēlību. Tas var saniknot tavu vīru un būt par iemeslu tam, ka viņš izturēsies nelabvēlīgi pret bērniem. Viņš nelabprāt viņiem piekāpsies, ja tu uzstāsies kā bērnu aizstāve. Bet, ja būsiet vienota fronte kopā ar vīru, tad viņš būs daudz piekāpīgāks kā skaidri atklājas sekojošā piemērā:
Dotija vēlējās iestāties kādā koledžā, bet viņas tēvs teica – nē. Māte bija Dotijas pusē. Viņas abas vērpa intrigas un guva pārsvaru, tomēr nespēja mainīt tēva domas. Dotija vērsās pie manis pēc padoma. Es viņai izskaidroju augstāk minētos principus un lūdzu, lai viņa izstāsta tos arī savai mātei, lai māte pievienotos tēva uzskatiem. Vēlāk es viņai lūdzu, lai viņa pasaka tēvam, lūk, ko: „Es cienu tavu vadītāja statusu un darīšu ko vien tu vēlēsies, tomēr es ļoti vēlētos iestāties B.Y.U.” Viņš izpildīja visas manas vēlmes vārds vārdā.
Māte pārstāja musināt savu vīru un nostājās viņa pusē, lai arī ko viņš bija nolēmis darīt. Dotija rīkojās, kā es viņai mācīju, un kāds gan bija rezultāts? Tiklīdz kā viņš sajuta viņu abu atbalstu, viņš teica: „Protams, tu vari tur startēt.” Lūk, cik vienkārši viss izvērtās.
Atbalsti viņa plānus un lēmumus. Dažkārt tavam vīram ir nepieciešama ne tikai tava pakļaušanās, bet arī tavs atbalsts. Iespējams, viņam ir jāieņem lēmums, par kuru viņš negrib uzņemties pilnu atbildību. Iespējams, viņš vēlēsies tavu atbalsta plecu. Tādā gadījumā tev ir jāizpēta viņa plāni, lai nospriestu, vai tu vari tos atbalstīt. Ja tas tā ir, tad sniedz viņam savu iedrošinājumu un atbalstu, kāds viņam nepieciešams. Ja to nespēj, tad aizstāvi sevi, kā skaidrošu nākamajā punktā. Iespējams, viņš būs tev pateicīgs par to, ka paudi savus uzskatus. Ja viņš tomēr uzstāj, ka visam ir jānotiek pēc viņa prāta, tu vēl joprojām vari viņu atbalstīt, pat ja neesi vienās domās. Tu vari atbalstīt nevis viņa plānus, bet gan viņa autoritāti jeb viņa tiesības izlemt. Tu vari teikt, piemēram: „Es nepiekrītu tavam lēmumam, bet, ja tev šķiet, ka tas ir pareizs, tad seko savai pārliecībai un es tevi atbalstīšu.” Vairāk par šo – turpmāk šai nodaļā.
Aizstāvi savu viedokli. Kļūstot par ideālu sekotāju, procesam, ko līdz šim esmu aprakstījusi, piemīt pakļaušanās nokrāsa – godāt vīra statusu, atlaist vadības grožus, uzticēties, piemēroties, paklausīt un atbalstīt, pat ja neesi vienisprātis. Bet ir reizes, kad tev tomēr ir jārunā. Kad jūti, ka tu redzi kādu svarīgu situāciju smalkāk, tad tev ir jāaizstāv savs viedoklis. Tavas izredzes, iespējams, palielināsies, tava balss būs noderīga. Vienalga, vai viņš ir lūdzis tavu viedokli, vai nē, godīgi to izklāsti. Ja nepieciešams – runā stingri. Tev nepieder galavārds, bet tu drīksti izteikties. Aizstāvot savu viedokli, ievēro sekojošus likumus:
Pirmkārt, pārdomā lietas pati pie sevis. Esi pārliecināta par sevi. Ja ir kaut kas, ko vēlies lūgt vai ieteikt, pajautā sev vai tas nebūs savtīgi un negodīgi, vai tā nebūs uztiepšana. Vai, ja nostājies pret sava vīra plāniem, iespējams, tu vienkārši paud savas negācijas, kas ir pilnas ar nevajadzīgām bailēm vai – savtību. Ja cieši par to piedomāsi, tad iespējams, tu pati atmetīsi šo domu. Vai varbūt – būsi vēl pārliecinātāka kā jebkad agrāk. Daudzas sievietes izlaiž šo daļu un gaida lai vīrieši noņemtos ar pārdomāšanu. Bet, iespējams, viņš nav tādā noskaņojumā, lai visu pārdomātu. Ja tā, tad vieglāk viņam būs no visa izvairīties un vienkārši pateikt – nē. Ja esi pārliecināta, ka tev ir pamatojums izpaust sevi, tad ej uz nākamo soli.
Nākamais – lūdzies par to. Lūgšanu procesā tu daudz skaidrāk spēsi visu saskatīt. Tu vai nu tiksi spēcināta savā pārliecībā vai tev parādīs tavas kļūdas. Ja pamani maldus savā domāšanā, tad atsakies no savām idejām un vairāk par tām nedomā. Ja šaubies – tad turpini lūgties par to un turpini apsvērt savas domas savā galvā. Ja saņem apstiprinošu atbildi uz savām lūgšanām, tad pārej uznākamo posmu.
Pilnā pārliecībā dodies pie sava vīra. Neesi izvairīga. Esi pašpārliecināta. Runā vienkāršiem, ja nepieciešams – stigriem vārdiem. Izstāsti viņam, ka esi par to domājusi un lūgusies. Un tagad tu vēlies, lai viņā par to domā un lūdzas. Pēc tam uzticies Dievam. Lai tu pati justos droša, tad seko, lūk, kādiem ieteikumiem: „Kā sniegt sievišķīgu padomu” :

Sieviete – padomdevēja

Vīrietim ir nepieciešams, lai viņam blakus būtu sieviete, ne tikai lai viņu atbalstītu, bet arī lai dotu viņam padomus. Gan Šahs Džahans vērsās pie Mumtazas pēc padoma, gan arī Deivids Koperfīlds paļāvās uz Agnesi. Kad viņš apprecējās ar Doru, tad viņam vairs nebija neviena, pie kā vērsties. „Es patiesi, dažkārt jutu” viņš teica, „ka es vēlētos, lai mana sieva būtu mans padomdevējs, lai viņa būtu paveltīta ar to spēku, ka spētu piepildīt tukšumu, kurš dažkārt bija ap mani.” Visas apbrīnojamās sievas ir savu vīru padomdevējas, audzinātājas un labākie draugi.

