Neievaino viņa jūtīgo vīrišķo lepnumu

Ar ko gan lepojas vīrietis? Viņš ir lepns par savām vīrišķīgajām īpašībām, kā jau rakstīju iepriekš. Viņā ir iedzimts lepnums par savu vīrišķo ķermeni, vīrieša prasmēm, spējā, un sasniegumiem. Ja kaut viena no šīm vīrieša iezīmēm ir vāja vai nav vispār, tad viņa lepnums skubinās viņu šo iztrūkumu slēpt pasaules acīm tik lielā mērā, cik viņš vien spēs. Viņš gan lepojas ar savu spēju vadīt, pasargāt un apgādāt, gan arī ir jūtīgs , ja pilnībā nefunkcionē kāds no viņa vīrieša aicinājumiem vai ja viņa pūliņi netiek novērtēti. Viņam ir svarīgs viņa stāvoklis sabiedrībā, kas mudina viņu uz arvien jauniem sasniegumiem. Un atkal – viņš kļūs aizvainojams, ja šis viņa stāvoklis netiek atzīts vai novērtēts , vai ja viņš nespēj sasniegt tādu statusu, kādu viņš ir iekārojis.

Vissvarīgākais, kas tev jāzina par šo tēmu, ir, ka vīrieša lepnums ir viegli aizvainojams. Vīrietis nevarēs paciest, ja viņa vīrišķība tiks jel kādā veidā noniecināta, izsmieta vai ja pret to attieksies ar vienaldzību. Šāda veida uzbrukums viņa vīrišķībai ir viena no vissāpīgākajām pieredzēm, kādu vien viņš var gūt. Ja tu to neizproti, tas var kļūt par iemeslu neaprakstāmām nesaprašanām vīrieša un sievietes starpā. Cik gan daudz reižu tu esi izteikusi nejaušas piezīmes vīrietim, lai atcirstu viņam ar kādu asu atbildi vai izrādītu attālinātību? Neaptverot savu kļūdu tu varētu vien pabrīnīties: „Un ko gan es tagad pateicu nepareizu?” Aptverot šādas savas kļūdas un kā no tām izvairīties – šai būtu jābūt ikvienas sievietes izglītošanās sadaļai.

Kā izvairīties ievainot viņa lepnumu

Nekad nenoniecini, neizsmej vai neesi vienaldzīga pret jebkuru viņa vīrišķības aspektu. Nekādā ziņā nenorādi, ka viņš neatbilstu kādiem vīrišķības parametriem – ne par viņa vīrieša ķermeni, prasmēm, spējām vai sasniegumiem. Skarā ar viņa centieniem gādāt par ģimeni ne reizi pat neieminies, ka varēja jau nu būt labāk vai arī ka kāds cits to veic labāk. Nekad neizrādi, ka viņa vīrieša rūpes un aizsardzība nav nepieciešami, ka tu tikpat labi varētu bez viņa iztikt. Nenoraidi viņa centienus izrādīt savu vīrišķību. Uzmanies, lai tu ne reizi nepārspētu viņu tajā, kas saistās ar vīrišķību. Šos likumus pielieto sekojoši:

1. Vīrieša ķermenis. Tu vari ievainot vīrieša lepnumu, ja tu viņu izsmej vai izrādi vienaldzību pret jebkuru viņa ķermeņa daļu, kā piemēram bārda, mati, krūšu daļa, muskuļu spēks, izturība vai seksuālās funkcijas. Nekādā gadījumā nesaki ko līdzīgu kā: ‘Man nepatīk, kad ir bārda’ vai ‘Kādēļ gan Dievs ieviesa spalvas uz vīrieša krūtīm?’ Ja viņš tavā priekšā nostājas ar atsegtām krūtīm un sasprindzinātiem muskuļiem, cerēdams uz tavu atzinību, neesi vienaldzīga. Un nekad nenorādi , ka tev neaptiktu vīrieša seksuālie orgāni vai to funkcijas.

Kas pat vēl svarīgāk – vīrietis nekad nepacietīs, ja kāds pamanīs kādu viņa vīrišķības aspekta iztrūkumu, piemēram to, ka viņš nav gara auguma, ka ir vārgs vai ka viņam nav bārdas. Nekādā gadījumā neierosini viņam stiprināt muskuļus un nesalīdzini viņu ne ar vienu, kurš būtu stiprāks vai garāks. Ja viņam nav pietiekamas dzimumfunkcijas, izvairies no runāšanas par to. Centies atrast tam iemeslu un strādā pie risinājuma, tomēr turpinot būt gana uzmanīgai, lai netiktu ievainots viņa lepnums.

Vīrietis var tikt sāpīgi pazemots, ja būs sieviete, kura viņu pārspēs tajā, kas saistīsies ar vīrieša spēku vai prasmēm, kā piemēram spēt pacelt smagākas lietas, skriet ātrāk vai garākus gabalus, vai pārspēt viņu jebkādā sporta veidā, kurš skaitās vīrišķīgs, it īpaši tādā, kas ir viņa personīgais lepnums. Pārspēt vīrieti kādā no vīrišķības aspektiem nozīmēs viņu noniecināt. Tas liks viņam justies ne kā vīrietim.

2. Vīrieša prasmes un spējas. Nenoniecini viņu, neizrādi vienaldzību vai nesteidzies viņu pārspēt jebkur, kur nepieciešamas vīrieša spējas. Tas neattiecās vienīgi uz viņa prasmēm darbā, bet gan arī uz pārējām lietām, kā piemēram namdara prasmes, mehānismi, makšķerēšana, medniecība, vīrišķīgi sporta veidi, matemātika vai jebkas cits, ar ko viņš kā vīrietis lepojas. Piemēram, ja tavs auto nedarbojas un viņš mēģina to salabot, tad neierosini izsaukt automehāniķi. Ar to būs saprotams, ka tu uzskati, ka viņš nav spējīgs paveikt to pats. Un, ja nu gadījumā tomēr tev ir nepieciešams pielietot kādas vīrieša prasmes pašai, tad nenoniecini arī viņējās.

3. Vīrišķīgi sasniegumi. Visparastākais veids, kā tiek ievainots vīrieša lepnums, ir vienaldzība pret viņa sasniegumiem. Piemēram, vai tu bieži mēdz , lūk, kā kļūdīties?

• Kad viņš runā par kādiem no saviem pēdējiem sasniegumiem – tu žāvājies, skaties ārā pa logu, turpini lasīt avīzi vai nomaini sarunas tēmu.
• Ja viņš atceras kādas savus pagātnes uzvaras, tu jūties garlaikota un saki pie sevis: ‘Ak, cik gan daudz reižu jau šo esmu dzirdējusi’
• Ja viņš saņem kādu apbalvojumu par kādiem sasniegumiem, tu esi mierīga. Tu atturies no uzslavām, lai tikai viņš nekļūtu par iedomīgu tipiņu.
• Ja viņš pārbrāžas mājās , lai tikai pavēstītu tev par saviem dienas sasniegumiem, tu esi pārāk aizņemta, lai viņu uzklausītu.

