Vīrieša un sievietes lomas

Vīrieša loma:
  • Vadītājs
  • Aizstāvis
  • Apgādnieks
Sievietes loma:
  • Sieva
  • Māte
  • Mājsaimniece
Vīrieša un sievietes lomas, kuras redzamas augstāk, nav tikai tradīciju vai paradumu rezultāts, tām ir dievišķs cēlonis. Dievs bija tas, kurš nolika vīrieti ģimenes augšgalā, teikdams Ievai: „Tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” Vīrietis tika radīts arī kā aizstāvis, jo viņam tika iedoti stiprāki muskuļi, lielāka fiziska izturība un vīrišķīga drosme. Bez tam, Dievs pavēlēja viņam iegūt iztiku, teikdams: „Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes”. Šo norādi Dievs deva vīrietim, un ne – sievietei. (Pirmā Mozus grāmata 3:16,19)

Sievietei tika dots atšķirīgs uzdevums – būt par palīgu, māti, mājsaimnieci. Šajā grāmatā „Valdzinošā sievišķība” mēs vārdu palīgs piešķirsim vārda sieva nozīmei, jo viņa ir tā, kura sniedz sapratni, iedrošinājumu, atbalstu un dažkārt palīdzību. Par cik viņa ir bioloģiski radīta iznēsāt bērnus, tad par viņas mātes lomu pat nerodas jautājumi. Sievietes mājsaimnieces pienākumi ir sekojoši: Viņai ir jāaudzina bērni un jāuztur mājas, lai vīrs varētu būt brīvs no tā un apgādāt ģimeni. (Gen. 2:18).

Vīrieša un sievietes lomas atšķiras pēc to funkcijām, bet ir vienādas pēc to svarīguma pakāpēm. Savā grāmatā Laulība mūsdienu cilvēkam Henrijs A. Boumans salīdzina līdzdarbošanos laulībā ar atslēgu un slēdzeni, kam jāsader kopā, lai veidotu funkcionējošu vienību. „Kopā viņi var paveikt ko tādu, ko neviens no viņiem vienatnē nespēs. To arī nepaveiks divas atslēgas vai divas slēdzenes. Viņi abi divi ir atšķirīgi, un neviens no viņiem nav pilnība sevī vai pati par sevi. Viņu lomas nav vienādas un nevar tikt samainītas vietām. Neviena no tām nav pārāka par otru, jo abas ir nepieciešamas. Tās abas ir vienlīdz svarīgas. Par katru no tām jāspriež pēc to individuālajām funkcijām. Un tās ir viena otru papildinošas.”

Darba dalīšana

Kā redzam, cilvēciska ģimenes forma balstās uz darba dalīšanu. Interesanti , ka arī mūsdienu zinātniskie atklājumi pierāda, ka šis mūžsenais plāns ir vislabākais veids, kā cilvēkiem kopā strādāt. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados daudzas Amerikas milzīgas rūpnieciskās sistēmas pielika savus spēkus projekta pētījumiem, kam bija jāatklāj pati labākā cilvēku kopdarbošanās sistēma grupās, it sevišķi, ja jāiztiek bez sāncensības.

Daļa no šiem pētījumiem notika hipiju komūnās, kuras bija nodibinājušās jau agrāk – sešdesmitajos gados. Šie ideālisma caurstrāvotie grupējumi nebija vis pamatoti uz darba dalīšanu, bet gan – uz vienlīdzību. Vīrieši un sievietes vienlīdz daudz piedalījās it visās sadzīves nodarbēs. Sievietes strādāja blakus vīriešiem kā lauku darbos, tā dzīvesvietas izbūvē. Vīrieši piedalījās gan mājas darbu veikšanā, gan bērnu aprūpē.