Kā sievietei, tev piemīt īpašs talants padomu došanā, talants būt vērīgai, kā arī intuīcijas dotības, kādas piemīt tikai tavam dzimumam. Tev ir dots redzēt sava vīra dzīvi tā, kā nevienam citam. Tu atrodies viņam tuvāk kā citi, un tomēr ne tik tuvu viņa problēmām, kā viņš pats. Viņš tām ir pārāk pietuvināts. Iespējams, viņa redzējums ir sagrozīts. Tavs uzskats var būt labāks. Tu atrodies gandrīz vai viņa dzīves centrā, tikai pāris soļu no tā. Tavs redzējums ir plašāks, tava perspektīva – skaidrāka. Tu rūpējies par viņu vairāk kā jebkurš cits, tu vairāk kā jebkurš cits vēlies ziedoties viņa labā. Lai gan, iespējams, tev ir mazāk zināšanu, kā citiem, uz tavu padomu var vairāk paļauties.

Lūk, prasības, kādas nepieciešamas labam padomdevējam: Pirmkārt, atmet paradumu dot padomus un ieteikumus ik dienu. Tas var viņu nogurdināt. Viņš var noslēgt savas ausis un nekā nedzirdēt. Paglabā savu padomu līdz tam, kad viņš to lūgs vai kad tas viņam būs ļoti svarīgs. Ja dosi padomus reti, viņš būs daudz atvērtāks pret tiem.

Nākamais, izslēdz negatīvu domāšanu. Pārvari savas šaubas, bailes un bažas, vai arī tavs padoms viņam kaitēs. Labi padomdevēji parasti domā pozitīvi. Viņi ir piesardzīgi, bet ne negatīvi. Ja tev ir nosliece uz noliegumiem, tad izlasi tādu labu grāmatu par šo lietu, kā Dr. Pīla „Pozitīvās domāšanas spēks” vai Dr. Malca „Psiho-Kibernētika”.

Un vēl – labam padomdevējam ir jābūt kaut kam vērtīgam, ko dot. Veido savu raksturu, iegūsti viedumu, kā arī padziļini savu dzīves filozofiju. Paplašini savas pasaules zināšanas kā arī to, kas notiek ap tevi. Kļūsti par nesavtīgu un dodošu cilvēku, kurš interesējas par tiem, kas ir tev blakus. Ja kļūsi par šādu brīnumainu personību, tad tavs vīrs sāks tev uzticēties un lūgs tev padomus. Bet, ja būsi sekla un pašcentrēta, tev nebūs nekā, ko viņam dot. Tieši tāda bija Doras problēma. Kad dod padomu, tad ievēro, lūk, kādas vadlīnijas:

Kā sniegt sievišķīgus padomus

Jautā uzvedinošus jautājumus. Viens no veikliem veidiem, kā dot padomu, ir jautāt uzvedinošus jautājumus, tādus kā: „Vai tu esi kādreiz padomājis, ka varētu rīkoties šādi?” vai „Vai tu esi pārdomājis sekojošu iespēju ...?” Atslēgas vārdam visur ir jābūt vārdam „tu”. Tad, iespējams, vīrietis atbildēs „Jā esmu jau domājis par šādu iespēju” vai „Nē, bet es par to padomāšu”. Abos gadījumos viņš pieņems šo ideju kā pats savu un spēs to brīvi bez apdraudējumiem pārrunāt.
Klausies. Pēc sava uzvedinošā jautājuma – klausies. Lai saruna turpinātos, laiku pa laikam viņu pamudini un atkal klausies. Visu sarunas laiku klausies vairāk nekā runā. Ik katrs gudrs padomdevējs zina, kādā vērtē ir klausīšanās pirms padoma došanas. Daudz labāk būs paturēt savu padomu pie sevis līdz pat sarunas beigām. Dažkārt gudra sieviete tā arī vispār neizteiks savu padomu. Viņa vadīs vīrieti tā, ka viņš pats sev dota atbildes uz jautājumiem.
Paud savas sajūtas. Kad paud savu viedokli, saki: „Es jūtu”, „Es izjūtu”, „Es samanu”, jo tas vis norādīs uz tavām sajūtām. Un viņš nestrīdēsies pretī tavām sajūtām vai uztverei. Izvairies no vārdiem: „Es domāju” vai „Es zinu, ka”. Iespējams, viņš nespēs ievērot labus argumentus, pretojoties tam, ko tu domā vai zini.
Neizrādi, ka zini vairāk nekā viņš. Neizrādi, ka esi gudrāka, ka tev uz visu ir atbildes vai ka tu pārspēj savu vīru zinībās. Neuzstājies kā speciāliste viņa lauciņā un neceri , ka viņš pamanīs, cik tu esi atjautīga. Neuzdod pārāk daudz kāpēc vai arī zondējošus jautājumus. Ja viņš ir pieļāvis kļūdas un tu visu laiku biji zinājusi, kas bija jādara un brīnījies, kādēļ gan viņš to nebija sapratis, viņš ņems ļaunā šādu tavu manierīgo attieksmi.
Neesi mātišķa. Tava mātes daba un lološanas attieksme var likt tev izskatīties mātišķai. Neattiecies pret viņu kā pret mazu zēnu, kas tev jāuzrauga, jāaizsargā no smagās pasaules, jāuzņemas atbildība un jāraizējas kā raizējas par mazu bērnu.
Nesarunājies ar viņu kā vīrs ar vīru. Nekārto lietas ar viņu tā kā to darītu vīrietis ar vīrieti, noliekot sevi vienā līmenī ar viņu. Nesaki viņam , piemēram „Mums beidzot jānonāk pie kāda slēdziena” vai arī „Nu, tad ejam visam vēlreiz cauri” vai „Šķiet, ka esmu atklājusi ļaunuma perēkli”. Paturi viņu valdošajās pozīcijās, lai palīdzētu viņam justies vajadzīgam un pilnvērtīgam līderim.
Neuzvedies varonīgāk kā viņš. Ja tu sniedz vīrietim padomu par lietu, no kuras viņš baidās , tad neizdari kļūdu uzvedoties drosmīgāk kā viņš. Pieņemsim, viņš vēlas veidot jaunu biznesu , mainīt darbu, lūgt paaugstinājumu darbā vai izmēģināt kādu jaunu ideju. Viņš uztraucas un baiļojas par iznākumu un šī būs iespēja, ka viss var izjukt.
Ja tu kategoriski jautāsi: „Kādēļ tu vilcinies” vai „Tev taču nav no kā baidīties”, tādā gadījumā tu izrādīsi daudz vīrišķīgāku drosmi nekā piemīt viņam. Tā vietā saki: „Tā šķiet laba ideja, tomēr – tik izaicinoša! Vai domā, ka vēlies to paveikt?” Šāda lēnprātība parasti modina vīrišķīgu drosmi un uzvedina viņu teikt: „Nemaz nav tik neveiksmīga doma. Šķiet, ka spēšu to izturēt.” Ja tikai vīrietis pieķer sievietē bailes, tas dabiskā kārtā modina viņā vīrišķīgu drosmi.
Atbrīvojies no stingriem uzskatiem. Kad dod padomu, tad tu nedrīksti turēties pie nepiekāpīgiem uzskatiem. Šādi uzskati rada pretestību, noved pie strīdiem, uzliek viņam par pienākumu pieņemt tavu padomu un liek tev izskatīties nesievišķīgai.
Neuzstāj, lai viņš rīkotos pa tavam prātam. Lai viņš veldzējas no tava padomu avota tik daudz vai tik maz, cik vien viņš pats vēlas. Lai nav spiediena. Izmanto „pieņem vai aizmirsti” pieeju. Labāk ir ļaut viņam kļūdīties , nekā spiest viņu darīt visu pēc tava prāta un tādējādi sabojāt jūsu attiecības.

Paklausība

Tagad pievērsīsim daudz lielāku uzmanību vienam no vissvarīgākajām nepieciešamībām veiksmīgai vīrieša vadītspējai – tavai paklausībai. Pirmais Debesu likums ir paklausība, un tam ir jābūt kā pirmajam ik katras mājas likumam. Tas ir kārtīgas mājas, veiksmīgas ģimenes un panākumiem bagātu bērnu dzīvju pamats. Sieva ir tā atslēga. Ja viņa iedibina paraugu, kā paklausīt savam vīram, bērni sekos. Tas nes ne tikai nekavējošu labumu, bet tam ir arī tālejošas sekas visā viņu dzīvē.

No otras puses, kad sieva atsakās klausīt savam vīram, viņa ievieš pretestības paraugu, kam seko bērni. Viņi no viņas iemācās, ka nav jāklausa norādījumiem, ja nav vēlēšanās. Tam ir tālākejošas sekas. Kad šādi bērni nonāk pieaugušo pasaulē, viņiem ir grūtības klausīt likumiem vai augstākstāvošajiem, tādiem kā skolas vai darba vadībai. Dumpīgās jaunatnes problēmu iesākums bieži vien meklējams mājās , kur mātes neklausīja tēviem vai neizrādīja cieņu viņa norādījumiem.

Angļu satīriķis C. Norskots Parkinsons nosodīja Amerikas septiņdesmito gadu skolu revolūciju un kā iemeslu visai šai lietai minēja sievietes. Viņš teica Losandželosas klausītājiem, ka šie Amerikas koledžu nemieri bāzējas nepaklausībā autoritātei , kas iemācīta mājās. „Galvenā kustība, manuprāt, sākas no sieviešu revolūcijas.”, viņš teica. „Sievietes pieprasīja balss tiesības un vienlīdzību un pārstāja pakļauties savu vīru kontrolei. Šai procesā viņas pazaudēja kontroli pašas pār saviem bērniem.” Parkinsona kungs teica, ka viņa Viktoriānisma cauraustajā bērnībā „Tēta vārds bija likums un mammas vārdi, kas viesa vislielākās bailes, bija: „Man tas būs jāpasaka jūsu tēvam”. Mūsdienās mātes tādējādi nevar vērsties pie bērniem, jo viņas pašas ir attiekušās no vīrieša autoritātes.”

No otras puses, sievietes kuras ir pilnībā paklausīgas saviem vīriem, izrāda cieņu un godina viņu autoritāti, izveido paklausības piemēru saviem bērniem, no kā mācīties. Pāris gadus atpakaļ es apciemoju savu meitu, kura dzīvo tālu no manis, un turp atbrauca arī mans dēls, kurš mācījās universitātē. Mēs visi kopā ciemojāmies un es sāku ieklausīties. Kāda sarunas tēma ļoti mani ieinteresēja.