4. Vīrišķīgi mērķi, sapņi. Pat vēl daudz jūtīgāks viņš ir attiecībā pret saviem nākotnes sasniegumiem. Kas attiecas uz mērķiem, ko viņš jau ir sasniedzis – jā, tur viņš pats spēja apzināties to, ka ir ar ko lepoties. Bet ar to, kas vēl atrodas nākotnē, par tiem viņš nav tik pārliecināts. Tādēļ esi uzmanīga un neievaino viņa lepnumu: neapvij viņa sapņus ar saviem miglā tītajiem uzskatiem, neaplej tos ar aukstu ūdeni, neatvēsini viņa entuziasmu vai neapšaubi viņa spējas to visu sasniegt.

5. Vīrišķīgas rakstura iezīmes. Iepriekšējā nodaļā tika aplūkotas tās rakstura iezīmes, kuras skaitās spilgti vīrišķīgas – izlēmīgums, nelokāmība un uzņēmība, kamēr sievietes sliecas būt šaubīgi svārstīgas, pakļāvīgas un apmierināti bezrūpīgas. Tādēļ nav vēlams norādīt, ka viņam nepiemīt kāda no vīrišķīgajām rakstura īpašībām vai ka viņš jebkādā veidā sliecas šaubīties vai pakļauties.

6. Vīrieša loma. Vīrišķīgs vīrietis apzinās savu vadītāja, pasargātāja un apgādnieka lomu. Nekad nenorādi, ka viņš pietiekami neatbilstu savām vīrieša funkcijām vai ka kādam citam ar to veiktos labāk. Nekad neatstāj iespaidu, ka tu pati varētu to visu paveikt labāk vai arī ka tu vari iztikt vienlīdz labi arī bez viņa. Par cik galvenā viņa funkcija dzīvē ir nodrošināt izdzīvošanu, tad, lūk, šī ir vieta, kur visvairāk riskējam ar viņa pašlepnumu. Tādēļ, lūdzu, pilna uzmanības aplūko šādu tēmu:

Lepnums apgādnieka lomas ietvaros

Viss, kas saistīts ar vīrieša darbošanos – vīrišķīgas prasmes, spējas, nauda, panākumi vai sasniegumi – ietver arī vīrieša lepnumu. Viņš jūtas it īpaši lepns ar to, ka pats var redzēt, ka viņa ģimene ir labi aprūpēta, ka tā nav atstāta bez uzraudzības ka tā ir bez ērtībām vai dzīves labumiem. Kad viņš grib sajusties vīrišķīgs, viņam ir jāpielīdzinās citiem savās vīrieša pienākumu izpildē – būt apgādniekam. Lūk, kādas kļūdas parasti pieļauj sievietes , ievainodamas vīrieša-maizesdevēja lepnumu:

1. Strādājošā sieva. Ja tu strādā ārpus mājas, tu samazini sava vīra kā vienīgā apgādnieka pašnovērtējumu. Ja tev tomēr nākas strādāt, esi uzmanīga, lai turpmāk nesamazinātu viņa lepnumu kādā no sekojošiem veidiem:

• Atgādini, ka viņš nespētu pavilkt bez tevis.
• Žēlojies par to, cik smagi tu strādā vai par to, cik daudz tu ziedo darba dēļ.
• Skaidro itin visiem, ka tu strādā , jo tev tas ir jādara, ka ģimene nevarētu iztikt bez papildus ienākumiem.
• Stāsti ikvienam, cik daudz tavi vecāki tev dod un ka tu nevarētu iztikt bez viņu palīdzības.
• Pārspēj viņu ar savu darbu: Darbā esi labāka par viņu. Izvirzies augstākam amatam. Nes mājās vairāk naudas.

2. Mājās-sēdošā sieva. Pat ja tu nekad neesi strādājusi ārpus mājas, esi uzmanīga, jo vienalga vari kļūdīties , ievainojot viņa lepnumu gādājot iztiku dzīvei. Piemēram, nekad nesaki: ‘Mēs to nevaram atļauties’ vai ‘Es vēlētos, kaut mums būtu vairāk nodrošinājuma’. Nepiedāvā ieteikumus par to, kā viņš varētu palielināt savus ienākumus vai neapbrīno kādu citu, kurš pelna vairāk. Un neatgādini viņam, kā tev nākas skopoties un krāt, lai iekļautos viņa dotajā summā, kā sekojošā dialogā:

Toms un Mērija: (nepareizā izturēšanās)

Toms: (Pārskata rēķinus) Lai atbalstītu ģimeni ir nepieciešams daudz naudas! (Cer uz uzslavu)

Mērija: Nu, bet tā jau nav mana vaina! Es krāju un skopojos, pati šuju visas bērnu drēbes, cepu ģimenei maizi nekā nepērku priekš sevis. Citas sievietes iet uz skaistuma saloniem, lai veidotu sev frizūras, pērk sev daudz dārgu drēbju, es iztieku bez tā visa. (Cer saņemt uzslavu)

Toms: ‘Vai tu tik tiešām bez visa tā iztiec?’(Cerēdams, ka viņa pārliecinās viņu , ka viņa bez visa patiesi iztiek)

Mērija: ‘Es tikai vēlos palīdzēt. Es labprātāk arī iztiktu bez tā visa, tikai lai neskatītos, kā tu uztraucies.”(Atkal cer uz uzslavu)

Toms: (Viņā kaut kas notiek – jaucas kopā aizvainojums pret sievu, kura liek viņam justies kā neveiksminiekam un nelāga sajūta, ka viņš ir viens) Viņš aizkaitināts saka: ‘Iedomājies, tik- es neesot gana labs apgādnieks tavās acīs, vai ne?’ ( Mērija skatās uz vīru, apjukusi par viņa aizkaitinājumu un tā arī nesaņēmusi uzslavu par savu ziedošanos.)

Šī ir perfekta aina tam, ka nav sapratnes dzimumu starpā. Vienīgais iemesls, kādēļ Toms žēlojās par lielo dzīves dārdzību, bija – lai iegūtu Mērijas novērtējumu. Viņa to uztvēra kā kritiku , ka viņš uzskata savu sievu par izšķērdīgu. Viņas aizstāvība apgalvojot, ka ir skopulīga sieva, bija domāta kā paziņojums viņam, ka viņa no sirds cenšas viņam palīdzēt. Tas bija trieciens viņa lepnumam. Lūk, kas viņai bija jāsaka:

Toms un Mērija (Pareizā izturēšanās)

Toms:’Ir nepieciešama liela nauda, lai apgādātu ģimeni”

Mērija:’Jā, tik tiešām. Brīnos, kā tu to tik labi spēj. Acīmredzot tā ir neiedomājam atbildības sajūta, kas tev piemīt, mūsu ģimenes apgādāšanā.’

Toms: (Viņa pašnovērtējums ir dubultojies) ‘Ai, nemaz to nejūtu, tomēr ir arī grūtie brīži. Tomēr jūtu, ka spēju veikt šo pienākumu! Jā, diezgan labi vecu!’

Mērija: ‘Ir tik brīnišķīgi justies drošai un zināt, ka tu allaž mūs apgādāsi!” Pirmajā ainā Mērija lika savam vīram justies kā neveiksminiekam, bet otrajā – kā varonim!

