Zarnu trakts simbolizē jaunu ideju un domu apgūšanu, kā arī spēju atbrīvoties no visa vecā un nevajadzīgā.

Zarnu trakts ir arī labs indikators, kas uzrāda, cik lielā mērā baidāmies par savu esamību. Daba ir apveltījusi to ar spēju novērtēt un organismam izdevīgo barību utilizēt. Bet zarnu trakta slimnieki gaužām baiļojas un uztraucas par savu dzīvību. No vienas puses, viņus satrauc atkritumu izdalīšana, bet no otras — ka tikai nenomirtu badā!

Tievajā zarnā barība tiek pilnīgi sagremota — sadalīta pamatelementos, kuri pēc tam tiek asimilēti. Jau pirmajā acu uzmetienā ir pamanāma visai liela tievās zarnas ārējā līdzība ar smadzenēm. Daudzējādā ziņā šo orgānu funkcijas un uzdevumi ir līdzīgi — smadzenes "sagremo" nemateriālo sfēru iespaidus, bet tievā zarna — materiālās substances un iespaidus. Pacientiem, kuriem ir zarnu darbības traucējumi, jāuzdod sev jautājums: vai pārāk bieži un pārāk sīki netiek analizēts itin viss? Šiem cilvēkiem patiešām ir tieksme pārlieku daudz analizēt un kritizēt — viņi visos un visur atrod nepilnības.

Caureja, kolīts

Krietni retāk zarnu darbības traucējumus jūt tie cilvēki, kuriem raksturīga ir pretēja problēma — pilnīgi vai arī manāmi pietrūkst spējas kritizēt un analizēt. Uz viņiem ir attiecināmi diezgan reti sastopamie īpašie gadījumi, kad izkārnījumos atrod aizkuņģa dziedzera sekrēcijas trūkuma dēļ palikušās taukvielas (kad izkārnījumi ir trekni).

Ja tievās zarnas darbība ir traucēta, tad itin bieži rodas šķidru izkārnījumu izdalīšanās jeb caureja. Tautā ir paruna: "No bailēm bikses pilnas". Tautas gudrība precīzi izsaka pamanīto sakarību starp caureju un bailēm. Baiļu apmāts cilvēks tik tiešām nespēj analizēt situāciju un iespaidus. Dzīvinošā enerģija tamlīdzīgos gadījumos ir pilnīgi vai daļēji paralizēta, bet gūtie iespaidi paliek nesagremoti un it kā "izkrīt cauri". Tādējādi tie mūs vairs neskar un uz mums neattiecas. Viss domas spēks caurejas gadījumos tiek virzīts uz to, lai rastu kādu klusu un drošu vietiņu, kur viss ritētu savu gaitu, bez liekiem uztraukumiem un satraucošiem iespaidiem. Parasti caurejas gadījumos tiek zaudēts daudz šķidruma, kas simbolizē kustīgumu un elastību, bet tie taču ir tik nepieciešami, lai paplašinātu egocentriskās apziņas šaurību. Tikai paplašināta apziņa var izprast un uzveikt bailes. Viens no galvenajiem terapijas līdzekļiem, ar ko iedarbojas pret caureju — organisma ievada daudz šķidruma. Organismam liela daudzumā zaudējot šķidrumu, tā ir vienīgā iespēja, kā novērst pacienta dzīvībai draudošās briesmas — krampjus un spazmatiskās lēkmes.

Baiļu tiešo sakaru ar uzskatu šaurību un stūrgalvīgu turēšanos šādas šaurības pieejā dzīves problēmām - simptoms (caureja) tieši to arī atklāj. Vai pēkšņi uzradies vai arī tik tikko manāms, tas vienmēr liecinās par baiļu esamību cilvēkā. Jo izteiktāka caureja, jo mūsos ir iemiesojušās lielākas bailes un baiļošanās atbrīvoties no mūs sasaistījušiem aizspriedumiem. Katrs hroniskā procesa saasinājums atkal un atkal signalizēs par neveiksmīgu apziņas apspiešanu. Un tikai apziņas līmenī atrisināta uzskatu šaurības problēma palīdzēs cilvēkam drīzāk atveseļoties.

