Veselība‎ > ‎

Apcere par Dvēseli, ķermeni un Slimību

Kādēļ Apcere? Varbūt kāds ļoti tuvs, mīļš cilvēks ieklausīsies un atradīs savu ceļu un savu atbildi....Daļēja atbilde jautājumiem par Slimošanu...

Laikam sākšu ar vārdu Slimība, jo šo vārdu esmu atpazinusi no bērnības.

Tajā laikā Slimība asociējās ar to, ka izjutu vecāku, māsas dziļu gādību, kad gulēju slima. Mana Slimība, tad saucās – bronhīti, plaušu karsonis, astmatiskais bronhīts – Astma. Maz atceros vai sāpēja. Tā vienkārši bija un par mani ļoti rūpējās, centās, lai būtu vieglāk. Man tas patika....Mainīja pat dzīves vietu, lai tikai es būtu šajā pasaulē.....Vecāki darīja ļoti daudz....

Nāca skolas laiks un tad, slimību vairs neizjutu kā rūpi, uzmanību....tā kļuva traucējoša , jo nevarēju būt kopā ar vienaudžiem. Tā sāka kaitināt, sāka kaitināt vecāki, apkārtējie – kā viņi nesaprot , ka negribas slimot. 

Nezinu kā, bet lēnām Slimība no manis sāka atkāpties. Tas, kas bija (trūka reizēm ko elpot) vairs neuzskatīju par Slimību, jo biju jau sadraudzējusies ar esošo situāciju. Caur sportu, caur kustēšanos un vēlēšanos būt kā visiem. Varbūt gluži ne sadraudzējos, varbūt ieliku Slimību režīmā, bet jutos labi.

Nāca pirmā mīlestība. Bērniņa ieņemšana un nezin no kurienes Mana bērnības Slimība še kur re kur klāt gan...Tad jau vairs Tā nebija ne patīkama, ne kaitinoša, bet – Izmisums. Bailes par jauno dzīvību, kuru nēsāju zem sirds. 7 mēneši slimnīcas režīms – ļāvos eksperimentiem. Sāku sajust ka ķermenis ir kaut kas atsevišķs. Sāpēja no potēm vēnas, muskuļi. Reizēm māsiņas bija izmisušas, ka nav kur potēt, pazūd vēnas, bet zināju, ka zem sirds ir kāda Dvēselīte, kuru ļoti, ļoti gaidīju ne tikai es arī vīrs – tēvs, vecvecāki....un ka šim ķermenim ir jāpacieš. Vēnas meklēja gan rokās, gan kāju pirkstu starpā - atrada....sāpēja, bet zināju, ka Dvēselīte ir manī, kuru ļoti, ļoti mīlu....Stāstīju pasaciņas, dziedāju dziesmiņas, sapņojām un runājām kā būs, kad viņa piedzims un tas deva stimulu izturēt. Sākumā skaitīju mēnešus (tie gandrīz 7 mēneši slimnīcā), vēlāk nedēļas, tad dienas..... Mazā Dvēselīte nāca Pasaulē un tad sajutu, ka Mans ķermenis ir izsmelts....Viss sāpēja, bet kaut kur dziļi, dziļi bija Prieka un Laimes sajūta – Viņa ir Piedzimusi....

Slimība atkal uz kādu laiku no Manis atkāpās, bet atnāca pie Dvēselītes...Nu jau izjutu Slimību kā Ienaidnieku ar kuru vajadzētu karot. Tā arī centos sākotnēji darīt. Apkārtējā Pasaule teica:'' Tu ko satraucies! Tā jau ir gadsimta slimība – astmatiskie bronhīti, alerģija! Un Tu taču pati slimo, ko gribi, tā ir iedzimta un neārstējama kaite uz mūžu.....''

Manī sacēlās Revolūcija, gluži kā piektajā gadā...un sāku cīņu ar šo gadsimta slimību, lai palīdzētu Jaunajai Dvēselītei.

Lēnām cīņa pārauga mācībā un Slimība atkāpās.

Un tad nāca jaunas, jo izrādās, ka viņai ir gan Māsas, gan Brāļi. Un pie manis atnāca divi brāļi Botkini; A un B, gluži kā matemātikas teksta uzdevumā...Tad mani pārņēma izmisums, gulēju slimnīcās un jautāju:'' Kādēļ? Par kādiem grēkiem? Ir mīļa , maza Dvēselīte, ģimene. Kādēļ?'' 

Sāku mācīties un iepazīt Dabu, kurā esot visas atbildes Slimībām. Viss jau it kā bija un daba palīdzēja. Par dabu un tās dziļumu mani uzvedināja mammīte un Ječiņš ( vecmammīte - mammas mamma). 