Kļūdas, ko parasti izdara sievietes

Sekojoši patiesi gadījumi norāda, cik sievietes akli ievaino vīrieša lepnumu:

1. Ieguldījums. Kāds vīrietis izstāstīja savai sievai par kādu savu ideju sakarā ar ieguldījumiem biznesā, kur bija nepieciešama liela nauda. Lai gan bija iekļauts arī zināms risks, tomēr ieņēmumiem vajadzēja būt lieliem. Viņš nodomu bija rūpīgi pārdomājis un vadoties no sava novērtējuma , bija nolēmis rīkoties. Tad viņš griezās pie sievas pēc apstiprinājuma. Noklausījusies plānu, viņa teica: ‘Nu, ja vēlies pazaudēt visu savu naudu, tad tik turpini!’ Šī noniecinošā piezīme sagrāva viņa lepnumu un sadusmoja viņu.

Šī ir aizkustinoša situācija. Tik tiešām, šī bija viena pret desmit iespējām, ka vīrs tiks vienkārši apcirpts. Ļoti iespējams, viņš arī pazaudētu visu savu naudu. Ja sieviete sajūt briesmas , viņai ir godīgi viss jāpasaka, tomēr – sievišķīgā veidā, tādā, kas neievainos vīrieša lepnumu. Viņa būtu varējusi teikt: ‘Jā, šķiet, tā varētu būt laba doma un es redzu, kādēļ tu esi tādā sajūsmā par to, bet kaut kāda iemesla dēļ, ko jūtu dziļi sevī, man tas viss tomēr šķiet aplami.’ Vīrietis nespēs apstrīdēt sajūtas. Lai izpaustu sevi sievišķīgā veidā , lūdzu vēlreiz atgriezies 8. Nodaļā.

2. Sporta piederumi. Kādam vīram bija jauna un interesanta ideja sporta piederumu iegādei. Viņš jutās pilns entuziasma! Kad viņš visu izskaidroja sievai, viņa maigi atteica: ‘Vai mēs varētu pārrunāt plusus un mīnusus?” Šī , aukstā ūdens, metode apslāpēja viņa entuziasmu un noniecināja viņa sapni. Vēl starp šādiem aukstā ūdens izteicieniem atrodas: ‘Būsim praktiski’ vai ‘Būsim saprātīgi’. It nemaz nav nepieciešams atbalstīt kādu ideju, kurai tu īsti neuzticies, tomēr atceries – ja mazināsi vīrieša entuziasmu, tu pamazini arī vīrieša lepnumu.

3. Svētdienas Skolas skolotājs. Kāda sieviete aprakstīja sekojošu pieredzi: ‘Mans vīrs vadīja nodarbības Svētdienas Skolas klasēs un viņš to darīja ļoti labi. Kādu dienu es ierosināju, lai viņš palūdz mūsu dēlam novadīt daļu no nodarbības ar uzskatāmajiem līdzekļiem. Ar sakaitinātu toni balsī viņš jautāja: ’Kas par lietu? Vai tev nepatīk tas, kā es to daru?’ ‘Nu, jā tu varētu būt labāks’ es teicu. Viņu pārņēma agresīvas dusmas, viņš paziņoja, ka es nekad neesot viņu turējusi nekādā vērtē, ka es esmu noniecinājusi viņu mūsu bērnu acu priekšā un beidzot viņš ir sapratis, ka nu ir gana. Viņš izskrēja no mājas, aizcirta durvis un bija prom vairākas stundas.’ Šādā situācijā, kad vīrietim lika paļauties uz savu dēlu, lai nodarbība noritētu pietiekami labi, tas iznāca kā sāpīgs pazemojums.

4. Pusdienas. Sieva maisīja mērci pie plīts. Kad ieradās viņas vīrs, viņš ienāca virtuvē un sāka ar viņu runāt, stāstīdams par kādu atgadījumu, kas bija noticis darbā. Pilns entuziasma viņš aprakstīja, kā viņa boss, kurš reti izsaka kādu komplimentu, bija slavējis viņu par darba izpildi. Sieva uz to atbildēja: ‘Vai nav brīnišķīgi! Džimmij, izej dārzā un izslēdz ūdeni’ un tad ar pilna uzmanības pievērsās atkal ēdiena gatavošanai. Vēlreiz viņš centās iegūt viņas uzmanību, tomēr viņa atteica: ‘Aizej un palūdz meitenēm, lai nomazgā rokas pirms pusdienām.’

Atcerieties, mīļās dāmas, lai gan ēst gatavošana ir sievietes vērtība, tomēr ceļš uz vīrieša sirdi neiet „caur vēderu”. Nē, daudz vairāk nozīmēs tava ieinteresētība un novērtējums par viņu kā vīrieti. Lai gan laicīgi pagatavota maltīte tik tiešām ir prioritāšu augšgalā, tomēr būs brīži, kad viņa dvēsele būt vēl vairāk izsalkusi kā ķermenis.

5. Neveiksme biznesā. Kāds vīrs bija nomākts sakarā ar savām problēmām biznesā. Mīlošā sieva centās viņu uzmundrināt. Kad viņš bija izklāstījis savu problēmu, viņa aptvēra, ka viņam priekšā gaidāma īsta neveiksme. Vēlēdamās būt kā īsta sieva, viņa iedrošinot sacīja: ‘Saldumiņ, neuztraucies. Ja tu biznesā cietīsi neveiksmi, tam nebūs nekādas nozīmes. Es būšu apmierināta pat tad , ja tev piederēs vienīgi mazs pārtikas veikaliņš.” Vīrs asi atcirta, „Dažkārt tu pasaki tieši vissliktāko, ko vien var pateikt.” Ko gan viņa bija pateikusi nepareizi? Viņa jau laikus bija ieplānojusi savu vīru par neveiksminieku, vismaz viņa acīs tas tā bija. Vīra sapnis nebija uzturēt nelielu pārtikas veikaliņu. Nē, viņš uz sevi lika lielas cerības, bet pēc sievas uzskatiem viņam vajadzēja apmierināties ar ko mazāku. Lai gan vīram ir jāzina, ka viņa sieva pieņems viņa iespējamās neveiksmes un ar prieku piemērosies arī pazemīgākiem apstākļiem, tomēr viņš vēlas, lai viņa uztvertu šādu situāciju par pagaidu variantu, tikām negrozāmi uzticoties viņa lielajam sapnim. Ko gan viņai būtu vajadzējis teikt? Viņa vajadzēja sacīt: ‘Šis, tik tiešām, ir drosmi laupošs periods priekš tevis, tomēr tā ir daļa no taviem panākumu ceļa, kā tas vērojams visu sasniegumiem bagāto cilvēku dzīvēs.” Bet, savukārt, nevajadzētu teikt: „Tu necietīsi neveiksmi.” Tas izklausīsies nereāli, šķitīs, ka no vīrieša tiek prasīts pārāk daudz, tādēļ atkal nebūs īstā lieta, kas jāsaka vīram. Dažas sievietes instinktīvi nojauš pareizo lietu, kas jāsaka, kad vīram draud kāda neveiksme. Piemēram, kādam vīram draudēja izslēgšana no profesionālās koledžas. Tai brīdī, kad viņš jau bija pagalam zaudējis drosmi un nomocījies ar domu par nenoliktiem eksāmeniem, viņa sieva teica: ‘Džordž, ja tu nenoliksi eksāmenus, iespējams tu kļūsi par daudz lielāku un labāku cilvēku, nekā, ja tu tos noliksi.’ Tas nāca ar tik milzu lielu atvieglojuma sajūtu, salīdzinot ar to spiedienu, kādā viņš atradās, ka par spīti paredzamajam, viņš eksāmenus tomēr nolika. Kādā citā gadījumā bija kāds vīrs, kurš steigā bija iecelts par uzņēmuma vadītāju. Kādā mazdūšības brīdī viņa sieva teica: ‘Bet Henrij, iespējams, šīs ir durvis uz kādu citu iespēju, pakāpiens uz tavu panākumu kāpnēm.” Viņš izjuta tik lielu atvieglojumu, ka apraudājās. Un tās tik tiešām bija citu iespēju durvis , jo viņš vēlāk kļuva desmitkārt veiksmīgāks, nekā, ja būtu palicis par šī mazā uzņēmuma vadītāju. Lūk, kāda ir galvenā būtība: Pirmā no sievām jau ieplānoja, ka viņas vīrs būs vājš, sastapdamies ar neveiksmi. Toties otrā un trešā sieva ieplānoja, ka viņu vīri, sastapušies ar neveiksmi kļūs vēl dižāki un labāki.