Pauls teica Kristinai: „Kad mēs augām, es nekad netiku iedomājusies nepaklausīt tētim!” Es iekļāvos sarunā un jautāju: „Kādēļ gan tu nekad neiedomājies nepaklausīt tēvam?” Viņa atbildēja gana ātri: „Tu tam visam , mammu, biji kā atslēga, jo tu vienmēr klausīji tēti, pat, kad tas bija ļoti grūti.”

Nekavējoties man prātā atplaiksnīja kāds notikums , kas atgadījās pirms pāris gadiem. Jau mēnešiem mēs plānojās braucienu uz Floridu. Bērni izstrīpoja savos kalendāros atlikušās dienas ar prieku gaidot šo pārsteidzošo braucienu uz šo tālo vietu. Kad pienāca laiks, mēs nopirkām ceļojumu busiņu un sākām baudīt ceļojumu.

Kad ieradāmies Dienvidfloridā, mēs nopirkām ceptu cāli un nosēdāmies zem banjana koka pusdienot. Meitas spēlēja uz ģitārām. Vīrs uz pāris minūtēm attālinājās, lai piezvanītu dēlam, kurš bija Zviedrijā un dienēja misijā. Viņam bija veselības problēmas un mēs bijām noraizējušies par viņu. Kad vīrs atgriezās viņa sejā bija lasāms apjukums. „Mums būs jāatgriežas Kalifornijā. Viņš nejūtas labi un viņi sūta to atpakaļ mājās.”

Tai mirklī man tas nešķita nekas tik svarīgs, jo esmu optimiste. Es mēģināju runāt ar vīru, lai viņi atsūta dēlu šurp uz Floridu. Tas būtu labi priekš viņa. Tas bija tieši tas, kas viņam būtu nepieciešams. Man šķita, ka esmu viņu pārliecinājusi , tādēļ mēs visi iesēdāmies busiņā un devāmies apskatīt interesantas vietas. Nakts vidū es pamodos un pamanīju, ka mēs tomēr braucam ziemeļu virzienā, ceļā uz Kaliforniju.

Jūdzēm ilgi bērnu klātbūtnē es darīju visu, ko spēju , lai izlūgtos viņu. Es vienkārši zināju, ka mana nojausma ir pareiza. Es jutu, ka atgriezties nav nepieciešams un ka tā būs ārkārtīga vilšanās priekš bērniem. Un tas nebūtu godīgi. Es pavisam skaidri atcerējos, cik tas bija liels vilinājums priekš manis piecirst kāju pie zemes. Bet es tā nedarīju. Es aptvēru savas robežas un padevos. Bērni šo visu bija vērojuši un paturēja to savās atmiņās. Viņi zināja, cik grūti tas man nācās.

Tagad es to visu skaidri varēju aptvert. Man šķita, ka šī vilšanās viņiem būs kā zaudējums, atstās skrambas viņu dzīvēs. Tomēr padomājiet par to, cik gan daudz lielāks ļaunumu es viņiem būtu nodarījusi, dodot paraugu kā sadumpoties. Es vēlreiz atsaucu atmiņā Paulam un Kristinai šo gadījumu un jautāju vai viņi jutās vīlušies. „Nē” viņi abi atbildēja „mēs allaž to atcerējāmies kā reizi, kad mēs visi ziedojāmies viena no ģimenes locekļiem labā.” Mūsu dēls atveseļojās un tagad viss ir labi. Bet es uzskatu, ka tas bija nopietns brīdinājums. Tā varēja izvērsties par milzu kļūdu.

Problēmas patriarhātā

Kad sieva baidās no neveiksmēm. Sievietēm visā pasaulē tie ir grūti mirkļi, kad jāatbalsta sava vīra plāni vai lēmumi, jo viņām visām ir bail no neveiksmēm. Sievietēm ir jāpavēro gan panākumi, gan neveiksmes. Nekad neviens vīrietis nav guvis nekāda veida panākumus, ja nav pakļāvis sevi zaudējuma riskam. Viņš nevar tikt līdz kalna virsotnei, neuzņemoties riskēt. Patiesībā pat šķiet, ka panākumu vēsturi sastāda neveiksmju rindas. Ņemsim par piemēru Abrahama Linkolna atmiņas par ceļu pie saviem panākumiem:

Kad viņš vēl bija jauns vīrietis, viņš mēģināja balotēties Ilinoisas štata likumdevējā iestādē, tomēr tika sakauts. Tad viņš nodevās biznesam, tomēr arī tas viņam nepadevās un viņš pavadīja septiņpadsmit savas dzīves gadus atmaksājot nekam nederīga partnera parādus. Ieejot politikā viņš mēģināja balotēties Kongresā un atkal tika sakauts. Tad viņš vēlējās tikt iecelts amatā Amerikas Zemes reģistrā un atkal viņam neveicās. Vēlāk viņš kļuva par Amerikas Senāta kandidātu, bet atkal – sakāve. 1856. gadā viņš kandidēja uz viceprezidenta amatu, bet plāni izjuka. 1858. gadā viņu neievēlēja Duglasā. Un tomēr visbeidzot viņš sasniedza augstākos panākumus, kādi vien iegūstami sabiedrības dzīvē. Par daudziem no viņa panākumiem ir jāpasakās viņa sievai Mērijai Todai, kura turpināja uzturēt spēkā domu: „Kādu dienu viņš kļūs par varenu vīru.”

Sieva ir svarīgs taustiņš ceļā uz sava vīra panākumiem. Ja viņa atbalsta viņa lēmumus, vai tie noved pie laba iznākuma, vai – nē, viņš varēs izdzīvot ejot cauri neveiksmēm un turpinās iet uz priekšu. Ja viņa tā nerīkosies, tad viņa var kļūt par sava vīra mulsinātāju. Vīrieši, kuri būtu varējuši dot lielu dzīves ieguldījumu, pinas neskaidrībā, jo viņiem nav laimējies saņemt atbalstu no savām sievām riska pilnajā ceļā uz panākumiem.