Jutos lieliski, ķermenis sāka atveseļoties. Mediķi prognozēja, ka vairāk citu Dvēselīšu manā dzīvē neienākšot...kā tā? Sekoja atbilde:'' Nu ko Tu gribi?Tev ir iedzimta – astma, divi brāļi Botkini bijuši ciemos? Iekaisumi sieviešu sistēmā? Un tāds vecums (22)??''

Un laikam jau kauss vēl nebija pilns, atnāca Manas Slimības Māsa – Plaušu Korozija (nedaudz daži caurumiņi plaušās)!

Nu jau bija Izaicinājums. Palīdzēja vecmāmiņas un mammas padoms – dzert govs pienu no rīta siltu tikko slauktu kopā ar viņas mēsliem (12 pilieni caur marli). Nebija viegli, bet gribēju dzīvot, jo mazajai Dvēselītei tikko kā bija nedaudz vairāk par gadiņu.Izrādījās, ka šajā salikumā, kuru lietoju ir dabīgais penicilīns un pēc 2 ar pus mēnešiem mediķi akceptēja, ka tas ir viens no ''dabas brīnumiem'', plauša palika vietā – operācija pagāja secen...!

Tuvojās Ziemassvētki un pieteicās otra Dvēselīte. Biju ļoti , ļoti laimīga – tomēr...mediķi pateica:'' Nē...''Mēs teicām:''Jā..!!!''

Gaidot otro Dvēselīti lietoju tikai dabas produktus , kategoriski atteicos no medikamentiem.

Slimība Manas Draudzenes atkāpās...

Izrādās viņas atkāpās uz kādu brīdi, lai ar jaunu sparu atgādinātu :''Mēs jau tepat vien esam, Tu vēl neesi sapratusi, kāpēc mēs esam? Tava skola vēl nav pabeigta!'' Arvien biežāk sāku izjust, ka ķermenis ir kaut kas atsevišķi un Es esmu, kaut kas cits. Mediķi jau vairs nezināja ko darīt, jo biju jau iepazinusi – Klīnisko nāvi, Kvinta tūsku no medikamentiem un caur šo pieredzi vēl dziļāk izjutu Dvēseles un Ķermeņa būtību.

Izzināju vienu kas ir kas, bet soli pa solim tuvojās nopietnākas sieviešu slimības – iekaisumi, čūlas, cistas.....operācijas....

Aizsērēja elpošanas ceļi (tas ir manā interpretācijā, jo to tā uztvēru) – kā rezultātā abpusēja deguna dobuma operācija...

Galva ....- aizdomas uz Meningītu.....Atsakās kājas – aizdomas, ka traucēta nieru funkcionēšana (jo ko tad var gribēt 32 tādā vecumā ar tādu Slimību vēsturi), izrādās Nē! Dieviņš ir dāvājis dubulto nieru sistēmu....un absolūti veselu!!!!

Šajā Pasaulē nāca vēl kāda jauna, maza Dvēselīte, kura lika, jā, lika sākt apstāties un iepazīties tuvāk ar Slimību. Tajā dienā jautāju:''Mīļais Dievs par ko tādas ciešanas, nu labi man, bet pēcnācējiem, par ko ???''Biju lielā izmisumā, taču laikam tomēr kaut ko nesaprotu šajā Mācībā, jo kādu laiku pirms tam Dievs parādīja kā pāris desmit minūtēs var aiziet tuva mīļa Dvēsele, kā blakus Slimība piemeklē otru Dvēselīti un kā noslēgumu parādīja kā var justies, kad nav kāju - '' pazuda'' viena kāja. Mediķi gatavoja muguras operācijai. Man nebija ''laika'', jo dzina Materiālā Pasaule – paldies Dievam, viņš atsūtīja lielisku skolotāju caur Reiki. Un beidzot uz brīdi apstājos, lai sāktu ieklausīties, klausīties, ka ir arī savādāk, ka ir arī vēl zināšanas par ķermeni, par šūnām, par enerģiju.. Šis posms bija - gribu dzīvot kvalitatīvu Laiku, kurš man ir dots. Un tad atnāca, kāds stāsts par māju:''Māju ceļam no pamatiem, plānojam – lēnām un prātīgi. Izvēlamies un liekam skaistus logus, jumtu, pamatus. Iekšpusi iekārtojam Eiro stilā u.t.t.

Bet kā mēs izturamies pret savu ķermeni – organismu, ko liekam viņā kā uzturu? Mājai izsit logu nomainam rūti, jo plēve nav labi.....Kuņģis streiko....plaušas neklausa...izgriežam....''

Un pēdējais piliens bija, kad uzzināju, ka šūnas atjaunojās. Tajā dienā biju lidojumā un pieņēmu lēmumu – ne tikai sadraudzēties, mācīties un izzināt Slimību, bet izprast kāpēc, ko daru, domāju tādu, ka nodaru pāri ķermenim – mājai, kurā patreiz dzīvoju?Paldies Dievam esmu atradusi atbildes un ja tagad dodos pie ārsta, tad jautā vai tā patiesi esot mana Slimības Vēsture? Un vairs nerunā par gadiem, ko tad Tu vēlies Tev jau....zinu, ka man Tagad jau otrā mūža puse..., bet saka:''Reizēm arī esot brīnumi...''