6. Drāmas skolotājs. Kāds drāmas skolotājs veidojot savu lugu lūdza savu sievu būt par atbildīgai kostīmu pagatavošanu. Viņa strādāja neskaitāmas stundas šūdama , cerot , ka viņas vīrs būs lepns ar viņu. Tai vietā viņa novēroja vīra augošo naidīgumu. Kādu vakaru viņš teica: ‘Tu galīgi neinteresējies par mani. Tu domā tikai par lugas tērpiem.’ Pārsteigta un sāpināta viņa tā arī nesaprata vīra reakciju.

Viņa kļūme bija absolūta koncentrēšanās uz tērpiem, un nevis uz lugu. Viņa bija palaidusi garām iespēju vērot vīra kā režisora, organizētāja un skolotāja dotumus. Aprokot sevi tērpu šūšanā, viņa sajutās tā itkā lugas panākumi smagi gultos uz viņas pleciem, ka viņš bez viņas to visu nepaveiks. Bet viņš sajutās aizvainots sakarā viņas vienaldzību pret vīra talantu un panākumiem. Tāda, lūk, izskatās skumjā nesapratne vīriešu un sieviešu starpā.

Kas viņu sāpina?

1. Apkārtējie. Lepnuma iedragāšana, iespējams, ir notikusi jau viņa jaunībā. Varbūt jaunā zēna pirmo bārdas rugāju parādīšanos bija izsmējuši brāļi un māsas. Iespējams, pat māte to visu uztvērusi nievājošā veidā. Viņa idejas un sasniegumi bieži tika laisti gar ausīm. Šķiet, visdzēlīgākā bija viņa skolas vide , kur jaunie cilvēki, gauži vēlēdamies sevi jel kā izcelt, pazemoja savus līdzgaitniekus. Arī skolotāji dažkārt izsaka noniecinošas piezīmes.
2. Darba dzīve. Bieži vien vīrieša lepnums tiek samazināts darba vidē. Dažās firmās darbinieku spējas tiek pārbaudītas publiski apmelojot. Sadistiski darba devēji tīši grauj savus padotos. Cīņā par posteni vīrieši ceļ neslavu viens otram. Bieži vien kreditori vai pircēji atļaujas izteikt dzēlīgas piezīmes. Darbiniekus izsmej viņu pārraudzītāji. Profesionālajās skolās tā ir vispārēja politika – mazināt skolnieku pašapziņu, lai atsijātos vājākie. Tāda pati politika atrodama militārās apmācības programmās.
3. Paša sieva. Kā jau uzzinājām, tieši sieva bieži vien ir tā, kas ievaino vīrieša lepnumu ar nievājošām piezīmēm vai vienaldzību. Par cik viņa atrodas blakus ik dienu, tad viņas ietekme uz savu vīru ir pamatīgāka par visiem pārējiem – tā vai nu ceļ vai grauj.

Tagad pievērsīsim uzmanību ievainota lepnuma kaitīgajām sekām.