Kad sieva dumpojas. Bailes no kļūdām vai neveiksmes var piesaukt sievas dumpošanos. Kristiešu rakstnieks Orsons Prats raksta, lūk, ko par šo lietu:

„Sievai nekad nevajadzētu rīkoties saskaņā ar saviem lēmumiem, nedodot priekšroku sava vīram, ja, ja viņas vīrs vēlas darīt ko pareizu, tomēr ir kļūdījies kādā lēmumā, tad Kungs svētīs viņu centībā izpildīt vīra nodomus. Jo Dievs ir pavēlējis vīram būt priekšgalā un, lai gan viņš var kļūdīties savos lēmumos , tomēr Dievs neattaisnos sievu par to, ka viņa nav klausījusi viņa norādījumiem un padomiem. Jo sievas dumpošanās grēks ir daudz lielāks nekā kļūdas, kuras rodas no vēlmes nolemt pašai. Tādēļ viņai būs lemtas ciešanas, ja viņas iegribas sacelsies pret vīra lēmumiem.... Esi paklausīga un Dievs dos to, ka visas lietas vērsīsies uz labu, un Viņš īstajā laikā izlabos vīra kļūdas ... Sieva zaudēs Dieva garu atsakoties klausīt sava vīra padomiem.”

Kad viņš minstinās. Vai tavs vīrs dažkārt mēdz svārstīties, nespēdams pieņemt stingrus lēmumus? Ja viņš pēc dabas ir pārāk piesardzīgs, pieņem šo viņa īpašību un iemācies ar to sadzīvot. Tomēr, iespējams, viņu moka bailes, bailes, ka tu sapratīsi. Visbiežāk vīrieši baidās, ka viņu lēmumi novedīs ģimeni trūkumā. Piemēram, vīrietis var vēlēties atgriezties skolā, lai turpinātu savu izglītību , tomēr baidās, ka tas apdraudēs ģimenes drošību. Šajā gadījumā tu vari iedrošināt viņu uz šādu lēmumu, pārliecinot viņu, ka tevī ir vēlme veikt nepieciešamo ziedošanos.

Vai arī tavs vīrs varētu baidīties , ka viņa lēmums var novest pie naudas vai statusa zuduma. Viņš varētu vēlēties turpināt savus plānus, bet viņam nav drosmes tā darīt. Ja esi pamanījusi viņa bailēm nav pamata, tad veido viņa pašpaļāvību , lai palīdzētu viņam pieņemt lēmumu.

Ja viņš nevēlas vadīt. Iespējams, tu ļoti vēlies, lai tavs vīrs uzņemtos vadīt ģimeni. Tu vēlies stingru plecu, uz kā atbalstīties, tomēr kāpjas atpakaļ no savām vadītāja pozīcijām. Šajā gadījumā tu varētu viņā vilties un pārņemt ģimenes vadību nepieciešamības dēļ. Bet kā gan tu varētu iedrošināt tomēr uzņemties vadību?

Pirmkārt nolasi viņam Svētos rakstus, kur teikts, ka viņam ir nolikts būt par vadītāju. Izspriediet abi kopā, ka kādam ir jāvada. Viņam priekš tā ir vairāk īpašību nekā tev un tu nevēlies vadīt. Saki viņam, ka tev ir vajadzīgs, lai viņš uzņemtos savus pienākumus. Un tad piedāvā savu uzticamo palīdzību. Pēc tam velti sevi saviem mājas pienākumiem un gūsti tur panākumus. Tā darot, tu skaidri noteiksi robežas starp saviem un sava vīra pienākumiem.

Ja viņš novirzās no ceļa ievirzot bērnus. Ja tavs vīrs vada ģimeni pa korupcijas ceļu, ja viņš vedina bērnus mānīties, melot, zagt, būt neētiskiem vai sekot jebkādām citām nelabvēlīgām darbībām, tas ir tavs morālais pienākums to novērst un neļaut viņiem pakļauties šādai ļaunuma ietekmei. Ja tev nav bērnu, tad arī šajā gadījumā tev ir pienākums attālināties.

Ja viņš ir vienkārši vāja rakstura cilvēks un šī vājuma dēļ viņš ir vienkārši pagrimis tā, ka neatbilst tādiem pat augstiem standartiem kā tu vai arī ja ir viņš noraidoši izturas pret reliģiju vai jebkādā citā veidā ir vājāks cilvēks kā tu , esi pacietīga ar viņu un nebojā savu laulības dzīvi.

Balvas

Māja, kur tēvs ir priekšnieks ir māja, kurā ir kārtība. Ir mazāk strīdu un sāncensības, vairāk līdzsvara. Vadības uzņemšanās palīdz viņam augt savā vīrišķībā. Nepieciešamība liek viņam iegūt tādas raksturīpašības kā stingrība, izlēmība, pašpārliecinātība un atbildības sajūta. Kad sieva tiek atvirzīta no vadīšanas pienākumiem, viņai ir mazāk uztraukumu un rūpju, viņa velta sevi mājasdarbiem un gūst panākumus mājas karjerā.

Bērniem, kuri aug mājā , kur Tēva vārds ir likums, piemīt dabiska cieņa pret autoritāti - baznīcā , skolā un citās sabiedrības sfērās. Pasaulē, kuru vadītu vīrieši, būtu mazāk noziegumu un vardarbības, mazāk laulība šķiršanu un mazāk homoseksualitātes. Tur būtu laimīgākas laulības, laimīgākas mājas, un līdz ar to – laimīgāki cilvēki. Ja patriarhāts plaši iiedzīvoties, tad tā būtu likumu un kārtības pasaule. Balva par to, ja iedzīvināsiet šo principu, līdztekus iedzīvinot visu „Valdzinošās sievišķības” mācību, ir labi redzama sekojošos patiesos stāstos.