Lūk, kāds interesants atklājums: Parādās teorija, ka vienlīdzība nav piemērota tik atšķirīgiem faktoriem kādi ir vīrišķība un sievišķība. Dažus darbus labāk darīja sievietes, bet dažus – vīrieši. Sieviešu smalkāk veidotās rokas labāk noderēja ielāpu meistarošanai vai pogu piešūšanai. Vīriešiem vairāk padevās zveja vai kādi rakšanas darbi. Tomēr vissvarīgākais atklājums bija, lūk, kāds: kad darbs tiek veikts uz vienlīdzības pamatiem, abi dzimumi savā starpā nespēj satikt. Uzradās sacensība, bieži dusmu uzplaiksnījumi un pat savstarpējs naids. Šāda nevienprātība bija par iemeslu pat visas kopienas izjukumam. Lūk, kāds bija pētījuma galaslēdziens: „Vislabākais veids, kā strādāt grupās, ir darba dalīšana.” Ak, kādu gan nevainojamu plānu Dievs ir izplānojis priekš ģimenes!

Vislielākos panākumus ģimene gūst tad, ja gan vīrs, gan sieva pēc vislabākās sirdsapziņas dzīvo attiecīgi pēc savām paredzētajām lomām. Un arī pretēji – vislielākās problēmas parādās tad, ja kāds no viņiem nespēj pildīt savus pienākumus, vai tiek pārkāptas robežas un ar varu tiek pārņemta otras puses loma, vai arī tiek izrādītas nevajadzīgas bažas par otras puses pienākumu izpildi vai neizpildi.

Lai sekmīgi pildītu savu lomu, pieņem savus sievietes pienākumus ar dedzības pilnu atbildības sajūtu! Lai tās kļūst par tavām rūpēm, par taviem uztraukumiem! Nepārprotami, tu vari algot kalpotājus vai arī lūgt bērnus tev palīdzēt. Bet tev jābūt tai, kura pieskata, kā viss notiek.

Lai tu gūtu vēl lielākas sekmes, apgūsti dažādas sievišķīgas prasmes un iemaņas. Mācies gatavot ēdienu, uzturēt tīrību un vadīt mājsaimniecību. Iemācies sievišķīgo taupības mākslu! Apgūsti bērnu audzināšanu. Aizmirsti par sevi un velti visu sevi savas ģimenes labklājībai un laimei!

Vīrieša trīs vajadzības

Lai sekmes neizpaliktu, palīdzi savam vīram viņa lomas pildīšanā ar savu sapratni par viņa vajadzībām! :

  1. Vīrietis jūt nepieciešamību pildīt savu vīrieša-virzītāja, kā arī aizstāvja un apgādnieka lomu.
  2. Viņam ir nepieciešams justies vajadzīgam, pildot šo lomu.
  3. Viņam ir jāsajūt, ka ir pārāks par sievieti  šai lomā.

Vīrietis savā vīrieša lomā. Pirmkārt, viņš jūt nepieciešamību būt ģimenes galvai , kā arī lai visa ģimene godā un atbalsta viņu šai statusā. Otrkārt, viņš izjūt vajadzību gūt ģimenes iztiku, viņam ir jāapmierina ģimenes pamatvajadzības un tas viss jāveic patstāvīgi, bez citu palīdzības. Un treškārt, viņš izjūt vajadzību dot patvērumu, aizsargāt savu ģimeni no briesmām, ļaunuma vai grūtībām.

Nepieciešamība pēc vīrieša lomas. Viņam ir nepieciešamība sajust, ka viņa ģimenei viņš ir patiesi nepieciešams kā virzītājs, aizstāvis un apgādātājs. Kad sieviete kļuva spējīga apgādāt sevi pati, varēja veidot pati savu ceļu pasaulē, neatkarīgi no vīra, viņa zaudēja nepieciešamību pēc viņa. Un tas vīriešiem ir liels zaudējums. Vīra nepieciešamība justies vajadzīgam kā vīrietim, kalpot kā vīrietim ir tik liela, ka tad, kad viņš vairāk nav nepieciešams, viņš pat var sākt uzdot sev jautājumu par savas dzīves jēgu. Tas var ietekmēt vīra maiguma jūtas pret sievu, jo viņa mīlestības jūtas uzplauka daļēji dēļ tā, ka viņai bija nepieciešama aizsardzība, pajumte un rūpes.

Pārspēt sievieti vīrieša pienākumos. Vīrietis parasti neapzinās savu vajadzību pārspēt sievieti, kamēr nerodas situācija, kas viņu apdraud, kā piemēram, kad sieviete pārspēj viņu kādā viņa paša jomā, pavirzās vairāk uz priekšu karjerā, pārnes mājās algas lapiņu ar lielāku skaitli, vai pārspēj vīrieti jebkurā citā veidā, kur nepieciešams vīrišķīgs spēks, prasmes, zināšanas vai spējas.