1. Pazemojums. Tūlītējas ievainota lepnuma sekas ir pazemojuma sāpes, kuras izjūt visdažādākajos dzēlīgos, asos un pazemojošos veidos. Tu esi pieskārusies visjūtīgākajai viņa būtības pusei. Tā ir viena no nepatīkamākām sajūtām, kādas vien vīrietis var piedzīvot , tādēļ sieviete, kura ir tam par cēloni, kļūst viņam pretīga. Nav brīnums, ja viņš atbild ar aukstumu vai aizkaitinājumu. Papildus pazemojumam var parādīties arī sekojošas problēmas:
2. Atturība. Ar atturību šeit nav domāta nedrošība vai biklums. Reti kurš vīrietis kļūst šāds, nē, atturība ir tā īpašība, kas attiecas pilnībā uz visu. Kad vīrieša lepnums tiek ievainots neskaitāmas reizes, viņam ir tendence uzbūvēt ap sevi atturības sienu, lai pasargātu sevi no turpmāku pazemojumu sāpēm. Šī siena tiek saukta par viņa atturību. Ja vīrietis izrāda atturību, tad tā ir liela problēma: No vienas puses, vīrietim ir nepieciešama pastāvīga apbrīnas izrādīšana. Saņēmis apbrīnojumu, viņš ceļ savu lepnumu un tas liek viņam justies vīrišķīgam. Tādējādi – viņš vēlas ticēt savām sajūtām, klāstīt savus cildenos darbus un slepenos sapņus, cerībā saņemt apbrīnu. Bet no otras puses viņš to nevēlas darīt. Kādēļ? Jo viņš baidās no iespējas tikt izsmietam vai no vienaldzīgas attieksmes. Tas pazemina viņa vīrieša lepnuma sajūtu. Nekas nešķiet tik biedējoši vīrietim kā bailes kļūta apmuļķotam. Tādēļ viņš tīši mazina savu dziņu tiekties pēc apbrīnas. Nekas cits, izņemot pilnīgu pārliecību, ka viņa idejas sastaps novērtējumu un nevis nicinošu izturēšanos vai vienaldzību, pamudinās viņu atmest savu atturības bruņojumu un atklāt lietas, kas viņam šķiet svarīgākas par visu. Un pat, kad viņš to darīs, ja pastāvēs kaut mazākais norādījums par to, ka viņš netiek saprasts vai netiek cienīts, tad tas atkal satrieks viņa cerības un aizvedīs viņus atkal atpakaļ aiz viņa atturības sienas. Lai saprastu vīrieša atturības būtību, vari par piemēru paņemt jaunu meiteni, kura ir iekarojusi jaunekļa uzticību līdz tam, ka viņš viņai atklāj savas slēptākās cerības un sapņus. Kad viņš sāk atklāt pašas smalkākās savas rakstura īpašības, viņai ir fantastiska iespēja iepazīt viņa vīrišķīgās raksturīpašības. Un šajā mirklī, ja viņa ar žāvāšanos vai skatienu, kurš klejo ārā pa logu, norādīs, ka viņai tas viss neinteresē, viņš vienā mirklī sarausies kā kādas kritikas šaustīts. Iespējams, tas viņa dzīvē notiek pirmo reizi, ka viņam ir iespēja dalīties šādās savās sajūtās. Ja meitene uzvedīsies vienaldzīgi šajā krīzes brīdī un nepratīsies pamanīt šī brīža nozīmīgumu, tad viņai pēc viņa uzskatiem ir akmens sirds. Turpmāk, lai arī kur un kad viņš viņu sastaptu, viņš neriskēs vēlreiz tikt atraidīts. Viņš uzturēsies aiz savas aizsargsienas jeb atturības. Tā ar vīriešiem notiek. Viņa vēlme pēc apbrīnas , lai arī cik liela tā būtu, tomēr nav pietiekama, lai liktu sev atmest savu ierasto atturības masku, izņemot gauži retus gadījumus. Un pat tad viņš vēl un vēlreiz izpētīs šo situāciju, lai būtu pārliecināts, ka var tik tiešām pilnībā ļauties visaptverošas sapratnes siltumam. Pirmā raksturīpašība šķiet diametriāli pretēja otrajai. Tomēr abas kopā tās sastāda to problēmu, kura ir pietiekami grūta un būs nasta jebkuras sievietes atjautībai. Dažkārt vīrietis noslēdzas sevī un nerunā nemaz. Tas saucas ieiešana savā čaulā. Viņš ierāpo pats sevī , aizslēdz visas durvis, aizvērs ciet slēģus tā, ka nebūs iespējams atrasties viņam blakus. Šāda vīriešu nosliece ierāpties savā čaulā ir izplatīta lieta. Jo augstāka kalibra vīrietis , jo vairāk viņam piemīt tendence ierauties sevī, kad viņa lepnums ir aizskarts. Ideālā laulībā aizsargsienai nebūtu jābūt. Vīrietim būtu jājūtas ērti izpaust sevi un nebaidīties par to tikt pazemotam. Viņam jābūt drošam, ka viņa runa sastaps vispatiesāko cieņu. Ja tu savā vīrā pamani šādu atturību, tad dari visu, lai to novērstu. Ja tā nerīkosies, viņš var izjust kārdinājumu meklēt citas sievietes sabiedrību , kas piepildīs šo svarīgo viņa dzīves nepieciešamību. Ja tev nepieciešama palīdzība kā novērst sava vīra atturību, tad ielūkojies šīs nodaļas nobeigumā.
3. Nejūtīguma iespaids. Kad vīrieša lepnums ir ticis aizskarts ilgstošākā laika periodā, viņš iemācās aizstāvēt sevi no šādiem ievainojumiem nocietinot sevi pret tiem. Viņš iemācās par to neuztraukties. Viņa jūtas kļūst trulas jeb sastingušas. Dr. Edritas Frīdas grāmatā „Ego mīlestībā un seksualitātē” autore runā par šo nejūtības iespaidu. Lūk kā Dr. Frīda apraksta draudošās briesmas: Kad mēs kļūstam nejūtīgi pret sāpēm, mēs kļūstam sastinguši arī attiecībā pret patīkamo. „Mēs dārgi maksājam par pašiem sev uzspiesto nejūtīgumu, jo tikmēr, kamēr tas atbrīvo no sāpēm, tas mazina arī mūsu spēju baudīt patīkamas emocijas un atbildēt patīkamiem stimuliem. Neatsaucība, gluži kā neatpazīstams ļaunums, nopļauj ziedus kopā ar nezālēm.” Vīrietis, kurš kļūst nejūtīgs pret sāpēm tikt pazemotam, atšķir sevi arī no prieka sajūtas. Viņš vairs nejūt sāpes, bet viņš nesaskata arī vasaras dienas skaistumu , mazu bērnu smieklu baudu un neatsaucas savas sievas skaistumam. Var samazināties viņa seksuālās sajūtas un viņš var kļūt pat impotents.
4. Negodīgums. Vīrietis ar jūtīgu lepnumu dažkārt mēdz būt negodīgs. Piemēram, kad viņš sastopas ar neveiksmēm, viņa bailes no pazemojuma var mudināt viņu noklusēt patiesību, paust nepatiesus izteikumus vai novelt vainu uz kādu citu. Par cik viņa lepnums ir visvārīgākā vieta it sevišķi attiecībā uz sievu, iespējams, viņai tiks pasniegta vissakropļotākā bilde. Tas noved pie problēmām kā redzams sekojošā piemērā. Kāds vīrs, kurš bija sastapies ar neveiksmēm biznesā, baidījās teikt patiesību savai sievai. Par cik viņš neizpauda svarīgus faktus, viņa sieva kļūdainā kārtā ticēja , ka viņas vīrs ir nevainīgs un pieprasīja atlīdzību no citiem iesaistītajiem cilvēkiem likdama savu vīru grūtā stāvoklī. Kādēļ gan viņš maldināja savu sievu? Vīrieša lepnuma labad. Viņš baidījās par to, ko gan viņa par viņu padomās. Lai gan visas dzīvās būtnes izvairās no savu kļūdu atmaskojumiem, bet kad uz spēles ir likts vīrieša lepnums, jautājums ir sāpīgi ass. Kad vīrietis nespēj aizklāt patiesību, iespējams viņš mēģinās loģiski izskaidrot savas kļūdas , attaisnojot sevi, vainojot apstākļus, apkārtējos cilvēkus, vai varbūt pat savu sievu. Dažkārt vīrietis izvirza gaužām neveiksmīgas atrunas cenšoties pasargāt savu lepnumu. Bet, jo vairāk viņš mēģina izvairīties no patiesības, jo mulsinošāks viss kļūst, jo tas, ko viņš saka var būt pretrunā ar patiesiem faktiem. Tu vari palīdzēt vīrietim izvairīties no nepatiesuma izprotot viņa lepnumu sastopoties ar neveiksmēm. Paturi prātā, ka tas, ko tieši tu par viņu domā, viņa prātam ir pats svarīgākais. Pārliecini viņu, ka tu allaž viņu atbalstīsi, pat vissmagākajos apstākļos. Ieguvis pilnu tavu pārliecību par viņa vīrišķību, viņš mazāk baidīsies, atklādams tev kādu nepanesamu patiesību.
5. Kad vīrietis sevi noniecina. Šajā gadījumā vīrietis tīši sevi noniecina uzsverot savus vājumus, kļūdas vai neveiksmes. Kādēļ gan viņš šādi rīkojas? Jo viņa lepnums ir nepārliecinošs un savainots un viņam ir nepieciešmas kāds, kurš iedrošina. Vienīgais ceļš, ko viņš zina, kā iegūt apbrīnu, kas viņam ir tik nepieciešama, ir sevis noniecināšana. Viņš cer, ka tad, kad viņš sevi noniecinās, atradīsies kāds, kurš tam nepiekritīs un no jauna viņu stiprinās. Kā atbildi izmanto laipnus uzmundrinājuma vārdus, tomēr vislabāk ir būt ne pārāk izšķērdīgai ar cildinājumiem. Jo, iespējams, tas iedrošinās viņu uz vēl lielāku sevis noniecināšanu. Tā vietā atrodi kādas citas iespējas viņu novērtēt un apbrīnot , lai tādējādi stiprinātu viņa vīrieša ego.