Mana dzīve vairs nekad nebūs tāda, kā agrāk

Pēdējās pāris nedēļas man ir nozīmējušas ļoti daudz, jo esmu uzzinājusi, kāda ir mana patiesā sievas, mātes un Dieva bērna loma – viss pamatojoties uz Svētajiem rakstiem. Tāpat kā Ķīnas studenti mierīgā veidā sacēlās pret komunismu, tā arī mans gars sacēlās pret to, ko mana kultūra man teica, kas ir mana loma un kādas ir manas tiesības. Lai slavēts Dievs! Tagad esmu brīva.

Mana pirmā laulība beidzās ar šķiršanos. Trīspadsmit gadus biju precējusies ar savu otro vīru. Trīspadsmit gadus es cīnījos par līdztiesību ar savu vīru. Es pieprasīju, šķendējos, un pats sliktākais – pazemoju savu mīļoto vīru, lai tikai viss notiktu pa manam prātam. Es nesapratu, kādēļ gan viņš neizturas pret mani ar maigumu. Galu galā mani vienlīdzības meklējumi beidzās ar neapmierinātību no mūsu abu puses, kā arī ar to, ka neviens no mums neieguva kontroli pār mājas dzīvi un mēs abi tā arī nejutāmies apmierinājuši savas vajadzība.

Man uzradās iespēja uzsākt Bībeles studiju kursus ceturtdienu rītos – tieši tai pat nedēļā, kad uzsākās arī „Valdzinošās sievišķības” kursi. Pēc manām lūgšanās Dievs aizvirzīja mani tomēr apmeklēt „Valdzinošās sievišķības” nodarbības. Mana dzīve vairs nekad nebūs tāda pati kā agrāk. Rezultāti:

Mans vīrs mūsu kāzu gadadienā vienmēr mēdza man dāvināt muļķīgas un humoristiskas apsveikumu kartiņas. Bet es allaž ilgojos pēc sentimentālām un to arī viņam teicu , tomēr nekad tādu tā arī netiku saņēmusi, līdz... atvēru un izlasīju vis brīnišķīgāko vis saldāko apsveikumu! Mēs abi raudājām, kad to lasīju.
Mans vīrs strādā valdības iestādē un viņam ir jābūt sasniedzamam 24 stundas diennaktī. Viņš reti parādās mājās pirms pusastoņiem. Esmu lūgusies, kliegusi, mētājusies dusmu lēkmēs, tomēr nekad nepanācu, ka viņš nāktu mājās agrāk, līdz ... viņš atnāca mājās divas stundas ātrāk mūsu kāzu gadadienā un kopš tās reizes viņš gana bieži pārrodas mājās ātrāk vai arī ieskrien uz pusdienām, ja atrodas netālu – nekad agrāk viņš tā nebija rīkojies.
Mēs nekad netikām maksājuši desmito tiesu baznīcai, jo viņš tam pretojās un mēs bijām līdz ausīm parādos. Mēs maksāsim, tiklīdz būsim atkal uz kājām. Vai tā notika. Nē. Kad saņēmām nodokļu atmaksu, es ierosināju , ka šo mēs varētu iemaksāt kā baznīcas desmito tiesu, ja jau mēs beidzot esam tā svētīti ar materiālo labklājību un arī veselība turas, tomēr viņš atteicās. Es līdz tam biju lūgusies un teicu Dievam, ka jau iepriekš zinu, kā viņš uzvedīsies , tomēr palūdzu Dievam spēku paturēt mēli aiz zobiem un lai Dievs pats tiek galā ar viņu. Kad vīrs atteicās maksāt, es vienkārši atbildēju: „Labi, tas ir tavs lēmums un es tevi tajā atbalstu.”

Dažas nedēļas vēlāk kāda sieviete, kura atbild par zupas virtuvi mūsu draudzē teica baznīcā runu. Tā bija aizkustinoša. Tad kāds mūsu draugs izstāstīja mums kā mūsu baznīca maksā desmito tiesu un kādu svētību tas ir devis. Kad atgriezāmies no baznīcas vīrs paziņoja, ka mēs atgrieztos nodokļus pārskaitīsim baznīcai kā desmito tiesu – pusi zupas virtuvei un pusi baznīcas misijai. Tas mani burtiski vai satrieca!

Tagad mūsu laulība ir tāda, kādai Dievs tai visu laiku bija nolicis būt. Dievs atvēra manu dvēseli , lai es varētu dzirdēt Viņa vārdus un atsūtīja man pašu vērtīgāko sievieti – „Valdzinošās sievišķības” skolotāju, kura līdz manīm nogādāja šos Dieva vārdus. Visbeidzot esmu atbrīvojusies no savām smagajām nastām un sevis pašas sev uzkrautajiem pienākumiem, un esmu atradusi siltumu, drošību un komfortu ar to, ka esmu pakļāvīga. Pēc pirmajām divām kursu nedēļām mans vīrs katru mīļu dienu apvaicājās : „Kas ar mums notiek?” vai „Kādēļ tu esi tik jauka?” vai „Ko gan tu šodien esi sagādājusi?” Visbeidzot, iedvesmojies no manas jaunās būtības, viņš iesaucās: „Ej un to nopērc! Pērc, ko gribi, ej un nopērc.” Un mums abiem bija liela smiešanās! Lai slavēts Jēzus!

Kas galu galā notiek!

Mana vēstule būs gara, bet katrs vārds nāk no pilnas un pateicīgas sirds. Pēc Bībeles „Valdzinošā sievišķība” ir nākamā vērtīgākā grāmata , ko jebkad esmu lasījusi. Un tāpat kā Bībele, arī tā izmainīja visu manu dzīvi un tā turpina nodrošināt mieru un saskaņu manās mājās , jo pielietoju visus tos principus, ko man iemācīja.