Bankrots sabiedrībā

Diemžēl, mēs redzam, ka šie principi ielaužas mūsdienu sadzīvē. Sievietes ir iekarojušas vīriešu pasauli. Mums ir strādājošo māmiņu paaudze, kuras sacenšas ar saviem vīriem par lielākiem sasniegumiem, cienījamāku stāvokli vai lielāku algu.

Arī mājās ir gandrīz tikpat bēdīga situācija. Visu kontrolē sieviete un vēlas lai lietas notiek pēc viņas prāta. Pazūd sievietes, kuras spēj uzticēties un kuras meklēja savā vīrā drošu virzītājspēku, stingru plecu, uz kā balstīties. Jā, iespējams, plecs vēl eksistē, bet sieviete uz tā vairs nebalstās. Viņa padara lielāko daļu vīrieša mājasdarbu pati. Sievietes neatkarība padara vīrieša rūpes un aizsardzību par nevajadzīgu, un tas ir zaudējums abiem.

Ja vīrietim pietrūkst viņa vīrišķīgie pienākumi, viņš sajūtas mazāk vajadzīgs un tādēļ arī mazāk vīrišķīgs. Ja sieviete pārņem vīrieša nastu, viņa pieņem arī vīrišķīgu raksturu, lai kļūtu piemērotāka šiem darbiem. Un tas nozīmē sievišķības zudumu, maiguma zudumu. Vīrišķīgie pienākumi piedod spriedzi viņas dzīvei, rada vairāk saspīlējumu un uztraukumu. Tā visa sekas ir miera zudums, bet šī ir īpašība, kura tiek ļoti augstu vērtēta, ja sievietes mērķis ir panākumi mājas dzīvē. Un, kad sieviete izšķiež savu laiku, darot vīrieša darbus, viņa atstāj novārtā tos svarīgos darbus, kas attiecas uz viņas pašas lomu. Tā rezultātā zaudē visa ģimene.

Lai gūtu sekmes

Lai gūtu sekmes ģimenes dzīvē, nepārtraukti paturi prātā vīrieša lomu – būt virzītājam, apgādātājam un aizstāvim. Atceries, ja vēlies, lai viņš būtu laimīgs, viņam šai vīrieša lomā ir: jābūt aktīvam, jājūtas vajadzīgam un jāpārspēj tevi. Lai viņš virza ģimeni, lai viņš dara vīrieša mājas darbus, un lai viņš nodrošina iztiku! Un tikai retos un neparedzētos gadījumos tev ir jāpārņem viņa loma un jāpadara kāds vīrieša darbs.

Kad viņš dara savus vīrieša pienākumus, negaidi no viņa pilnību. Nepārbaudi it visu rūpīgi, lai redzētu vai viņš to dara pareizi. Ja tavs vīrs nevēlas uzņemties vīrieša pienākumus un tas rada tev smagas problēmas, nežēlojies. Tā vietā saki viņam: „Man ir problēmas.” Skaidri pasaki, kādas tā ir, kā arī apraksti grūtības, kādas tās ir radījušas. Tad pajautā viņam: „Kā tev šķiet, kā man ar to būtu jātiek galā?” Tas būs pagodinājums viņam kā vadītājam, uzliks problēmu uz viņa pleciem un palīdzēs viņam sajusties vajadzīgam. Ja viņš turpina nepildīt savus pienākumus, esi pacietīga. Izmaiņas nāk lēnu.

Lai sekmētos vēl vairāk, izsaki viņam savu novērtējumu. Vīrieša loma nav viegla, kā drīz tiks izskaidrots. Viņa lielākais apbalvojums būs tavs novērtējums par viņa ikdienas pūlēm. Esi devīga savā novērtējumā. Par to viņš priecāsies daudz vairāk kā par savu algu. Un visbeidzot – uzticami pildi savus mājas pienākumus! Tas vēl skaidrāk atdalīs jūsu lomas un palīdzēs vīram pildīt savus pienākumus.