Kā tikt vaļā no atturības sienas.

Kad vīrietis ir aizgājis aiz savas atturības sienas, tu nevari viņu vilkt ārā sacīdama „Kādēļ tu esi tik kluss?” vai „Kādēļ tu man nekad nekā nestāsti?” Salauz viņa atturības sienu sekojoši:

1. Pieņem viņu. Šis, kārtējo reizi, ir pirmais solis. Ja tu nepievērsīsi uzmanību viņa trūkumiem, bet ievērosi tikai viņa labās puses, viņš uzticēsies tev arvien vairāk , viņš daudz vieglāk uzticēs tev savas iekšējās sajūtas.
2. Nenoniecini viņu. Pārliecinies, ka nepieļauj kļūdas, kas vienīgi pastiprina viņa atturības sienu, tās pašas kļūdas, kuras šo sienu radīja. Tev būs pilnībā jāizslēdz. It visas noniecinošās piezīmes vai vienaldzības veidus, jeb viņa atturība kļūs par pastāvīgu problēmu.
3. Apbrīnu viņu. Tava augstsirdīgā un patiesā apbrīna paveiks daudz vairāk kā jebkuri citi mēri viņa uzticības iegūšanā un atturības sienas sagraušanā.
4. Neesi kritiska pret citiem. Ja esi pēlēja, ja tavas acis ir allaž nomodā attiecībā pret apkārtējo neveiksmēm, viņš baidīsies atklāt savas visdziļākās sajūtas tavas kritiskas un nicinājums priekšā. Tev nevajag viņam stāstīt par saviem sliktajiem uzskatiem sakarā ar šo vai citu personību vai atklāt savus uzskatus par tādām nepilnībām kā skaudība, greizsirdība vai nicinājums. Tev arī nav nevienam jāpievērš īpaša uzmanība. Pat, ja tu nevari atzīt par labu, ko kāds dara vai saka, izsaki atbalstu viņa centieniem vai raksturam vispār. Jo vairāk izrādīsi savas kritikas spējas, jo mazāk viņš vēlēsies pakļaut sevi tavai kritikai. Viņš ir jāpārliecina par to, ka viņa uzticēšanās sastaps apbrīnas pilnu un nevis nopeļošu skaidrojumu.
5. Novērtē labo citos. Ja novērtēsi labo citos, tad viņš pārliecināsies , ka tu saskatīsi labo pusi arī viņā. Kad viņš uztic tev savas visapslēptākās sajūtas, viņš nebaidīsies, ka tu viņu izsmiesi vai nonicināsi. Meklē labo ikvienā cilvēkā, ko satiec, un paud savu novērtējumu par viņiem. Tādējādi tu attīstīsi sevī žēlsirdību , kas iedrošinās viņu tikt vaļā no savas atturības.
6. Uzskati viņa uzticēšanos par svētu lietu. Nekad neatkārto citu cilvēku priekšā lietas, kas tev ir uzticētas. Ja atklāsi citu noslēpumus, tad viņš uzskatīs, ka tu atklāsi citiem arī viņa uzticētās lietas tev, tādējādi pakļaujot viņu tādam pat izsmieklam vai vienaldzībai , no kuras viņš vēlas izvairīties. Kamēr viņš nebūs pārliecinājies, ka uztic savas visapslēptākās cerības un ambīcijas kādam, kurš tās neizpauž, tikmēr viņš tās tev neuzticēs, lai arī cik pārliecināts būs par tavu apbrīnu attiecībā uz viņu. Lai arī viņš zinās, ka tu viņu apbrīno, tomēr kā lai viņš zina, ka arī citi būs tādi? Viņš nevar riskēt tikt noniecinātam no citu puses.

Kad šķiet, ka viņa atturība sāk izzustu un viņš sāk atklāt lietas par sevi, ko tu varētu apbrīnot, tomēr neiedomājies, ka viņa atturība pazūd pavisam. Joprojām turpini to graut nepārtraucot sekot visiem sešiem punktiem, ko minēju. Šajā laikā pārliecinies, ka viss, ko viņš tev uztic, tu uztver ar sapratni. Ja ne – pirmajai uzticēšanās reizei vairs nesekos neviena pati.

Ja tava pirmā atbilde allaž būs atzinības pilna , viņš pievienos vēl un vēl kādas uzticamas lietas, kamēr visbeidzot, ja tava reakcija nekad nebūs sarūgtinoša, tad viņš atklās tev visus savus motīvus, ideālus un cerības, kuras saviļņo viņu. Apbrīna viņam šķiet pārāk svarīga, ja jau reiz būs to pilnībā izbaudījis.

Tomēr atceries, ka viņa atturība allaž būs tepat blakus, gatava parādīties pie pirmās kritikas vai nevērības zīmes, pat ja kritika būs pamanāma tikai tavā attieksmē pret apkārtējiem cilvēkiem. Tādējādi tu varēsi saprast cik grūti ir sievietei, kurai ir vāja griba un it visam piesienas, saglabāt atturību pietiekami tālu, pietiekami ilgu laiku, lai vīrs varētu sevi izpaust.

Tava atbildība par viņa vīrišķīgo lepnumu

1. Neievaino viņu: Esi uzmanīga un neievaino viņa vīrišķīgo lepnumu, lai tu allaž nebūtu vainīgā. Ja viņš atgriežas no dzīves kaujaslauka un joprojām tiek pakļauts kāda nicinājumam vai vienaldzībai, tas liks svārstīties viņa pārliecinātībai un mainīs viņa jūtas pret tevi.
2. Dziedē viņa ievainojumus: Sadziedē tos ievainojumus, ko viņam nodarījuši citi. Kļūsti par viņa labo eņģeli, par to, kura viņu atkal atjauno, kad apkārtējie ir viņu notriekuši gar zemi. Kad tā rīkosies, tu kļūsi par obligātu priekšnosacījumu viņa laimei un lielā mērā sekmēsi visus viņa dzīves sasniegumus. Neviens nespēs ieņemt tavu vietu tā dziedinošā balzāma pārzināšanā, kas ļauj vīrietim doties arvienu uz priekšu.

Ja cietīsi neveiksmi abos šajos parasto apsūdzību punktos, ja jau esošam ievainojumam pievienosi vēl jaunus ievainojumus un pilnībā atteiksies celt viņa pašnovērtējumu tajās stundās, kad tas viņam nepieciešams, tu vari sagraut gan viņu, gan viņa jūtas pret sevi. Sieviete atrodas riskantā situācijā, viņa var vainu veidot vai graut vīrieti, atkarībā tā, kā viņa izturas pret viņa vīrieša ego.