Esmu precējusies jau astoņpadsmit gadus. Septiņpadsmit no tiem var aprakstīt kā gana vētrainus. Mēs ar vīru ļoti mīlējām viens otru, tomēr mūsu laulībā bieži bija nemieri. Mēs bijām vai nu bezgala laimīgi kopā vai arī nelaimīgi - bieži strīdēdamies par ik katru sīkāko lietiņu, kas beidzās ar to, ka viens otram teicām ļaunas un aizvainojošas lietas. Mūsu mīlas lietās valdīja vai nu dzīres vai bads , bet ar vien vairāk tomēr – bads.

Mēs abi bijām ar stingras gribas raksturiem. Domāju, ka mūsu starpā valdīja neapzināts spēku cīniņš , lai redzētu, kurš gan gūs virsroku, kam būs pēdējais vārds un kurš uzvarēs strīdā. Pēc dabas es esmu izdzīvotāja un cīnos par to, kur manuprāt ir taisnība. Tādēļ, dabiskā kārtā, man bija taisnība un tikai manas idejas un principi bija pareizi, tikai manas vajadzības un tas, ko es gaidīju,, bija pats nepieciešamākais. Šī muļķīgā sieviete taču varēja uzvarēt daudzās no šīm kaujām ar savu mēli vien, tomēr viņa bija ar mieru zaudēt, zaudēt pat pašu dārgāko, kas bija – mieru un saskaņu mājās , kā arī savu bērnu un vīra cieņu un mīlestību.

Laulības dzīve lika man justies dzīves nospiestai, es biju zaudējusi ilūzijas. Kur gan bija tā paradīze zemes virsū, par kādu biju dzirdējusi? Kādēļ gan dažas laulības bija rāmas, bet citas – nelīdzenas? Biju zaudējusi drosmi un nogurusi no tā visa. Pēc tam, kad jau neskaitāmas reizes biju apsvērusi šķiršanos, jo negodīgā kārtā biju izjokota un savesta kopā ar neiespējamu vīrieti, es reliģisko grāmatu veikalā nodaļā par ģimeni atradu „Valdzinošo sievišķību”.

Kaut kur dziļi sevī es vēl joprojām vēlējos saglabāt mūsu laulību. Es nopirku šo grāmatu. Likās, ka tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Es aiznesu to mājās un burtiski vai apriju. Mani ļoti iespaidoja tās dievišķie principi, kuri šķita gana praktiski pielietojami un viegli izpildāmi. Grāmata ne tikai teica, kas jādara, bet arī kā viss paveicams un kā savas sajūtas ietērpt īstajos vārdos. Plus arī – tā nebija vienkārša lētu triku grāmata, kas teiktu „vienkārši esi seksīgāka gultā un tas atrisinās visas jūsu problēmas”.

Katrā ziņā „Valdzinošās sievišķības” apgūšana bija patiesa acu atvēršana priekš manis! Visu laiku man šķita, ka daru pareizās lietas, kamēr patiesībā es biju rīkojusies pilnīgi pretēji. Piemēram, es neslavēju savu vīru, jo man likās, ka tas viņu padarī pārāk iedomīgu. Man šķita, ka tas ir mans kā mīlošas sievas pienākums uzturēt viņā pazemību. Es nespēju pieņemt viņu tādu, kāds viņš bija, jo man bija sajūta, ka viņš arvien var būt vēl labāks.

Es izmēģinājos visu sākot no atklātas kritikas un piesiešanās ik uz soļa līdz ledainai klusuciešanai, lai izmainītu viņu. Nepārprotami, viņš kļuva arvien sliktāks un mēs arvien vairāk cīnījāmies. Es tik ļoti nopūlējos, lai viņu mainītu, centrējos un viņa trūkumiem, ka pat nespēju iesākuma saskatīt viņā nevienu pozitīvu lietu. Toreiz, protams, atļaut viņam būt līderim bez manas palīdzības un vadības liktos neiedomājami. Un ja nu viņš pieļautu kādu briesmīgu kļūdu?

Izlasījusi „Valdzinošo sievišķību” es drīz atskārtu, cik aplama esmu bijusi un cik daudz man bija nepieciešams lūgties un strādāt pei sevis, lai sevi mainītu. Man lēni padodas apgūt sirdslietas, tomēr darīju to pareizi un maz pamazām sāku pielietot visus principus praktiskajā darbībā. Es varu atskatīties uz pagājušo adu un tad ieraugu izmaiņas savā attieksmē un uzvedībā. Esmu sapratusi, ka ir nepieciešama liela pazemības deva, lai kļūtu patiesi valdzinoša un man tas nenācās viegli. Ar manu ātro raksturu man vēl joprojām ir problēmas paust bērnišķīgas dusmas pareizā veidā, bet es vēl joprojām pie tā strādāju.

Principu praktizēšanas rezultāti ir pielikto pūļu vērti. Es pateicos Dievam un jums, ka sarakstījāt šādu grāmatu. Tā atvēra man acis un es varēju ieraudzīt patiesību pati par sevi un mūsu attiecībā laulības dzīvē. „Valdzinošās sievišķības” principu pielietošana ir izglābusi mūsu laulību un mūsu mājas. Pēc astoņpadsmit gadiem es beidzot zinu , ko nozīmē paradīze zemes virsū un vairs nevēlos to pazaudēt.

Kad es izstāstīju savam vīram , ka es pieņemu un novērtēju to, kāds viņš ir un sāku slavēt viņa vīrišķīgās īpašības, viņš atvērās kā brīnumaina roze. Kad es izstāstīju, cik augstu vērtēju to, kā viņš rūpējas par mani un apgādā savu ģimeni ejot katru dienu uz darbu, pat tad, kad viņam to vismazāk gribas darīt , viņš atspīdēja kā saule. Kad teicu viņam, ka sapratu viņu tad, kad viņam bija jābūt stingram un jāsaka man – nē, un ka es cienu viņu par to, ka viņš nebija manu roku viegli grūstāms un stumdāms, viņš atviegloti uzelpoja, it kā tonna smaguma tiktu nocelta no viņa pleciem. Viņš paskatījās uz mani un teica: „Beidzot viņa ir manā pusē.”