Resnā zarna

Tajā noris barības sagremošanas procesa pēdējā stadija. Tur tiek atūdeņots nesagremotās barības pārpalikums. Visvairāk izplatītais resnās zarnas darbības traucējums ir aizcietējumi. Psihoanalītiķi cilvēka spēju izvadīt izkārnījumus skaidro kā atdošanas un dāvināšanas aktu. Izkārnījumiem ir simbolisks sakars ar uzkrātām bagātībām un naudu. Tāpat kā pasakās, arī dzīvē reāli eksistē izšķērdētāji un sīkstuļi. Nejaušu iekāpšanu suņa mēslos tautas gudrība skaidro kā negaidītu naudas saņemšanu. Mūsuprāt, ar šiem "mājieniem" pietiek, lai kļūtu skaidra simboliskā sakarība starp mēsliem un naudu, starp izkārnījumiem un spēju atdot kā domās, tā arī reāli.

Hronisks aizcietējums — tas nozīme izteiktu nevēlēšanos kaut ko atdot un vienmēr ir saistīts ar skopulību. Izkārnījumu aizture zarnās simbolizē nevēlēšanos šķirties no novecojušām domām. Jūs esat iestidzis pagātnē. Jūs ticat ierobežojumiem un trūkumiem un tāpēc zemapziņā baidāties no kaut kā atteikties dzīvē, jo jūs neesat pārliecināti, ka vēlāk varēsiet aizstāt, aizpildīt šo zaudējumu. Esat pieķēries vecajām, sāpīgajām pagātnes atmiņām. Iespējams baidāties pārtraukt attiecības, kuras jums vairs neko nedos. Vai arī baidāties zaudēt darbu, kas jums nepatīk. Vai nevēlaties šķirties no lietām, kas kļuvušas nederīgas. Dažkārt aizcietējumi atspoguļo skopumu un naudas kāri. (Izmetiet no mājas visas vecās lietas un sagatavojiet vietu jaunām:”Es tieku vaļā no vecā un atbrīvoju vietu jaunajiem!!”) 

Vēdera aizcietējums ir plaši izplatīts simptoms. No tā cieš lielākais vairums mūsdienu cilvēces. Šis simptoms uzskatāmi liecina, ka lielākā daļa cilvēku tiecas pēc materiāliem labumiem un nevēlas no tiem atteikties. Resnā zarna kā spogulis parāda cilvēka ierāvēja būtību. Ir arī cits resnās zarnas visai svarīgs simboliskās nozīmes līmenis. Tievajai zarnai atbilst apzinātā, analītiskā domāšana, bet resnajai zarnai — neapzinātā jeb zemapziņas domāšana. Mitoloģijā zemapziņa asociējas ar pazemes valstību, ar mirušo pasauli, aizkāpa dzīvi. Tiešā nozīmē resnā zarna arī ir kapsēta - tajā atrodas pārstrādātas un mirušas daļiņas, kas nekādā ziņā nedrīkst nokļūt dzīvības apritē. Tur notiek rūgšanas process un veidojas pūstošas un pat visai indīgas vielas. Resnā zarna simbolizē vistumšāko mūsu dzīves pusi, bet ekskrementi tajā atbilst tumsonīgai apziņai. Šai kontekstā parādās aizcietējuma nākamā nozīme — tās ir neapzinātas bailes atklāt savu noslēpumu, vājumu, problēmu vai aizspriedumus. Tas ir mēģinājums neko nemainīt sevī. Turklāt vēl uzkrājas dvēseles pārdzīvojumi, kas sadrūzmējas cits uz cita. Un, ja šai nejēdzīgajā gūzmā nav nekāda pārtraukuma, cilvēks riskē tikt pie hroniska aizcietējuma ar visām no šā simptoma izrietošām sekām. Tāds sevī noslēdzies pacients skaidri demonstrē nevēlēšanos dalīties savā pieredzē vai pilnīgi to atdot kā psihiskā, tā arī fiziskā nozīmē. Lai likvidētu izveidojušos ekskrementu korķus, ir nepieciešami mīkstinātāji un šķidrinātāji līdzekļi. Nepieciešama arī paša apziņas apskaidrošana. Cilvēkam skaidri jāapzinās, ka noslēpt neko nevar — ar laiku viss tik un tā atklājas. Resnā zarna šo tēzi demonstrē visā pilnībā.