Kad pamanīsiet, cik vīrieša daba ir jūtīga, tad sapratīsiet, cik uzmanīgai jums jābūt sarunās. Jūs nevarat sev atļauties neapvaldītu valodu un runāt, ko vien vēlaties. Jūs nevarat izgāzt pār viņu visu savu sirdi, kā varētu rīkoties ar kādu savu padomdevēju. Jums jāpietur tās savas jūtas un atzīšanās, kuras varētu ievainot viņa jūtīgās domas. Kad tu iemācīsies pagriezt pretēji šos procesus – tas ir celt nevis graut – tu joprojām varēsi turpināt dažādas intīmas sarunas ar vīrieti un sajusties tuva, kas būs kā sajūta: „kauls no viņa kaula un miesa no viņa miesas”. Tu pārmetīsi tiltu pāri atturībai kā stāstīts sekojošā pieredzē:

Viņš attiecās no sava kuģa

Mans vīrs bija devies projām četru mēnešu garā okeanogrāfiskas pētniecības ekspedīcijā aiz Peru piekrastes, kur viņu nosūtīja Amerikas valdība, kad es piedalījos pirmajā Valdzinošās sievišķības nodarbībā. Šīs ekspedīcijas bija visa viņa dzīve. Pēdējo piecu gadu laikā šie ceļojumi bija kļuvuši garāki par ierastajiem sešu nedēļu braucieniem, bet kā allaž tie bija profesionālajā ziņā aizraujoši, un visi mūsu vīriešu kārtas draugi apskauda viņa dzīves krāsas un burvību.

Kas attiecas uz mani, tad es vairs neredzēju nekā priekš sevis zaudējama, bet tikai ieguvumus pie šķiršanās procesa. Pieaugošais aizvainojums iekrāsoja visas manas dzīves šķautnes. Uzdevums uzturēt māju un paēdināt un apģērbt četrus bērnus kļuva arvien grūtāks, un es jau sāku pamanīt, ka aizvien vairāk mani sāk kaitināt bērni. Līdz aizvainojuma pieaugumu arī periodi, kad vīrs atradās mājās, šķita nesam arvien mazāk prieka. Es sāku just sevī augam biedējošu naidīgumu pret savu vīru. Nekad savā mūžā līdz šim nebiju izjutusi ne pret vienu naidu.

Lai gan mūsu dzīve bija pieredzējusi ne mazums vētrainu laiku, tomēr tagad šķita, ka mūsu laulība ir uzsēdusies uz sēkļa, un mēs abi jutāmies bezcerīgi un bezspēcīgi ko paveikt, lai no tā visa izbēgtu. Mēs pat savā starpā runājām par to. Vai arī citiem cilvēkiem ir tādas pat problēmas? Par vienu biju droša. Es gluži vienkārši neizpratu vīriešus.

Pirmā saskarsme ar Valdzinošo sievišķību mani gluži vai izsita ārā no iepriekš tik ierastā domāšanas veida. Pirmo reizi dzīvē manī parādījās drosme, ieskatīties sevī un nevis kaut kur ārpusē meklēt kādu, ko vainot. Godīgi sevī iedziļinoties es atradu ko tādu ( sev līdz šim nepazīstamu ), kas laistījās kā neona gaisma. Daudz lietas no tām, kas bija Valdzinošajā sievišķībā patiesībā bija tās lietas, ko mans vīrs jau bija mēģinājis man pateikt, bet es nebiju ieklausījusies. Un arī tie periodi mūsu laulībā, kas bija ilgstošāk pildīti ar laimi un apmierinājumu, bija tie, kad gluži neapzinoties biju rīkojusies kā mācīja šajos kursos.

Atkal un atkal es varēju pamanīt garas kļūdu virknes. Tagad jau es brīnījos, kā šis lepnais un apburošais vīrietis jau sen nebija mani pametis. Es raudāju tā pazemojuma dēļ, ko biju viņam radījusi. Cik gan vēl daudz citu sieviešu, kuras, kaut arī pašas to neaptvēra, tomēr turpināja ievainot vīriešus, ārēji paziņojot, ka viņus mīl?

Es sāku viņam rakstīt vēstules, izmantojot tajās Valdzinošās sievišķības principus tik labi, cik vien spēju un labojot savas iepriekš pieļautās kļūdas. Es runāju ar viņu arī pa telefonu, un pateicoties savai izmainītajai attieksmei, es tūlīt pat saņēmu siltuma pilnas atbildes no sava vīra puses. Viņš pat pēc pāris telefona sarunām nosauca mani par „dārgumiņu”.

Vienā no viņa vēstulēm esmu saņēmusi brošūru par viņa tagadējo ekspedīciju. Tā ir tik aizraujoša un stāsta par viņa karjeras augstumiem. Lai gan divdesmit triju gadu garumā biju vēlējusies, lai viņš atteiktos no sava kuģa un lai pavada savu laiku kopā ar mani un bērniem, tagad man ir pilnībā skaidrs, ka patiesībā man nav nekādu tiesību lūgt viņam atmest savu darbu, kurā viņš rod tik daudz patiesa prieka. To es viņam uzrakstīju savā nākamajā vēstulē.

Man par pārsteigumu, viņa nākamajā vēstulē bija stāstīts, cik patiesībā nogurdinošs ir viņa darbs. Viņš rakstīja, cik ļoti ir vīlies tajās daudzajās lietās, kuras es uzskatīju par tik aizraujošām. Un visneticamākais visā šajā ir tas, ka viņš atsakās no sava daba un brauc mājās pie mums! Viņš grasās pirkt kādu fermu Vašingtonā, kur mēs visi pastāvīgi varam būt kopā. Viņa vēstulēs tagad rakstīts: „steidzies, jūnij” – tas ir mēnesis, kurā viņš atgriežas mājās.

Lielais Ķīnas mūris

Es jutos dzīves nospiesta un bezspēcīga. Neredzēju tajā nekādu jēgu un nekādus panākumus un pati sev šķitu gauži nevajadzīgs priekšmets. Es centos vilkt sevi ārā no visa šī, sakot sev, ka esmu divu bērnu māte un tādēļ man katrā gadījumā ir uzdevums vismaz izaudzināt viņus par labiem pilsoņiem. Lietas, par kurām allaž biju priecājusies, šķita vairs nesaturam nekāda prieka. Es mēdzu sēdēt un adīt vai šūt un mēģināju sadabūt to mazumiņu prieka, par kuru bija pārliecināta, kā šīs nodarbes man dos. Bet – nekā, es jutos tukša.

Tagad, kad paskatos atpakaļ, es redzu, kur sākās manas nedienas, bet tajā laikā jutos pazudusi. Mēs ar vīru bijām precējušies jau desmit gadus pirms tam, kad mums parādījās bērni. Mūsu laulība ne ar ko neatšķīrās no pārējām. Nebija tādu lielu nepatikšanu vai problēmu, kuras šķistu nepārvaramas. Lielāko tiesu tajā laikā es strādāju un biju apmierināta. Kad mums jau bija divi bērni un mēs jau pusē uzcēluši savu sapņu māju, es sāku slimot. Es piedzīvoju briesmīgas, nemiera pilnas sajūtas, kas mani mocīja pusotru gadu. Tā bija nebeidzama ārstu plejāde, kurus es centos pārliecināt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Viņi nekā nespēja atrast.