Kad lomas ir izplūdušas

Kad vīrieša un sievietes lomas nav skaidri atdalītas, tad tās sauc par izplūdušām. Šādā gadījumā sieviete dara daļu no vīrieša darbiem un viņš dara daļu no viņas darbiem. Kad tāds izkārtojums pastāv tikai kādu noteiktu laika sprīdi, tad problēmas nerodas, bet ja tas kļūst par dzīvesstilu, tad tas var kaitēt ģimenei.

Ja bērniem ir jāattīsta sava dzimuma paraugs sevī, tad viņiem ir nepieciešami spēcīgi vīrieša un sievietes modeļi. Māte parāda uzskatāmi šādu sievišķīgu tēlu tad, kad viņa pilda savu sievietes pienākumus. Ja viņa staigā pa māju sievišķīgās drēbēs, rūpējas par māju, maigi aprūpē lielākos bērnus un auklē mazākos, viņa, nodrošina šo veidolu. Ja no viņas plūst laime un apmierinātība, pildos visus šos pienākumus, tad viņa dod saviem bērniem skaidru sievišķības paraugu.

Kad tēvs pilda savus vīrieša pienākumus, būdams spēcīgs vadītājs, aizstāvis un nodrošinātājs, un kad bērniem tiek dota iespēja šad un tad redzēt viņu šajās vīrišķajās nodarbēs, kā arī redzēt to, ka viņš labprāt uzņemas savus vīrieša pienākumus un priecājas par savu darbu, viņš nodrošina savus bērnus ar labu vīrieša paraugtēlu. Caur šīm uzskatāmajām un noteiktajām vīrieša un sievietes lomām mājas apstākļos zēni izaug vīrišķīgi un meitenes – par sievišķīgām sievietēm.

Kad tas tā nenotiek, kad lomas izplūst, rodas problēmas. Tādās mājās, kur pienākumi nav skaidri sadalīti, daudzos gadījumos rodas homoseksualitāte. Zēniem un meitenēm no šādām mājām pietrūkst dzimumu lomas, kurām līdzināties. Tas viņiem nenodrošina normālu sava dzimuma attīstību.

Ja domājam par visām tām lietām, kas bērnam ir jāiemācās, kamēr viņi pieaug, un kas mums viņiem jāiemāca, ja vēlamie, lai viņi kļūtu par normālām, veiksmīgām un laimīgām dzīvām būtnēm, tad nav nekā svarīgāka par zēnu, kurš kļūst par vīrišķīgu vīrieti un meitene, kura kļūst par sievišķīgu sievieti.

Vai taisnīgi?

Bieži vien sieviete, kura ir iegrimusi līdz ausīm savos mājas darbos, piesaistīta pie ikdienas sešpadsmit stundu režīma, rūpējoties par saviem bērniem, apstrīd šādu pieeju pienākumiem. Viņa sūdzas, ka šāds izkārtojums nav taisnīgs, jo sievietei ir jāstrādā smagāk un ilgākas stundas nekā vīrietim. Viņa protestē, ka vīrietim nav tiesību pārnākt mājās un atpūsties, kamēr sievai ir jāturpina strādāt. Viņas saka, ka vīriešiem vajadzētu vairāk palīdzēt viņām mājasdarbos, it sevišķi rūpējoties par bērniem.

Virspusēji skatoties, tas varētu šķist taisnīgi. Tomēr ir vēl kāds viedoklis: sievietes pienākumi, lai cik tie būtu grūti, ilgst vienīgi kādus divdesmit gadus. Pat, ja ģimene ir liela, viņai tā ir jāatbalsta ne vairāk kā tos pašus divdesmit gadus. Un tad viņas dzīvē iestājas pagrieziena moments. Viņa kļūst brīva un viņai parādās daudz brīva laika. Bet vīrieša pienākums nodrošināt ģimenei iztiku ilgst visu mūžu. Pat, ja viņam palaimējas aiziet pensijā, tomēr viņš nekad nekļūst pilnībā brīvs no atbildības sajūtas nodrošināt ienākumus. Jā, kad skatāmies šādi, tad darbu sadale vīrieša un sievietes starpā tomēr ir taisnīga.