Mēs sievietes neaptveram, kā mūsu uzvedība ietekmē vīriešus. Mums patiesi piemīt spēks viņus veidot vai arī salauzt un ak, cik daudz labāk ir viņus izveidot par vislabākajiem, kādi vien viņi var kļūt, saprotot un mīlot viņus, kā arī izveidot sevi par vislabākajā, kādas mēs vien varam būt.

Mans vīrs mani ir burtiski pārsteidzis ar tik daudz uzmanības pilnām un augstsirdīgām reakcijām uz manu izmainīto uzvedību. Viņš teica: „Man patīk tas, kas šeit notiek. Tu esi daudz jaukāka un mīļāka pret mani nekā visus iepriekšējos astoņpadsmit gadus. Es nebūtu apprecējis nevienu citu.” Un to es dzirdēju no vīrieša , kurš vēl pavisam nesen bija gan dusmīgs, gan neapmierināts ar mani, ka bija gatavs pamest mājas jebkurā brīdī uz visiem laikiem.

Es tik tiešām nebiju gaidījusi kādas materiālas balvas. Nauda ir jātērē gudri, ja ir divi padsmitnieki, māja, un viena alga. Tomēr mans vīrs sāka izrādīt savu pateicību gan ar vārdiem gan dāvanām. Viņš atsāka vest mani vakariņās uz pilsētu, kad biju pārāk nogurusi, lai pati sagatavotu ēdienu, ieradās mājās ar Mocarta disku, jo zināja, ka man patīk Mocarts. Viņš nopirka garu atpūtas krēslu priekš manis, lai man būtu vēl ērtāk šūt un skatīties televizoru. Un pats galvenais – viņš iztīrīja un salaboja kamīnu , lai mēs varētu baudīt kopēju sēdēšanu apskāvušies pie siltas uguns. Apskaušanās vispār bija lieta, kura jau sen mums bija kļuvusi sveša.

Kādu vakar, kad mēs sēdējām pie kamīna, viņš lepni parādīja jaunos fotoattēlu, kurus viņš nesen bija uzņēmis. Es teicu, ka viņš varētu pārspēt pat Anselu Adamsu, dižo fotogrāfu. Viņš smējās lieliem smiekliem un skatījās uz mani ar pielūgsmes pilnu skatienu, kādu sen nebiju redzējusi. Viņš teica, ka esmu visskaistākā sieviete pasaulē un ka viņš mani ļoti mīl.

Tagad viņš ir daudz maigāks un mīļāks. Pat, kad dažkārt sadusmojas uz mani, tas ir citādi nekā agrāk. Viņš ir daudz laipnāks un ne tik ass. Viņš ir arī uzmanīgs un augstsirdīgs. Tagad zinu, ka viņš allaž tāds bijis , bet man bija jāiemācās viņu mīlēt un saprast , lai to uzzinātu. Es redzēju atšķirību bērnos no stiprām ģimenēm, kuru tēvi ir vadībā, kas bija kā pretstats tām, kur tā nebija. Paldies par „Valdzinošo sievišķību”. Lai Dievs jums simtkārtīgi atmaksā.

Kā ļaut viņam vadīt un kā tev sekot

Godā viņa pozīciju
Atlaid vadības grožus
Uzticies viņam kā meitene
Kļūsti pielāgoties spējīga
Atmet nelokāmas un aizspriedumainas domas.
Lai tavi sapņi kļūst pārnēsājami.
Esi paklausīga
Veido vienotu fronti
Atbalsti viņa plānus un lēmumus
Esi droša par saviem uzskatiem

Kā dot sievišķīgus padomus

Uzdod uzvedinošus jautājumus
Klausies
Paud savas jūtas – es sajūtu, izjūtu, uztveru
Neizrādi, ka zini vairāk kā viņš
Neesi mātišķa
Nerunā kā vīrs ar vīru
Nerīkojies drošāk kā viņš
Izvairies no nelokāmiem viedokļiem
Neuzstāj, lai viņš rīkotos pa tavam prātam

Atceries: labāk ir ļaut, lai vīrietis rīkojas pa savam un cieš neveiksmi nekā nostāties viņam ceļā un likt viņam sajust sevi kā šķērsli.

Uzdevumi:

Ja tu esi visu kontrolējusi. Ja visu esi vadījusi pa savam, tad atlaid grožus. Saki savam vīram, ka zini, ka viņš ir no Dieva nolikts savas ģimenes vadītājs, ka tev žēl, ka neesi to sapratusi jau agrāk un ka no šī brīža un turpmāk tu darīsi visu , lai tikai godātu viņa pozīcijas.
Ja viņš neuzņemas vadību. Nolasi viņam Svētos rakstus kā arī šīs nodaļas sākumu. Ja viņš tam visam piekrīt, tad nolasi viņam vadītāja tiesības. Un tad saki, piemēram: „Es gribu. Lai tu uzņemtos vadību. Ja tu uzņemsies šo pienākumu, es atbalstīšu tavus plānus un lēmumus , lai gan, iespējams, ne vienmēr tiem piekritīšu. Es vēlos, lai tu darītu vīrieša darbus , lai es varētu kļūt sievišķīgāka.”
Ja viņš ir bijis despotisks. Nolasi viņam par Jakobu no Pirmās Mozus Grāmatas (31) . Kungs pavēlēja Jakobam atgriezties uz sava tēva zemi, bet viņš vispirms pasauca Leu un Rahelu, kuras strādāja uz lauka, lai pārrunātu ar viņām un iegūtu viņu atbalstu.

	Meklēt šo vietni