Visbeidzot nonākusi izmisumā un pārliecināta, ka veselais saprāts mani atstāj, es parakstījos uz triju mēnešu garu psihiatrisko aprūpi. Sapratu, ka esmu sapinusies savās emocijās. Dažādu nodarbību laikā ārsts centās mani pārliecināt, ka esmu precējusies ar nenobriedušu paštaisnu tirānu (kas tā nebūt nebija). Viņš mani pārliecināja, ka man ir taisnība un ka manam vīram nav taisnības.

Es domāju, ka iepriekš problēmas bija man, bet tagad sapratu, ka jāķeras pie vīra pārveidošanas. Mēģināju to paveikt. Un pārvērtu viņu no maiga, mīloša un ļoti saprotoša vīrieša par varmācīgu, noslēgtu un attālinājušos tirānu, kurš rīkojās tik neraksturīgi pats savai dabai, ka pats to nespēja pamatot. Maz pamazām, kašķis pēc kašķa, pārmetums pēc pārmetuma, un es jau biju uzcēlusi lielāko un nepārvaramāko iebildumu sienu savas laulības laikā, kādu jebkad bija redzējis. Es izveidoju sevi spēļmantiņu, kura izskatījās pēc Lielā Ķīnas Mūra.

Kad siena bija uzcelta, es mēģināju noārdīt savu vīru, bet nevis šo sienu. Kā atbildi saņēmu draudus par pamešanu, varmācības uzplūdus un redzēju kā laimīgs vīrietis ieiet tik dziļā depresijā, ka pa laikam baidījos, ka viņš sev varētu atņemt dzīvību. Man, protams, nebija ne vainas. Es pat teicu viņam, ka tā vienkārši ir tāda fāze, kurai viņš iet cauri un vlējos lai viņš pasteidzas.

Es mēdzu viņam jautāt, kādēļ viņš mani nenovērtē. Es darīju visu, kas sievai jādara. Ha-ha! Ak, jā, māju uzturēju kārtībā, bērni bija tīri, bet no tā nevarēju izvairīties, ka man bija mainīgi garastāvokļi, ka biju nospiesta un nekad nejutos labi. Jo ikvienam, kurš bija pielicis tik daudz pūļu laulības dzīvei, kā es, un tik daudz ziedoja mēģinājumos iegūt savu vīra atzinību, bija tiesības tā justies, kā jutos es.

Kādu dienu, kad atstāstīju kādai savai draudzenei par savām ciešanām un postu, viņa man iedeva grāmatu Valdzinošā sievišķība un teica: „Lūdzu, izlasi šo un pievērs ļoti lielu uzmanību nodaļai „Iekšējā laime un labs raksturs”. Es to izlasīju, un tā man šķita pārāk nopietna. Man šķita, ka es nekad nespēšu tāda kļūt. Es mēģināšu, bet nedomāju, ka varēšu.

Un varu pateikt tagad un šeit, ka nekad arī nespētu bez manas Valdzinošās sievišķības skolotājas. Viņa bija lieliska iedvesmotāja. Es sāku ieviest dzīvē Valdzinošo sievišķību un atturības sienas drīz sabruka. Valdzinošā sievišķība ir izglābusi manu laulība dzīvi un padarījusi manu vīru atkal laimīgu. Es tagad baudu ziedus un raugos atcerēties Valdzinošo sievišķību ik dienas.

Viņš izmainījās

Es biju precējusies ar savu vīru sešus gadus un mums bija divi bērni. Kad gaidīju savu otro bērniņu, mans vīrs kļuva auksts un vienaldzīgs. Viņš teica, ka nemīlot mani un teica, ka esmu viņam kā māte. Viņš uzsāka romānu ar kādu citu sievieti. Kad bērns piedzima, es iesniedzu dokumentus par laulības šķiršanu, mēs vienojāmies un sākām dzīvot atsevišķi. Bet mans vīrs negribēja šķirties.

Mēs devāmies pēc palīdzības pie laulību konsultanta, un viņš izstāstīja, kas nav kārtībā, bet nepateica, kā lietas sakārtot. Kad bijām dzīvojuši atsevišķi jau trīs mēnešus, mēs atkal sagājām kopā uz sešu mēnešu izmēģinājuma laiku. Dzīvojot šķirti mēs abi jutāmies nelaimīgi. Mēs abi nācām no reliģiskām ģimenēm un bieži apmeklējām baznīcu kā arī bijām aktīvi baznīcēni, kad tas viss norisinājās.

Šajā izmēģinājuma periodā mūsu laulība piedzīvoja labus laikus, tomēr bija nestabila un nebija tāda, kādu es to vēlējos. Es nejutu to maigumu, ko es vēlējos, un kas tik izmisīgi man bija nepieciešama. Es nejutos mīlēta tā, kā es to vēlējos. Man bija sajūta, ka mūsu laulība ir nedroša, bet nezināju, ko ar t iesākt. Es jutos bezpalīdzīga un nepārstāju uztraukties par to, ka mans vīrs atradīs vēl kādu sievieti, ar kuru uzsākt romānu.

Šajā laikā uzzināju par „Valdiznošo sievišķību”. Pirmajā reizē, kad sāku to praktizēt, mana vīra seja atplauka un es sajutu pret sevi maigumu, lai arī mazu. Līdz tam laikam mēz maz sarunājāmies savā starpā, bet kad sāku viņu apbrīnot un izrādīju līdzjūtība pilnu sapratni, kā grāmatā aprakstīts, viņš izmainījās. Viņa čaula ir pazudusi un viņš stāsta man par visām savām problēmām un izturas pret mani ar maigām jūtām. Tā ir tā brīnišķīgā pieredze, par kuru esmu allaž sapņojusi, bet kādas man nekad nebija. Jo vairāk viņu apbrīnoju, jo vairāk jūtu pret viņu mīlestību.

Tagad manī ir brīnišķīgs iekšējs miers. Man vairāk nav baiļu, ka viņš mani pametīs citas sievietes dēļ, jo es sniedzu viņam to apbrīnu un mīlestību, kas viņam ir nepieciešama un ko viņš vēlas, un kā atbildi es saņemu to mīlestību, kas man tik izmisīgi bija nepieciešama.

Jūtīgais vīrišķīgais lepnums

1. Vīrišķīgs ķermenis.
2. Vīrišķīgas prasmes un spējas.
3. Vīrišķīgi sasniegumi.
4. Vīrišķīgi mērķi un sapņi.
5. Vīrišķīgas rakstura īpašības.
6. Vīrieša loma.

Uzdevums

1. Nenoniecini viņu un neizrādi vienaldzību attiecībā par viņa vīrišķību.
2. Ja viņš ir atturīgs, tad rīkojies, lai šo atturības sienu sagrautu.