Par čūlaino kolītu sauc pēkšņu sačūlošanos noteiktos resnās zarnas posmos, kuri jau ir hroniski iekaisuši. Tas noris ar sāpēm, un izdalās asiņainas gļotas. Arī šai jautājumā spilgti atklājas tautas gudrībā ietvertās dziļās psihosomatiskās zināšanas. Bez ziepēm otram dibenā ielīdis — tā saka par izdabātāju. Jau tikai mazliet iedziļinoties problēmā, sākam saprast, ka nenoliedzami būs jāatsakās no savas personības, lai visā pilnībā iztaptu citam. Šai nolūkā mums jāspēj patiesi iedzīvoties otrā cilvēkā, iepazīt viņa ieradumus un uzminēt viņa vēlēšanos. "Ielienot" otrā, ar viņu nenovēršami rodas simbioze (dažādu sugu organismu ilgstoša kopdzīve, kurā vienam no otra ir kāds labums). Asinis un gļotas — materiālas substances. Tie ir seni dzīvības simboli. Tos zaudē no organisma tas, kurš baidās izveidot savu personību un tādējādi īstenot svarīgus dzīves uzdevumus. Tam ir vajadzīga sava noteikta nostāja, pat cīņa, kas reizumis noved pie vientulības vai atstumtības. Un tieši no tā arī baidās čūlainā kolīta slimnieks. Bailēs no atstumtības viņš ir gatavs liet asinis un sviedrus (gļotas) caur savu zarnu traktu. Viņš neapzināti upurē savas dzīvības simbolus.

Palīdzēt viņam var tikai skaidra apzināšanās, ka ikkatrs cilvēks ir no dabas apveltīts ar spēju veidot sevi un pilnā mērā realizēt sevi caur domām, jūtām un darbu. Neveicot to, cilvēks var zaudēt savu fizisko dzīvi.

Meteorisms (vēdera uzpūšanās, gāzes)

Parasti rodas, ja cilvēks ēd pārāk “smagu” vai daudzveidīgu barību. Labākais līdzeklis – miers un mērķtiecība. Nospraudiet noteiktus mērķus. Aktīvi veidojiet notikumus un darbojieties. Tomēr neuzņematies par daudz. Nesadaliet sevi. Un uztveriet dzīvi viegli.

Ānuss, taisnā zarna

Simbolizē prasmi atbrīvoties no uzkrātām problēmām, emocijām, aizvainojumiem.

Hemoroīdi, abscess, fistulas, plīsumi

Problēmas ar ānusu un taisno zarnu liecina, ka jums ir apgrūtināta atbrīvošanās no vecā un nevajadzīgā jūsu dzīvē. ”Izmešana” notiek smagi un sāpīgi. Jūs pārņem dusmas, niknums, bailes, vainas izjūta kaut kādu senu notikumu sakarā. Jūsu jūtas apgrūtina nepatīkamas emocijas. Burtiski pārdzīvojat “zaudējuma sāpes”. Atbrīvošanās no vecā jāizvada viegli, patīkami un nesāpīgi. Pieradiniet sevi pie domas, ka jūsu ķermeni pamet tikai tas, kas nemaz nav vajadzīgs. Tāpat arī jūsu dzīvē. No jums aiziet tikai tas, kas traucē un aizkavē jūsu pašattīstību. Netverieties pie vecā.

Katrs sevi pilnveido pats.