Tikkai nezin kādēļ šo Brīnumu ir gana daudz, kad sāku ieklausīties skolotājos un katrā savā ķermeņa daļa, jo katrs orgāns atbild kādai ikdienas dzīves sfērai un ja nojauš, kāpēc ir atnākusi Slimība, tad viņa tikpat ātri dodas projām, ja akceptēju ''Jā'', tas ir tā.

Paldies Lūlas Vilmas grāmatām u.c., kuras ir ievietotas www.lotoss.com, kā arī Ruslana Narusēviča – Čaitanjas lekcijām, meditācijām.

Kāpēc radās šī apcere, jo tikko (19.01.2008 Vācijā Anenja – Vihara) 2 dienas saslimu, un kad apjautu, kas par lietu Slimība devās projām. Apkārtējie mazliet pārsteigti, jo daži jau slimo 4 nedēļas – staigā iesnaini, klepojoši....Kad dalījos savā pieredzē – daža ieklausījās un sāka darīt kaut ko lietas labā, daža...tas nav priekš manis un turpināja ciest.....Tā ir katra izvēle ar kādu kvalitāti vēlās pavadīt dienas Šeit un Tagad. Mīlu Pasauli Pamatu pamatā cenšos atzīt ''Jā''man ir šī vai cita kaite - ''Jā''..patiesi '' maz rūpējos daru pāri savam Ķermenim ar domām, emocijām...:)'', lieku galvu smiltīs reizēm un bēgu no situācijas. Draudzējoties ar Ķermeni, Mīlot Savas Dvēseles Mājas... Slimība atkāpjas. Novēlu izzināt Visuma Likumus – meklējiet caur Ticību, kura uzrunā Jūsu Dvēseli ...., meklējiet vismaz caur 4 Pasaulēm :):)Vismaz!!!!!

Slimības ir blakus katru mirkli. Būtiski tās akceptēt un pieņemt...IR ekzēmas, IR asiņošanas,..IR iesnas......IR, bet kādēļ? Ir muguras sāpes, augoņi...kādēļ?

NELIELS PIELIKUMS.2007.02 – 2008.01 – slimības vēsture.....

  1. 02.2007 - ''Bailes pazaudēt Materiālo Pasauli''- pazīmes – Mans, mans,....vairāk...vairāk....Grūti atlaist darbu, dzīvokli – pirms ceļa sākuma uz mācībām Anglijā uz nezināmu laika posmu, nezināmu vidi ....Rezultātā 2 nedēļas slimnīca – sāpes mugurā, nav iespējas paiet (2 dienas). Vienu nakti sirds darbības samazināšanās jeb palēnināšanās, sāpes aknās – it kā kāds durtu ar dakšām...
    Izmeklēšana visos līmeņos, jo izrādās, ka esmu uzskaitē un nav atbilžu, kur un kas ar mani.... Atbildes – analīzes perfektas, atbilstošas vecuma grupai un pat labākas...
    Mugura ir mācījusi ļoti daudzas reizes vismaz reizes 5....O O O O O !!!!! un kā vēl...
  2. 05.2007 - 2 nedēļas ja to var saukt par slimību – staigāju katru nakti, ik pa pāris stundām uz tualeti. Domāju nieres apsaldētas, nekā....''Bailes'', kad meditēju apjautu – Nakts pastaigas izbeidzās...
  3. 06.2007 - Viena diena jūnijā, ''kāds dur ar dakšām aknās'' – apspiestā seksuālā enerģija, zināju, ka ar aknām viss fiziskajā līmenī ir kārtībā. Apjautu un pēc 7 – 8 stundu darba un nedaudz rāpošanas pa grīdu, meditācijas, masāžas un pieņemšanas ''jā'' tā ir – sāpes izgaisa. Retrīta laiks. Tēma – Seksuālā enerģija....
  4. 07.07.2007 - Sāpes ceļgalos – meditāciju laikā sēžot lotosa variantā. Var jau teikt vecums – kauli, kad apjautu, ka ''bailes doties tālāk'' uz nezināmo un to akceptēju sāpes – aizgāja.
  5. 01.2008 - ''Ūdenskritums no deguna''. Temperatūra 37° – 39° mainās ik pa stundai, galva kā spainis, pat paklanīties nevaru, nav iespējams, jo līst lietus un galva krīt nost....Ķermenis niez, ''kasos''.......Atbilde: apjautu – ceļš uz celibātu, ķermenis jūtas apdalīts. Akceptējot, pieņemot – divās dienās viss izgaisa...Var jau teikt vīruss..... 

19.01.2008

Anenja - Vihara