Es ieteiktu tev paturēt prātā šo divdesmit gadus ilgstošo laika sprīdi. Dari savu darbu ar prieku un negaidi pārāk daudz no sava vīra. Tai vietā, lai sūdzētos par to, ka viņš tev daudz nepalīdz, uzturi savu laulības dzīvi nesabojātu un vairo mīlestības pilnas attiecības. Ja tā rīkosies, tad tevi priekšā gaida zelta gadi kā lūk, kādā piemērā.

Liels brīnums ar maziem līdzekļiem.

Mēs kopā ar vīru pilnā nopietnībā jau bijām ieplānojuši šķiršanos, kad uzsāku lasīt „Valdzinošo sievišķību.” Mēs abi pat vienā telpā nespējām atrasties, jo notika nepārtraukti ķīviņi. Jutāmies nelāgi. Bija jādomā ko darīt ar bērniem, mūsu abu vecākiem, vīra darbu, un – tie gadi, ko bijā pavadījuši kopā, būvējot mūsu māju. Tomēr abi bijā nonākuši pie slēdziena, ka kopā savas dzīves vadīt vairs nespējam.

Tad sāku pielietot to, par ko lasīju „Valdzinošajā sievišķībā”. Ja sākās kārtējais cīniņš, es nekavējoties aizsteidzos uz guļamistabu, kur biju paslēpusi grāmatu un steidzami izlasīju kādu padomu par šo situāciju, tad atnācu atpakaļ un kļuvu rāma un saprātīga. Dažu dienu laikā mūsu sadzīvē notika ievērojamas izmaiņas. Mans vīrs sāka vērot mani ar izbrīnu, tad ziņkāri, tad godbijību un visbeidzot – ar mīlestību. Kad viņš pamanīja manu izmainīto attieksmi, arī viņš sāka mainīties.

Tas ir viens no gadījumiem, kad lielus brīnumus sagādā pagalam vienkāršas lietas un aplam īsā laikā. Mēs abi bijām gaužām pateicīgi par beidzot iestājušos mieru un saskaņu. Mūsu starpā vēl joprojām valda rāmums un tas turpinās jau četrpadsmit mēnešus, kopš uzsāku lasīt grāmatu. Tiesa, vēl joprojām pastāv lietas, ko mēs viens otrā neatzīstam, tomēr esam gana daudz mācījušies gan iecietības, gan pacietības.

Šis ir bijis lielākais mūsu ģimenes augšanas periods, ko piedzīvojām savas vienpadsmit gadus ilgstošās laulības dzīves laikā. Mans vīrs ir ne tikai kļuvis par labāku vīru, bet arī par neticami labu tēvu. Visbeidzot mūsu mājai ir ielikti stingri pamati, uz kuriem būvēt tāda veida dzīvi, par kādu allaž esam sapņojuši. Un tieši tādēļ es nepiekūstu visiem stāstīt par „Valdzinošo sievišķību”, kā arī dāvāt to kā dāvanu tiem, kuri man ir mīļi, un ar kuriem draudzējos cerībā, ka arī viņi šai grāmatā atradīs neticamas bagātības, kā tas notika  ar mani.

Biju nolēmusi nekad neprecēties

Es augu ģimenē, kurā nebija laimīgas laulības. Mamma ar tēti allaž savā starpā cīnījās. Daudzus vakarus pavadīju gultā raudot, līdz aizmigu, cerot un lūdzoties, lai viņi reiz beigtu šos cīniņus un sāktu viens otru mīlēt. Mammas un tēta nelaimīgās laulības rezultātā es nolēmu, ka nekad neprecēšos. Es sapratu, ka man pietrūkst nepieciešamo zināšanu priekš veiksmīgas un laimīgas laulības un nevēlējos, lai pasaulē būtu vēl viens bērns, kuram būtu jādzīvo kaujas laukā, kā tas bija noticis ar mani.

Kādu dienu pirms diviem gadiem manas domas par laulību un par vīrieša un sievietes lomu dzīvē izmainījās. Pēc tā, kad gadiem ilgi biju darījusi visu, ko varēju, lai atrunātu visus savu draugus no laulībām, es tieši pretēji – sāku viņus iedrošināt. Es pārstāju sacensties ar vīriešiem un kļuvu daudz sievišķīgāka. Es pat snomainīju savu koledžas specializācijas priekšmetu pret tādu, kurš būtu piemērotāks meitenei . Es kļuvu laimīgāka kā jebkad savā mūžā. Es biju iemīlējusies dzīvē.

