Nekas nenotiek nejauši. Ar savām domām cilvēks sev piesaista tieši tādu situāciju, kāda viņam vajadzīga mācība. Jo vairāk cilvēks sarežģī savus stresus, jo sarežģītāka kļūst slimība. Cilvēks ar bloķētām smadzenēm neprot piedot stresu, neprot domāt vienkārši.

Bailes mani nemīl veido bērnā stresu ķēdi. Vainas izjūta pāraug bailēs – kas nu būs, es taču rīkojos slikti. Bailes piesaista bailes. Uzkrādamās bailes izraisa dusmas. Pieaugdamas dusmas noved pie bojāejas. Dusmām ir šādas attīstības stadijas:

• paniskas dusmas (labi pamanāma bērnos, caur ko sāk sirgt ar alerģiskām slimībām. Ja cilvēks jūt ļoti spēcīgas bailes mani nemīl – “aizslēdz muti,” neprotestē – paibērns – un tiek pie astmas, alerģijas);
• nežēlīgās dusmas ( visi kādu rāj neatkarīgi no laika, vietas un pašcieņas. Lielākā daļa meklē slikto un to atrod. Ja cilvēks jūt ļoti spēcīgas bailes mani nemīl – “aizslēdz muti,” glabā dvēselē slepenas dusmas un iemanto nierakmeņu, žultsakmeņu problēmas);
• ļaunprātīgas dusmas (Ja cilvēks apsaukā, apber ar necenzētiem vārdiem un lād. Niknākais nopelns – lēnas attīstības un viegli konstatējamu vēzi. Ja cilvēks jūt ļoti spēcīgas bailes mani nemīl – “aizslēdz muti,” klusēdams nes sevī nelabvēlību, pakalpīgi darīdams visiem labu, tad tam aizejot saka:”Dzīve ir netaisna, slikts cilvēks dzīvo un ir vesels, bet labs mirst briesmīgās mokās”).

Bailes "mani nemīl" valda pār galvu, kaklu, plecu joslu un rokām.

*Bailes + mīlestība + vainas izjūta valda par muguru padušu rajonā (sirds čakra), plaušu vārti un krūtis.

*Bailes + mīlestība + ekonomiskās problēmas ietekmē jostas vietu, dzimumorgānu rajonu. (Ekonomiska sfēra vīriešu rūpala, sievietes būtība ir mājas pavarda siltums un mīlestība. Kas pārkāpj dabas likumus – pats cieš.)

*Bailes + ekonomiskās problēmas pakļauj ķermeņa lejasdaļu. Krusti – seksuālās enerģijas rajons – kaislības.

Skelets = tēvs. Mugurkauls = princips. Iegurnis = ģimene. Saplaisājis iegurnis (traumas rezultātā) = sašķēlusies ģimene.

Vājš skelets mēdz būt tiem, kura tēvs nav bijis autoritāte. Tēvu ar mīlestību izvēlamies paši, un viņam ir jābūt autoritātei. Fiziski viņš var būt pat invalīds, bet, ja es viņu cienu, man ir stiprs skelets.

Ja cilvēks kādam atļauj nomelnot savu tēva vārdu, pazemot viņa autoritāti, ciest nākas pašam. Pat ja nomelnotāja ir māte vai kāds cits, tā būs katra personiska problēma, jo esmu to pieļāvis. Cilvēkam, kas savu tēvu (vīrus/sievas arī citus) vēlas redzēt labākā gaismā, tēvs tiešām kļūst labāks. Pret cilvēku kļūdām vēlams izturēties ar sapratni, jo kļūdās visi.

Piedot:

• Piedot savam tēvam viņa vājības, kļūdas u.t.t.;
• Piedot sev, ka Tēvu tā uztvēru;
• Lūdziet piedošanu savam skeletam, ka tēva niecīgās autoritātes dēļ esat izraisījis tā vārgumu un trauslumu;
• Piedodiet mātei, ka viņa mazinājusi tēva autoritāti;
• Lūdziet piedošanu savam tēvam, ka viņā pirmām kārtām saskatījāt slikto un viņu vērtējāt pēc tā.

Baiļu bloķēts saprāts nespēj pareizi novērtēt situācijas. Tā cilvēks cits citam nodara sāpes, bet piedošanu nelūdz. Vainas izjūta rodas, jau atrodoties mātes miesās.

”Bailes mani nemīl”- GARA mīlestība (kļūda, kļūda, kuras izraisa vainas izjūtu)- VAINAS izjūta – (kļūda, kļūda, sasniedz kritisko robežu, izraisa bailes) – BAILES (sasniedz kritisko robežu, izraisa dusmas. Dusmas = naids) – NAIDS (sagrauj cilvēku) – BOJĀEJA.

RISINĀJUMS - ja cilvēkā nav dusmu, tad nav ļaunu slimību. Ja nav baiļu, nav briesmīgu slimību. Ja nav vainas izjūtas, viņa DVĒSELĒ VALDA MIERS = PIEDOŠANA!!!!!!!!!!!!