Kas gan bija par iemeslu šīm izmaiņām? Tā bija kāda brīnišķīga un labvēlīga istabas biedrene, kura man izstāstīja, kas nav kārtībā ar manu attieksmi pret dzīvi un iedeva man izlasīt grāmatu „Valdzinošā sievišķība”. Man vēl joprojām ir daudz darāmu lietu. Ir lietas, kas aizmirstas , tomēr pagājušais gads ir bijis pats laimīgākais manā mūžā.

Esmu jau gadu kā precējusies ar pasaules nevainojamāko vīru. Man pašai tagad ir brīnums, kā gan es kādreiz domāju par to, ka nespēšu veidot laimīgu laulības dzīvi. Esmu jums pateicīga no visas sava sirds! „Valdzinošā sievišķība” ir devusi man manu vislielāko dzīves vinnestu – laimīgu un apmierinātu vīru.

Kas attiecas uz mammu un tēti – „Valdzinošā sievišķība” palīdz arī viņiem uzlabot viņu attiecības. Mamma ir izlasījusi „Valdzinošo sievišķību”, un viņa daudz strādā pie tā, lai viņu laulība ritētu pareizajās sliedēs. Vakar tētis viņai nopirka jaunu plīti, par ko viņa bija teikusi, ka tādu vēlētos. Esmu saviļņota par izmaiņām šai laulībā. Lai Dievs svētī jūs un lai „Valdzinošā sievišķība” nonāk ik katras pasaules sievietes rokās!

 Uzzied iesūnojusi laulība

No malas mēs izskatījāmies kā paraugpāris, tomēr mūsu sirdis pildīja tik daudz tukšuma! Mēs nebūt nebijām nelaimīgi, bet nebijām arī patiesi laimīgi. Es jau biju nolēmusi teikt ardievas saviem jaunības sapņiem par romantisku mīlestību laulībā. Tomēr palaikam vēl joprojām es lūdzos, lai man tiktu iedoti paņēmieni, kā uzlabot mūsu iesūnojušo laulības dzīvi.

Drīz vien kāda draudzene man ieteica izlasīt „Valdzinošo sievišķību” un iedeva man šo grāmatu. Es to izlasīju un kopš tā laika savā sajūsmā dalos arī ar apkārtējiem. Mana laulības dzīve tagad ir tik pilnīga, ka ir pat grūti atrast izdevību, lai praktizētu bērnišķību dusmojoties, jo dusmu tik pat kā nav. Es baudu tik maigu mīlestību no sava vīra puses, kādu viņš nebija izrādījis nekad iepriekš.

Kāda mana draudzene, kura jau taisījās šķirties, aizņēmās no manis šo grāmatu. Viņas vīrs viņai bija piešķīris trīsdesmit dienu pagarinājumu, pirms gatavojās aiziet no viņas. Viņš bija lūdzis viņai pārdot māju un teica, ka pēc trīsdesmit gadus ilgas kopdzīves viņu vairāk nemīlot. Viņa bija vainojama daudzu nopietnu kļūdu pielaišanā. Tomēr viņa tās atzina un vēlējās strādāt, lai glābtu laulību. Nu jau ir pagājuši pat vairāki mēneši, un, lai gan problēmas nav pazudušas, viņi ir tikuši tālu. Es zinu vēl daudz citu gadījumu mūsu pilsētā, kur „Valdzinošās sievišķības” padomi ir likti lietā ar labiem panākumiem. Cik gan mēs visas esam pateicīgas!

Uzdevums

Nolasi savam vīram priekšā tās Svēto rakstu vietas, kurās ir aprakstīti vīrieša un sievietes pienākumi ģimenē (Pirmā Mozus grāmata 3:16, 19). Kopā pārrunājiet, lūk, ko: Vīrieša un sievietes pienākumi ir dažādi pēc to izpildes bet vienādi pēc to svarīguma. Tie ir saskaņoti (atslēga un slēdzene). Notiek darba dalīšana.